Blogs: Ceļojumi reibinošajā mūzikas pasaulē

Kā gadījies kā ne, nejauši iekļuvu šī gada studentu paradīzē. Šis pasākums man vienmēr ir licies tāds nedaudz dīvains. It kā nosaukums skaists, pasākums pārdomāts, bet lielākā daļa publikas ir neaprakstāma. Nekārtības, kautiņi, cilvēki, kuri iet līgodamies jau 21:00. Nemaz nerunājot par apkārtni nākamajā rītā — dzīvojot netālu no norises vietas, nevar vien brīnīties, cik tomēr cilvēki ir vulgāri. Asiņainas salvetes, saplēstas pudeles, tukšas cigarešu paciņas, izsisti kāpņutelpu stikli, „iezīmētā” teritorija uz ielu stūriem. Īsta mūsdienu studentu bohēma.

Bet šoreiz ne par negatīvo, kaut gan iesākums šķita drūms un pasākumā neatrados ļoti ilgi, tomēr šo to ieguvu. Līdz šim vēl nebijušas un neaprakstāmas izjūtas man radīja grupa Mimicry (Igaunija), kas uzstājās uz Rock skatuves. Industriālā mūzika mani nekad nav uzrunājusi, bet šī grupa tā savādi mani ievilka dejā un pilnīgi citādā pasaulē.

Apvienības mērķis ir radīt satriecošu ballīšu mūziku, lai pamodinātu klausītājos vēl līdz šim neizjustas emocijas. Agresīvi un pašpārliecināti, ekspresīvi un citādi, Mimicry jauc kopā electroclash un psihodēlisku tehno, etniskos ritmus un garage rock.

Mimicry iekļuva 2.vietā Baltic Music Chart 07/08. Dziedātājs Kene Vernik bija pirmajā desmitniekā Estonian Idol. Viņu dziesma “New” šobrīd ir viena no finālistēm Igauņu Eirovīzijai 2010, vēsta Studentu Paradīzes programma. (atļaušos palabot — Kene Vernik ir sieviešu kārtas dziedātāja, nevis dziedātājs, kā mums to norāda zinošie Studentu Paradīzes preses pārstāvji).

Grupu veido:

Kene Vernik — vokāls;
Jaanus Telvar — vokāls;
Paul Lepasson — taustiņinstrumenti, programmēšana;
Timmo Linnas — ģitāra.

Pēc grupas uzstāšanās, kaut kā atgriežoties realitātē, nedaudz sanāca arī parunāties ar vienu no grupas dalībniekiem Paul Lepasson. Arī viņš, tāpat kā viņa grupas mūzika, bija nedaudz atkarību izraisošs — it kā jauks puisis ar siltu smaidu, bet tomēr viņā jūtams kaut kas svešāds, bet tajā pašā laikā intriģējošs. Ne velti saka, ka mūzika cilvēku izmaina un ietekmē. Viņš pats atzinās, ka viņus nejauši uzaicinājuši un īsti nezina, kas notiek pārējā pasākumā, bet publika likusies tikpat atvērta kā vienmēr (jāpiebilst, ka šī nebija pirmā reize, kad mūziķi uzstājušies Latvijas plašumos).

Uzskatu, ka mēs pārāk reti pievēršam uzmanību tam, kas mums notiek kaimiņu valstu mūzikā un vairāk ietekmējamies no vadošo valstu pasniegtā.

Lūk arī dziesma Heat:

Otra, kura iepatikās ir Escape, enjoy my little pickles :

Liels paldies Aleksim par piespēlēto biļeti un iespēju iekļūt pasākumā par brīvu, paldies arī Mārtiņam un Dāvim, kuri mani aizrāva aizraujošā dejā pie šīs grupas, kā arī paldies Ermanim par to, ka viņš svētdienas vakarā nejauši  pajautāja, vai es gadījumā nedzirdēju Igauņu grupu (tad arī tika noskaidrots nosaukums, kuru nekādi nespēju iegaumēt).