Blogs: Rudenīgo sajūtu vakars
Pagājušās nedēļas vidū eRoka elektronisko pasta kasti sasniedza interesants piedāvājums apmeklēt Ziemas Saulgriežu svinības Ģertrūdes Ielas teātrī, kurās uzstāsies grupas Marta Migla un Das Sonntags Legion. Tā kā šo rindu autoram ļoti patīk klausīties dzīvo mūziku (būsim priecīgi atspoguļot arī citu bliču koncertus, atrakstiet), bija skaidrs — ielūgums jāpieņem.
Līdz šim nebiju bijis Ģertrūdes Ielas teātrī, taču pirmais iespaids noteikti ir pozitīvs. Jauka vieta, patīkama atmosfēra un publika, kas liek aizmirst ikdienu, un ļauj kaut nedaudz aizmirsties. Patīkami pārsteidza arī atnākušo skaits — protams, tie nebija tūkstoši, taču brīvu sēdvietu nebija, diezgan daudzi pat stāvēja kājās!
Jāatzīst, ka pirms ziņas saņemšanas praktiski neko par abiem izpildītājiem dzirdējis nebiju. Arī internetā plaša informācija pieejama nav, tāpēc uz pasākumu dodos gandrīz kā balta lapa — dzirdēti vien daži gabali, kas pieejami dažādos resursos.
Kā pirmie uz skatuves kāpj apvienība Marta Migla — trio (bundzinieks, basiste un ģitārists, kurš vairākos gabalos izmanto miniatūru, kaklā karamu sintezatoru), kas izpilda instrumentālo mūziku. Pirmā un vienīgā asociācija, kas man rodas ir ar pašmāju S.I.L.S. — viņi rada līdzīgu, atmosfērisku mūziku, kas izcili piemērota agram rudenim, kad tikko sāk birt lapas. Tas, ko viņi rada ir jauks, taču ļoti vienveidīgs — tiešām lieliska fona mūzika vai arī mūzika kino, taču ne solokoncertos. It kā to varētu labot, komunicējot ar publiku, taču ne katram tas ir dots. Pārlieku kritizēt negribas, jo slikti nebija, taču labi arī nē.
Pasākuma galvenie viesi bija septiņu cilvēku miniorķestris Das Sonntags Legion. Bez tādiem ierastiem instrumentiem kā bungām (interesanti, ka grupā ir divi bundzinieki, kas ik pēc dziesmas mainījās savā starpā), ģitāras un basģitāras, varēja dzirdēt arī vijoli un elektronisko čellu. Tieši pēdējie divi instrumenti rada kolektīva unikālo skanējumu — alternatīvo roku, kas papildināts ar folka un etnogrāfiskās mūzikas elementiem. Nevarētu teikt, ka šāds stilu sajaukums ir kaut kas pilnīgi jauns, taču izklausījās tas svaigi un nedzirdēti. Varētu jau atrast, pie kā piekasīties, taču vakar gāju baudīt mūziku, nevis to vērtēt. Un septiņnieka veikums atļāva to darīt!
Esmu patiesi priecīgs par to, ka man piedāvāja apmeklēt šo pasākumu — jauka izraušanās no ikdienas, laba iespēja izvēdināt galvu. Ja Jums gadās iespēja redzēt kādu no šiem mūziķiem, aizejat — esmu diezgan drošs, ka nenožēlosiet!
Foto: Jānis Grosbahs