Wugazi - 13 Chambers
Runājot par mashup vēsturi vidēji resnam latvietim un cilvēkam vispār (jo vidēji resns latvietis arī ir cilvēks) prātā nāk pāris lamu vārdu. Viens no tiem ir tik rupjš, ka nemaz to negribās pieminēt, jo katru reizi, kad šis lamuvārds tiek pieminēts Bon Iver izdod 9,5 collu vinilplati ar Vampire Weekend kaverversijām. Pārējie ir Girl Talk un Jay-Z, jo liela daļa slavenāko mashup jeb bastard pop māstermisteru kā pamatu izmanto kādu no Šona Korija Kārtera rīmēm no Spinal Tap albuma, kas simbolizē Džeja ādas krāsu.
Runājot par žanra robežām, tad tas ir ļoti smieklīgi, bet jāatzīst ļoti apnicīgi un paredzami, jo pavisam vienkārši visas krutās idejas ir izmantojis, kāds Apvienotās Karalistes dīdžejpuika Osymyso, kas vienā dziesmā Intro-Inspection ir sametis 101 vienu dziesmu, pārējiem dīdžejpuikām liekot novilkt cepuri, nokārt galvu un savas ūberambīcijas aizmirst.
Bet tomēr šad tad kaut kas interesants šajā saucamajā slinķu žanrā parādās. Ulžgobs jau rakstīja par Neutral Milk Hotel un OFWGKTA, šoreiz ir kārta melnādaino supergrupas Wu Tang Clan un post-hardcore supergrupas Fugazi sadarbībai un ziniet šīs grupas ir pilnīgi radītas, lai daži kompjūteros ieurķējušies puikiņi šos ģēnijus pārvērstu vienā veselā, sākot jau ar nosaukuma izcilo biedrošanos un turpinot ar to, ka Fugazi seksīgās ģitāras ir kā radītas, lai kāds nēģeris uzrīmotu savas rīmes, vēlams ne Jay-Z vai Toro Y Moi, jo pavisam vienkārši Fugazi kā labākajai grupai pasaulē vajag labākos rīmētājus pa virsu viņu rūpīgi sviedrētajos aranžējumos.
Daudzi, jau manis minētā iemesla dēļ, ka vienā albumā tiekas divas pasaulē labākās grupas, 13 Chambers paspējuši pasludināt par visu laiku labāko bastard pop albumu. Jāatzīstas, ka man šo izteikumu ir grūti komentēt, jo iepriekš esmu dzirdējis tikai vienu mashup albumu un tas pats bija baigais sūds, tādēļ tomēr vismaz man savas nezināšanas dēļ nākas piekrist šim apgalvojumam, jo 13 Chambers patiesi ir ļoti baudāms, rūpīgi slīpēts/nostrādāts un konceptuāls dziesmu kopums. Tie vīri, kas strādājuši pie šī albuma patiesi ir centušies, lai pārliecinātiem mashup skeptiķiem nekļūtu garlaicīgi. Par highlightiem gribās minēt episko klavierbalādi Sleep Rules Everything Around Me, kas ievada albumu. Shame On Blue, kas apvieno ikonisku Fugazi Blueprint ģitāras arpedžiju ar Wu Tang Shame On A Nigga bītu. Nowhere To Hide dziesmas pēdējā minūtē pamatīgi nošoke apkopojot abu grupu atpazīstamākos skaņdarbus Protect Ya Neck un Waiting Room, bet lielākais prieks, ka augstākais punkts ir noslēpts pašās albuma beigās — Forensic Shimmy, kas paņem Fugazi Forensic Scene ģitāras rifus un himnisko nelaiķa Ol' Dirty Bastard Shimmy Shimmy Ya vokālo daļu, radot īstu konfekti, kas abām šīm dziesmām dod papildu bonusa punktus.
4/5
Forensic Shimmy mp3
http://soundcloud.com/wugazi/13-forensic-s...
Lejuplādē šeit
Youtube stūris