2013. gada 24 Ziemassvētku skaņas

Kārtējie divpadsmit mēneši ir paskrējuši vēja spārniem, un jau atkal sanāk attapties decembrī. Tas ir kļuvis gandrīz vai par rituālu — pašā gada nogalē, kad darbu nebūt nav mazāk kā citos mēnešos, pēkšņi neviļus apjaust, ka ir laiks nedaudz piebremzēt un veltīt vairāk laiku sev svarīgajam. Turklāt ne tikai apjaust, ka ir jāatrod laiks šādām nodarbēm, bet tās arī reāli darīt. Tā ir brīnišķīga sajūta — spītējot ikdienas ritmam, atļauties atpūsties, tikties ar cilvēkiem, ar kuriem gribas tikties un darīt lietas, kuras gribas darīt.

Sākot ar 1. decembri, līdz pat 24. datumam, katru dienu šeit atradīsi pa vienai no 24 Ziemassvētku skaņām, kas, gluži kā adventes kalendārs, Tev palīdzēs atrast īsto svētku noskaņu un mieru. Mieru, kurš palīdzēs atcerēties un saprast, kas tad ir tās lietas, ka tieši Tev šogad ir svarīgas. Jauku svētku gaidīšanas laiku!

Visu decembri, katru dienu, ar šādiem vārdiem uzrunāju Tevi, lai jau ceturto gadu piedāvātu savu variāciju par muzikālo adventes kalendāru. Šis decembris bija savādāks nekā ierasts — slapjš un silts, gandrīz bez sniega, tādējādi arī ar ievērojami mazāku svētku noskaņu. Visdrīzāk, tieši tāpēc šī gada Ziemassvētku skaņas bija tieši tādas, kādas tās bija, tomēr ceru, ka arī šāda mūzika palīdzēja Tev kaut nedaudz, bet izjust svētku gaidīšanas laiku.

Ja nu gadījumā šobrīd vēl nezini, ko uzlikt fonā savās ģimenes vakariņās, varbūt Tev noderēs visu 24 šī gada skaņu apkopojums, ko vari atrast šeit. 2012. gada versija ir te, 2011. gada — šeit, savukārt 2010. gada izlase atrodama te.

1. decembris — There Will Be Fireworks — In Excelsis Deo

Liekas, ka cilvēki (tostarp arī es) tā īsti nav pamanījuši, ka šodien ir pirmais decembris un reizē arī pirmā advente. Aiz loga valda krusas un lietus kokteilis, viss ir pelēks, arī mediji svētku tiražēšanu vēl nav pilnībā sākuši, kā rezultātā nav nekāds brīnums, ka cilvēkus pārsteidz kalendārā redzamais datums.

Izvēloties pirmo Ziemassvētku skaņu, to visu paturēju prātā, jo pat tādam šo svētku frīkam kā man nav īstas vēlmes šobrīd sevi zombēt ar melodijām par lēkāšanu apkārt eglei un dāvanu dalīšanu biezā sniega kupenā. To visu ir iespējams aizstāt ar ko daudz piezemētāku, reālāku un patiesāku — ko tādu, kas iezīmē Ziemassvētku reālijas gandrīz ikvienam no mums. Jo nešaubos — šajā skaņdarbā līdzības atradīs daudzi.

2. decembris — Snow In Mexico — You And My Winter

Šodien no rīta pamostoties un apjaušot, ka vētras dēļ nav elektrības, zināmā mērā pat biju priecīgs. Grūti izskaidrojamu iemeslu dēļ, man patīk tā apokaliptiskā sajūta, kad viss apkārt ir tumšs un kluss, un vien reizumis kāda spēcīgāka vēja brāzma vai krusas grauds iztraucē šo mieru. Arī ierodoties pilsētā un dodoties savās ikdienas gaitās, izmest no galvas rīta agrumā redzēto neizdevās, drīzāk radās vēlme ko tādu piedzīvot vēlreiz. Mieru, klusumu un pilnīgu tumsu, kad liekas, ka tikpat labi varētu būt vienīgais cilvēks uz zemes. Dīvaini? Iespējams, taču arī šāds mēdz būt Ziemassvētku gaidīšanas laiks.

3. decembris — The Flaming Lips — Christmas At The Zoo

Izdzirdot šo dziesmu ik gadu, nevaru nepasmaidīt par to, cik ļoti svētku, un ne tikai Ziemassvētku, laikā cilvēki kļūst par dzīvniekiem ar tikai vienu domu galvā — dāvanas. Jā, tā ir neticami nodrāzt klišeja — atsaukties uz šādu tekstu, un jā — visdrīzāk arī es, gluži kā ikviens, kas kaut ko sagādā savējiem, tāds kļūstu, tomēr — kaut uz trim minūtēm šis liek aizdomāties. Ne tik daudz par lielām dzīves vērtībām vai to, kas ir labi, bet kas — nē, bet gan par to, ka katru gadu nenāk par ļaunu atrast laiku, lai no tā visa abstrahētos (un man liekas, ka šis ir izcils laiks, lai to darītu, jo tik mierīgs decembra sākums sen nav bijis) un pavērotu šīs darbības no malas. Tas ir tā vērts!

4. decembris — Frightened Rabbit — Boxing Night

Šobrīd man ir tiešām grūti pateikt, kurā mirklī radīsies vēlme vilkt ārā smago artilēriju, jebšu maksimāli priecīgās un klišejiskās svētku dziesmas, taču šajās dienās man joprojām ir sajūta, ka mums visiem ir vienkārši jāiešūpojas. Lai viss nāktu viegli un dabīgi, nevis šķistu, ka kāds jau atkal cenšas iebarot savu patiesību. Es lieliski atceros, ka iepriekšējos gados esmu mēģinājis darīt līdzīgi, taču — ne reizi tas nav noticis, man ejot pret saviem principiem. Jo lai vai kas, bet godīgums ir svarīgs. Un kad tad citā laikā un pret ko tad citu, ja ne sevi un Ziemassvētkos, būsi patiess?

5. decembris — Neko Case — Christmas Card From A Hooker In Minneapolis

Pavadot kārtējo dienu nesteidzīgos darbos un joprojām gaidot pirmo sniegu, arī šodien gana ilgi sanāca meklēt, līdz uzgāju īsto Ziemassvētku skaņu. Šī ir viena no tām dienām, kurās jau no paša sākuma zini — tā ir jāpavada, jāizdara viss, kas ir jāizdara, lai tikai tiktu pie nākamās, kurā būs kaut kas, ko ir vērts gaidīt. Savā ziņā šīs rindas rakstot un klausoties kanādietes kaverversiju prātā ataust otrais decembris un vētras sajūtas. Šim mirklim diez vai ir iespējams kas skaistāks par Christmas Card From A Hooker In Minneapolis.

6. decembris — The Head And the Heart — Winter Song

Šodien beidzot uzsniga pirmais sniegs, un līdz ar to pavisam negaidīti man parādījās svētku sajūta. Kāpēc? Es tiešām nezinu un nespēju to izskaidrot, bet te nu tā ir. Laikam jau sniegs pats par sevi manā prātā ir svētki, jo jau no paša rīta to redzot, diena bija pārsteidzoši laba. Patiesībā, tas ir brīnišķīgi — cik maz vajag pilnai laimei!

7. decembris — Blitzen Trapper — Christmas Is Comming Soon

Šodien pavadot gana daudz laika ārā un baudot to, cik brīnišķīgi izskatās viss sasnigušais, beidzot nevarēja nedomāt par Ziemassvētku tuvošanos. Joprojām šis process nav kļuvis par milzīgu skrējienu pēc dāvanām un vai ēdieniem svētku galdam, taču sajūtu līmenī viss beidzot ir tā, kā tam jābūt. Sasodīts, Ziemassvētki tiešām beidzot tuvojas!

8. decembris — Camera Obscura — Happy New Year

Iespējams, šis nav īstais brīdis, kad piedāvāt dziesmas par jauno gadu, tomēr daudz laika pavadot ārā, kļuva skaidrs, ka atbilstošāku Ziemassvētku skaņu šodien neatradīšu. Camera Obscura mūzika kopumā man vienmēr ir šķitusi izcili piemērota ziemas dienām, un, jo īpaši, vakariem, kad, sēžot pie kamīna, loga vai kaut datora ekrāna, var baudīt labu kompāniju, siltu vai sildošu dzērienu, skatu pa logu vai kvalitatīvu lasāmvielu. Nezinu, kā jums, bet vismaz man liekas, ka 8. decembra vakars jebkurai no šīm nodarbēm ir vairāk kā piemērots, savukārt Happy New Year tam ir atbilstošākais pavadījums!

9. decembris — The Killers — Christmas in the LA

Katru gadu kopš 2006., The Killers mūs priecē ar jaunu Ziemassvētku dziesmu. Pēc vairākus gadus ilgiem eksperimentiem ar ļauniem Ziemassvētku vecīšiem, robotiem un svētkiem kovboju gaumē, nu amerikāņi ir atpakaļ ar klasisku svētku kompozīciju. Cik nu klasisks var būt gabals par caurkrituša aktiera centieniem izsisties Holivudā. Ja nu gadījumā Ziemassvētku skaņdarbu ar šādu tekstu izbaudīt nevari, pievērs uzmanību klipam — vismaz tas vilties neliks nevienam!

10. decembris — Sufjan Stevens — Christmas in the Room

Būtu dīvaini šajā svētku gaidīšanas laikā nevienu no 24 izvēlēm nepiešķirt Sufjanam, jeb cilvēkam, kurš ir pamanījies izdot pat 10 Ziemassvētku mūzikas albumus. Meklējot, kura no daudzajām lieliskajām melodijām vislabāk atbilst 2013. gada decembrim, manas domas aizkavējās pie šīs, kas ļoti precīzi ataino vismaz manu šī brīža (ne)esošo svētku sajūtu. Man taču tā nav vienīgajam, vai ne?

11. decembris — Badly Drawn Boy — Donna & Blitzen

Ja decembra sākums bija ļoti mierīgs un patīkams laiks, tad pēdējās pāris dienas ir izvērtušās par pamatīgu karuseli, kurā visu laiku nākas steigties un darboties. Šādā mirklī ir tiešām fantastiski apjaust, ka rītdiena ir brīva, un būs iespēja gluži vienkārši atpūsties. Gluži, kā dzied brits.

12. decembris — Slow Club — All Alone On Christmas

Tā kā šo rindu autoram ir gandrīz vai alerģija pret šobrīd aiz loga valdošo atkusni, to nevarēju neielikt arī šīs dienas muzikālajā vērtējumā. Mēs esam nonākuši pusceļā līdz svētkiem, šobrīd svētku sajūtai vajadzētu lēnā garā krāties, tomēr to kavē neciešamais mitrums, peļķes un dubļi. Kaut gan šobrīd nekas par to neliecina, ļoti ceru, ka 24. decembris būs balts, jo svētki bez sniega rada sajūtu, ka esi viens pats.

13. decembris — Angus Stone — River

Ja godīgi, es nesaprotu, kāpēc tā, taču joprojām man ir pamatīgs problēmas ar svētku sajūtas atrašanu, kā rezultātā ļoti negribas šajā rubrikā likt ko it kā Ziemassvētkiem atbilstošāku. Es tiešām ceru un domāju, ka tas mainīsies līdz ar sniega atgriešanos vai nākamo nedēļu (vismaz ņemot vērā to, cik daudz svētku pasākumi ir plānoti, tā būtu jābūt), bet līdz tam visi kopā pabaudīsim brīnišķīgu Ziemassvētku skaņu no Austrālijas.

14. decembris — Palace Songs — Christmastime In The Mountains

Meklējot šīs dienas Ziemassvētku skaņu izgāju cauri daudzām melodijām, taču nekas nešķita atbilstošs 14. decembrim. Ļoti iespējams, tieši tāpēc šodien piedāvāju jums šī saraksta viennozīmīgi mistiskāko dziesmu. Skaidrs, ka muzikāli nekā mistiska un nesaprotama tur nav, tomēr tekstuāli dažādu neizprotamu elementu netrūkst. Katrā ziņā nav daudz tik ļoti domāt liekošu svētku kompozīciju kā šī.

15. decembris — Smith & Burrows — As The Snowflakes Fall

Man par lielu pārsteigumu, šodien sastapos ar sniegpārslām. Nelielām, gana retām un ne īpaši noturīgām, tomēr sniegpārslām. Vismaz man, pēc nedēļas, kurā valdījis atkusnis, ar to ir gana. Nu ko, tagad ir laiks pamatīgam putenim naktī, vai ne?

16. decembris — Joshua James — Have Yourself A Merry Little Christmas

Ir dziesmas, bez kurām Ziemassvētku laiku iedomāties ir grūti, un Have Yourself A Merry Little Christmas ir viena no tām. Turpinot stipri mierīgo un pieklusināto dziesmu izvēli šajā pirmssvētku laikā (apsolu jau tuvāko dienu laikā mainīt šo ieradumu un sākt piedāvāt arī ko nedaudz aktīvāku un svinīgāku), šodien stādīšu jums priekšā kādu pavisam pieklusinātu, taču ļoti skaistu kompozīciju. Tādu, kas palīdz rast noskaņu, kad to īsti negribas rast.

17. decembris — Jack’s Monnequin — The Lights And Buzz

Šodien aizrunājāmies ar kādu draugu un nonācām pie secinājuma, ka neatceramies citu 17. decembri, kad, ejot uz veikalu, sanāk izlīt cauri slapjam. Šogad tas ir noticis, un šādā reizē ir ļoti viegli asociēties ar svētku gaidītājiem no Kalifornijas — galu galā, šobrīd reizēm arī pie mums ir sajūta kā okeāna piekrastē kaut kur nedaudz vairāk uz dienvidiem.

18. decembris — The Brobecks — Christmas Drag

Lai vai kā man gribētos, līdz šim vēl joprojām neesmu spējīgs jums piedāvāt nereāli pozitīvās Ziemassvētku dziesmas, kurām, šķiet, ar šo brīdi nav nekāda sakara. Tiesa, tas nenozīmē, ka svētku sajūta 2013. gada decembrī man ir kas svešs — nē, jau no šodienas vismaz man lielā mērā sākas garais atvaļinājums. Viena balle, cita balle, viens apdāvināšana, cita apdāvināšana — es zinu, ka drīzumā tā ikvienam no mums būs ikdiena. Un kazi — varbūt tajā mirklī gribēsies piedāvāt arī ko atraktīvāku par šo!

19. decembris — Remy Zero — Someday At Christmas

Šodien beidzot tā pa īstam pievērsos Ziemassvētku dāvanu sagādāšanai savējiem, un kā veikalā izdzirdēju Someday At Christmas, tā visu dienu tā nepameta manu prātu. Kaut kā sāk likties, ka šī ir dziesma, kas iezīmēs 2013. gada robežšķirtni starp galīgi ne Ziemassvētku sajūtu laikapstākļu dēļ un īsto svētku fīlingu, kurš ir meklēts visu decembri.

20. decembris — Passion Pit — All These Trees

Ja godīgi, šobrīd es nesaprotu, kā nekad iepriekš nebiju ievērojis Passion Pit kā potenciāli lielisku Ziemassvētku dziesmu radītājus, jo šis gabals, kuru tā iznākšanas laikā mistiski biju palaidis garām, ir vienkārši fantastisks! Neliels, pozitīvs naivums, vienkāršs, bet ne muļķīgs piedziedājums un ļoti pacilājoša sajūta — kaut kas taču šajās skaņās ir, kas beidzot sāk raisīt svētku sajūtu!

21. decembris — The Boy Least Likely To — Happy Christmas Baby

Šodien beidzot izdevās uz dažām dienām atvadīties no pilsētas kņadas, lai līdz svētkiem varētu mierīgi pabaudīt atpūtu. Skatoties, cik ļoti daudzi cilvēki visur skrien un cenšas atrast īstās dāvanas, man... parādījās Ziemassvētku sajūta! Kā un kāpēc — man nav ne jausmas. Taču beidzot tas ir noticis, kas nozīmē, ka ir īstais laiks vilkt no plauktiņa ārā Love Actually, kā arī gatavoties egles dekorēšanai, jo to visu beidzot gribas darīt!

22. decembris — The Minus 5 — Your Christmas Whiskey

Neskatoties uz to, ka šajā svētku gaidīšanas laikā dzīvespriecīgas Ziemassvētku skaņas manā sarakstā ir bijušas pārliecinošā mazākumā, nu ir laiks to uzvaras gājienam. R.E.M. ģitārista Pītera Baka blakusprojektam ir izdevies radīt reti asprātīgu kompozīciju, kurā dzīvesprieks un svētku gars plūst pāri visām malām, esot ietērpts ļoti lipīgā melodijā.

23. decembris — The Magnetic Fields — Everything Is One Big Christmas Tree

Kaut kā ir iegājies, ka manās mājās eglīte parādās vien dažas dienas pirms svētkiem, šogad — 23. decembrī. Tajā mirklī, kad istabā parādās zaļais kociņš, manuprāt, no Ziemassvētku sajūtas izbēgt ir gana komplicēts uzdevums — galu galā, kā var nepatikt izrotātais simbols? Tieši tāpēc pirmspēdējā Ziemassvētku skaņa šogad par kociņa tēmu!

24. decembris — Hey Rosetta!— Carry Me Home

Meklējot dziesmas šī gada Ziemassvētku skaņām jau pašā sākumā uzdūros Carry Me Home, un principā uzreiz arī sapratu, ka tai būtu jābūt šī gada noslēdzošajai kompozīcijai. Prieks, ka šodien domas nav mainījušās, un patiešām liekas, ka šī ir visatbilstošākā šī gada Ziemassvētku skaņa. Priecīgus svētkus!