Blogs: Pieci labākie Positivus 2019 otras dienas koncerti

Šī gada Positivus festivāla otrā — un šoreiz arī noslēdzošā — diena jau kādu laiku ir izskanējusi, tāpēc šis ir labs brīdis, lai atskatītos uz tajā redzēto un izceltu labāko no tā. Protams, ka vienas festivāla dienas laikā iespējams redzēt vairāk nekā tikai piecus lieliskus koncertus, tāpēc aiz šī raksta strīpas nācās atstāt vēl vairākus koncertus, kas arī būtu pelnījuši izcelšanu. To skaitā varētu minēt gan The Bad Tones instrumentālās virtuozitātes paraugdemonstrējumus psihodēliskās noskaņās, gan Brīvrunu Projekta hiphopa improvizācijas šovu, gan humora piesātinātos Sūdu un Kapelmeistars Group koncertus. Tomēr tieši pieci zemāk atrodamie koncerti, bija tie, kuri no šīs mūzikas piesātinātās dienas palika atmiņā visvairāk.

Adam Naas

Adam Naas ir īsts tīrradnis un dārgakmens. Ņemot vērā to, cik skrupulozi allaž eju cauri festivāla programmai vēl pirms tā sākuma, patiesi pārsteigumi tajā man gadās gana reti, bet šis bija viens no tiem. Kaut biju atzīmējis, ka šis koncerts noteikti ir jāredz, ko tik pārliecinošu un iespaidīgu neatļāvos gaidīt. Kā muzikāli, tā vizuāli Adams ļoti atgādina tādu kā Prinsa mūsdienu versiju, kurā iemājojis šis tas arī no citiem dižgariem, turklāt ar viņa harizmu varētu aizpildīt ne vien Lāčplēša skatuvi, bet pat visu festivālu. Īpaši spilgti tā izpaudās saziņā ar publiku — teksti, kas no teju jebkura cita mutes izskanētu kā ļoti neveikli vai varbūt nedaudz jēli, viņam piestāvēja vienkārši perfekti, un esmu pilnīgi drošs — mēs par viņu vēl dzirdēsim. Kas to lai zina, varbūt pat nākamā Positivus kontekstā.

/Normunds Vucāns/

Superorganism

Dienas un arī visa festivāla krāsainākā koncerta tituls visai pārliecinoši jāpiešķir multinacionālajam indīpopa kolektīvam Superorganism, kas pievērš ļoti lielu uzmanību savam vizuālajam tēlam. To var pamanīt gan tajā, kā grupas dalībnieki izskatās un izturas uz skatuves, gan pārdomātajās projekcijās, kas pavada katru dziesmu. Tas gan nebūt nenozīmē, ka mūzika paliek novārtā — viņu vienlaikus bezrūpīgās un dziļi sarkastiskās dziesmas dzīvajā izpildījumā izklausījās tikpat aizraujoši kā ierakstā. Papildus odziņu koncertam piedeva arī grupas vokālistes Orono Noguči komunikācija ar publiku visa koncerta garumā, izsakot sanākušajiem cilvēkiem komplimentus un komentārus par viņu deju soļiem, kā arī koncerta noslēgumā paziņojot, ka viņa tā laikā ir paspējusi piedzerties. Tā visa rezultātā palikt nekustīgam viņu koncerta laikā bija gandrīz neiespējami un man patiešām ir grūti iedomāties citu koncertu, kas varētu vēl labāk iederēties sestdienas pēcpusdienas svelmē.

Ewert and the Two Dragons

Lai gan esam pieraduši domāt par Positivus kā Latvijas festivālu, lielu tā apmeklētāju daļu sastāda arī mūsu kaimiņi no Igaunijas, tāpēc ir tikai loģiski, ka festivāla programmā regulāri var atrast arī šīs kaimiņvalsts populārākos māksliniekus — piemēram, Ewert and the Two Dragons. Turklāt, kā vakar uzzināju, viņi arī Igaunijā neuzstājoties nemaz ne tik bieži, tāpēc, iespējams, ka daudziem šī bija labākā iespēja viņus šovasar redzēt. Tā kā šī grupa festivālā uzstājās ne pirmo reizi, lielus pārsteigumus viņu koncertā nevarēja dzirdēt, bet viņi sniedza pārliecinošu un kvalitatīvu uzstāšanos, sev atvēlētās stundas laikā nospēlējot visus savus lielākos hitus. Un tas arī bija tieši tas, ko grupas cienītāji no viņiem šajā koncertā bija gaidījuši.

Royal Blood

Lai gan pret šī britu dueta daiļradi un tās oriģinalitāti attiecos visai skeptiski, būtu visai muļķīgi pavisam ignorēt viņu uzstāšanos, ņemot vērā to, cik pieprasīti viņi ir festivālos visapkārt Eiropai. Un jāatzīst, ka, lai ko es domātu par viņu ierakstiem, viņu vakardienas dzīvā izpildījuma kvalitāti nevaru noliegt arī es. Kā daudzi jau iepriekš teikuši — visiespaidīgākais tajā visā ir tas, ka viņi uz skatuves atrodas tikai divatā, jo tik masīva skanējuma panākšanai bieži vien nepietiek pat ar četriem mūziķiem. Turklāt vēl iespaidīgāku šo koncertu padarīja publika pie skatuves, kas dziedāja līdzi teju katrai viņu dziesmai, mirkļos starp tām arī enerģiski skandējot grupas vārdu. Tāpēc droši var apgalvot, ka tas bija viens no iespaidīgākajiem rokkoncertiem, ko Salacgrīva ir piedzīvojusi.

Underworld

Festivāla galvenās skatuves programmas noslēgšana šogad bija uzticēta britu elektroniskās mūzikas veterāniem Underworld, un savas pusotru stundu garās uzstāšanās laikā viņi pārliecinoši apliecināja savu leģendu statusu. Ir patiess prieks uz skatuves redzēt mūziķus, kuru koncerti savu enerģiju nepazaudē arī daudzas desmitgades pēc grupas dibināšanas — skatoties uz grupas vokālista Karla Haida enerģisko dejošanu, ir visai grūti noticēt tam, ka viņam ir jau 62. Viņu koncerts sevī iekļāva gandrīz visu grupas diskogrāfiju, no deviņdesmito gadu sākuma līdz šogad izdotiem singliem, to visu pastiprinot ar iespaidīgu gaismotāju darbu, kas dažādās krāsās izkrāsoja gan skatuvi, gan tai apkārt esošās priedes. Protams, ka koncerts kulminēja ar viņu lielāko hitu — eiforisko reivu himnu Born Slippy .NUXX, kas bija ļoti pacilājošs noslēgums šī gada festivālam.

Spilgtākos momentus gan no šo, gan citu Positivus mākslinieku koncertiem vari atrast mūsu Twitter un Instagram profilos.

Foto: Gundars Zaburdajevs