Grupas MARTA 5 gadu jubilejas koncerts

Tā ir ievirzījies, ka pēdējā gada laikā mazāk koncentrējos uz to, kas notiek pasaules hitu mūzikā, bet gan reibinos ar dažādo Eiropas mūzikas pasauli. Iepriekš varējāt lasīt par apvienībām no Lielbritānijas, Itālijas, Igaunijas, nedaudz no Francijas, taču kā jau zināms — arī  pie mums mūzikas dzīve rit ar pilnu sparu, tāpēc atgriežos pie Latvijā notiekošā.

Šajā rudenī, kad visi tik ļoti cenšas atrast zelta dziesmas, noteikt akadēmijas uzvarētājus, es atkal pavisam nejauši nokļuvu grupas Marta 5 gadu jubilejas koncertā. Ar mani jau laikam vienmēr kaut kas notiek nejauši un tad tas pēkšņi iekrīt manā mūzikas plauktiņā. Bet par visu pēc kārtas:

21:20 — ierašanās LMA Studentu klubā. Kā ziņots ieeja no plkst. 21:00, taču bariņš cilvēku stāv pie garderobes un gaida, lai iegādātos biļetes un nodotu savas štātītes — kā jau tas ierasts. Ieejas maksa 2 Ls, taču, ja piemaksā vēl 1,50 Ls ir iespēja saņemt grupas Marta pirmo (5 gadu jubilejā — puiši, dzīvojam pēc idejas „lēnāk pār tiltu”?) studijas albumu Pasaki Martai, lai ir uz vadiem. Īstenībā, tas ir ļoti pat demokrātiski  un iepriecinoši — mūzikas diskiem nevajadzētu maksāt vairāk par 5 Ls. Tātad, štātītes nodevuši, sastapušies ar apsarga nievājošo skatienu, dodamies lejā, lai tur  sajustu jubilejas gaisotni. Tā kā pēdējo reizi studentniekā biju Pienvedēja piedzīvojumi Rīga ir gatava albuma prezentācijas laikā un šo vietu atcerējos ar patīkamām izjūtām, bet, tieši tāpat kā savulaik slavenais klubs Depo arī šī vieta acīmredzot noveco un kļūst par vairāk kā „reiz bija” un viss.

22:00 — šajā brīdī bija solīts, ka sāksies koncerts. Nekā nebija, kā jau katrā koncertā ir kāda nobīde no plānotā.

22:40 — no skatuves puses nāk dzīvās mūzikas skaņas, koncerts beidzot ir sācies. Ieejot zālē, kļūst skaidrs, ka tā nav vis grupa Marta, jo uz skatuves ar dažnedažādiem mūzikas instrumentiem stāv meitenes. Izrādās, ka tā ir grupa Sus — dungo. Meitenes smuki spēlē, dzied, taču pēc otrās dziesmas pārņem tāds miers, ka grūti noturēt acis vaļā. Neatceros precīzu laiku, kad beidzās susdungojiens, taču vienu brīdi sāka rasties sajūta, ka esam pavisam citā koncertā. Pēc Sus dungo ar cerību pilnām acīm gaidām jubilārus, taču kas tev deva? Aiz balta aizkara kāds vientuļš puisis ar ģitāru izspēlē vairākas īsas un uzjautrinošas dziesmas. Acīmredzot, lai visi pamostas pirms grupas iznāciena.

00:00 (ļoti aptuvens laiks) — beidzot redzam uzkāpjam uz skatuves tik ļoti gaidīto grupu Marta kopā ar Mārtiņu Rudzīti (Tanuki Mink), kurš izstrādājis grupas klipu dziesmai Māsiņa. Pirmo reizi šis video tiek rādīts plašākai publika tieši šajā vakarā.

Pēc videoklipa priekškars tiek norauts un ilgi gaidītā grupa sāk koncertu. Daļa publikas jau sēdēja uz grīdas un necēlās pat tad, kad grupa sāka spēlēt. Tikai pēc vairākiem solista aicinājumiem nākt tuvāk skatuvei un pēc dažu aktīvās dejošanas arī pavisam sagurušie beidzot piecēlās.

Grupa spēlēja gan vecās dziesmas, gan albumā iekļautās 10 dziesmas, bija arī slavenā Lolita ko savulaik izpildīja Alizee — par šo man bija vislielākais pārsteigums, ka grupas solists Jānis Kalniņš visu dziesmu nodziedāja skaistajā franču valodā, ņemot vērā to, ka pēdējā laikā nedaudz sirdī iekritusi franču mūzika, kura nebūt nav vienkārši izpildāma.

Kopumā sniegums bija labs. Pavadījums bija viduvēji interesants, dažu brīdi atsaucot atmiņā vecākas, līdzīga stila apvienības. Iespējams, ka nedaudz gara stāvokli nosita apskaņošanas problēmas. Nezinu vai tā notiek tikai tad, kad es eju uz koncertiem, bet Latvijā nav bijis neviens pašmāju grupu koncerts, kurā nesēdēs pie pults viens saīdzis tips, kura uzmanību kāds no grupas biedriem nevar piesaistīt kādas 5 minūtes. Arī tas, ka akustiskā ģitāra, kas rokās bija solistam, skanēja tikai tad, kad pierima otras ģitāras un basa skaņas. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka trīs stīgu instrumentu uz vienas skatuves koncertā ir par daudz, tad ja pie skaņošanas nav kārtīgi piedomāts, jo, klausoties studijas ierakstus, ļoti skaisti akustiskās ģitāras skaņas papildina dziesmas koptēlu.

2:00 — grupa vēl arvien izpilda skaņdarbus, taču jau bija laiks saukt izpalīdzīgo taksometru. Atzīšos, ja nebūtu nogurdinošās darba nedēļas, nesekotu tikpat nogurdinošā sestdiena, tad paliktu līdz beigām.

Kopumā noskaņa koncertā bija mīļa. Liekas, ka uz jubileju ir atnākuši visi grupas draugi. Visi kedās, visi priecīgi, tikai žēl, ka pasākums bija tik garš, ka beigas sagaidīt neizdevās. Katrā ziņā novēlam grupai Marta turpināt darboties (cerams, ka nākamos brīnumus varēs sagaidīt mazāk nekā pēc 5 gadiem) un radīt tādas pašas sajūtas citiem, kādas tās radās man, stāvot zāles vidū un klausoties sniegumu, es pēkšņi atgriezos atpakaļ laikā, kur ar basām kājām, garos svārkos tik bezrūpīgi dejoju kopā ar sev tik tuviem cilvēkiem kādā no mazajiem festivāliem tepat Latvijā.

Grupas marta sastāvs:

Kaspars Liepa — Ģitāra
Jānis Kalniņš — Vokāls, Akustiskā ģitāra
Matīss Zvaigzne — Basģitāra
Dmitrijs Frolovs — Sitamie Instrumenti, Vokāls
Latvīte Podiņa — Kokle, Vokāls (viesmāksliniece)

Šeit ievadvideo videostāstam Māsiņa, cerams, ka drīzumā būs pieejams pilns video:

Paldies Norai Kaufmanei par uzaicinājumu uz koncertu ;)

Foto: publicitātes foto