Nedēļas dziesmas 13/04
Carly Rae Jepsen — All That
Lai vai cik briesmīgi reizēm nekristu uz nerviem Call Me Maybe vai I Really Like You, Kārlija Reja Džepsena ir viena no jēdzīgākajām un kopumā klausāmākajām top 40 popzvaigznēm, kādas šobrīd ir. Diemžēl šis viedoklis nav pārāk stilīgs, tāpēc lielākā daļa neuzdrošināsies atzīt, ka viņa ir kaut kas uz guilty pleasure pusi, spēlējot ļoti komerciālu un super pārsaldinātu, bet tomēr kvalitatīvu popu. Šī dziesma ir solis sāņus no ierastās stilistikas, un tas ļoti pārsteidz. Esmu drošs, ka ja All That tieši tāpat nodziedātu, piemēram, Charli XCX vai Džesija Veira, šī tiktu nodēvēta par vienu no gada popdziesmām, jo tā patiešām ir lieliska žanra balāde. Turklāt, kas pats labākais, pateicoties producenta Deva Heinsa devumam, tā absolūti neatgādina citus Džepsenas darbus, drīzāk flirtējot ar astoņdesmito vai deviņdestmito r'n'b/popa muzikālo motīvu labākajiem paraugiem. Kā jau teicu — pārsteidzoši kvalitatīvs darbs, kuram vajadzētu dot iespēju, šoreiz neskatot sievu pēc cepures.
/Normunds Vucāns/
Tyler, The Creator — Fucking Young
Aptuveni pirms trīs nedēļām tika izdots kādreizējās hiphopa apvienības Odd Future dalībnieka Earl Sweatshirt albums. Pagājušajā nedēļā viens cits kolektīva pārstāvis Tyler, The Creator izziņoja albumu Cherry Bomb, kas tika izdots šodien. Salīdzinot ar Ērla nesen izdoto albumu, pirmais Tailera singls Fucking Young nav tik drūms un satur nenopietnākas rindas. Kā, iespējams, jau nojaušams no nosaukuma, skaņdarbs vēsta par iemīlēšanos meitenē, kas ir pāris gadus jaunāka par viņu. Papildus tekstam, arī dziesmas video liek to uztvert nenopietni, bet tajā pašā laikā muzikālais pavadījums ir pārdomāts un jāvērtē augstu. Tyler, The Creator ar savu unikālo rokrakstu spēj radīt skaņdarbus, kas aizrauj, un katrs no tiem ir augsti vērtējams, tostarp Fucking Young.
/Staņislavs Fisenkovs/
Desaparecidos — City On The Hill
Konors Obersts, kas parasti tiek saistīts ar piesātinātu folkmūziku muzicējot zem Bright Eyes vārda, patiesībā sirdī ir diezgan dusmīgs emo pusaudzis. Iespējams, jaunākā paaudze to nezina, bet pirmos komerciālos panākumus viņš izbaudīja muzicējot kopā ar čaļiem no Desaparecidos. Bieži iekļūstot MTV rotācijā starp lielākajiem Brand New un Jimmy Eat World grāvējiem. Tas gan bija vairāk nekā pirms 10 gadiem... Brīdī, kad Konora mūzikā var izjust pamatīgas noguruma pazīmes, atgriešanās pie kaut kā sena un aizmirsta, var palīdzēt atgriezt iedvesmu. Dziesma no jūnijā gaidāmā albuma ir lipīgs power-pop hits, kas pielīp un visticamāk arī mūsdienās spētu iekarot MTV rotācijas, ja vien šis kanāls vēl atskaņotu mūziku.
/Rūdolfs Sietiņš/
Ratatat — Cream On Chrome
Pēc ziņas par Ratatat atgriešanos izlasīšanas, ieskatoties viņu diskogrāfijā, nācās nobrīnīties, ka jau vairāk nekā desmit gadi pagājuši kopš viņu debijas izdošanas. Lai gan daudz laika pagājis arī kopš iepriekšējās plates izdošanas, paredzēt to, kā viņi izklausās 2015. gadā, nav grūti. Cream On Chrome ir instrumentāla dziesma, kurā skanējums galvenokārt balstās uz ģitārām, bet to visu papildina bungu mašīna, kā arī dažādi elektronikas elementi. Sajaukt ar kādu citu mākslinieku šo skaņdarbu būtu grūti, un viscaur dziesmai nākas atcerēties iepriekšējos citus dueta veikumus. Neraugoties uz to, ka skanējums atgādina agrīnos ierakstus, Cream On Chrome nepārprotami ir solis uz priekšu un vērtējams kā kaut kas jauns Ratatat daiļradē.
/Staņislavs Fisenkovs/
Lakker — Pylon
Kamēr tādu žanru kā witch house var uzskatīt par novecojošu, aizmirsu laiku liecību, tad spokaini trokšņainas noskaņas elektroniskajā mūzikā ir nemirstoša vērtība. Īpaši, ja tu nāc no mākslinieciski uzlādētās Berlīnes, kas ir šī producenta dzīvesvieta. Aphex Twin ir liels Lakker fans, un var saprast kāpēc, jo tikai retajam izdodas uzburt leģendāro izdevēju Warp pamatvērtības tik skaidri, un ar pareizo attieksmi, noskaņu, pievienojot kaut ko mūsdienīgu un savu. Viens no šādiem piemēriem ir Clark, bet Lakker var uzskatīt par mazāk popsīgo Clark muzikālo brāli.
/Rūdolfs Sietiņš/
Mani sajūsmināja apzīmējums: "instrumentāla dziesma" (par Ratatat) :)
Bet pats skaņdarbs tiešām labs, paldies par ietekumu!
Andris Smilgdrīvs
14. aprīlī, 14:13