Positivus festivāls no mana skata punkta
Pieļauju, ka esat lasījuši mūsu kopējo viedokli par Positivus, kurā centāmies būt pēc iespējas objektīvāki, taču mans personīgais viedoklis, protams (tāpat kā pārējiem autoriem) bieži vien diezgan krasi atšķīrās no objektivitātes. Jau saņēmu komentārus (kas īsti nav pārmetumi) par to, ka visu vērtējām ar atzīmēm 7+, tomēr tā ir taisnība — organizatoru izvēlētētie mūziķi tiešām bija labi un kvalitatīvi, visu cieņu viņiem par to. Tomēr šoreiz par to, kas un kā izskatījās caur manu vērtību prizmu.
Domāju, ka par visu jāraksta hronoloģiskā secībā, tāpēc iesākšu ar kopējās atmosfēras ainas iezīmēšanu. Ja iepriekš Positivus citu festivālu starpā (jo īpaši uz Liepājas Baltic Beach Party fona) izcēlās kā vecāku (nevis vecu) cilvēku pasākums, ar lielisku atmosfēru un ļaudīm, kas turp devās mūzikas, nevis izklaižu pludmalē dēļ, tad šoreiz kaut kas vairs nebija gluži tā, kā vajadzētu. Salīdzinoši daudz vairāk bija tīņu tā ap sešpadsmit, arī alkohola patēriņš (nepārprotiet, neesmu pret, tomēr to vajadzētu ar mēru) bija daudz lielāks kā pērn, par "kritušajiem" nemaz nerunājot... Kopumā atmosfēra nebija slikti, taču šādi turpinoties var izvērsties visādi, šī iemesla dēļ biļešu cenu paaugstināšana var būt laba lieta — varbūt kaut nedaudz attīrīsies publika... Starp citu, šeit nedrīkst necitēt kādu no Ulda Rudaka ziņām twitter portālā:
"Pāris cilvēku netālu no Red Bull man blakus runāja, ka nu jau gandrīz tik foršs kā Beach Party". Domāju, ka šis izsaka gana daudz.
Vēl kāds akmens, ko nevar neiemest organizatoru dārziņā ir nepietiekamais telšu vietu skaits. Ja jau bija paziņots, ka cilvēki šogad būs vairāk kā 2009., tad kāpēc lielās un plašās telšu pilsētas teritorijas vietā šoreiz cilvēkiem bija jāsaspiežas daudz mazākā platībā? Tas šķiet tiešām dīvaini, īpaši tāpēc, ka otrā pusē bija izvietota vien salīdzinoši neliela stāvvieta. Nevar arī nepieminēt diezgan neveiksmīgo biļešu pret aprocēm apmaiņas sistēmu, jo šoreiz arī tiem, kas jau iepriekš bija nopirkuši telts vietu, bija jānīkst garā rindā, pēc abām aprocēm. Nedaudz žēl, ka šoreiz nebija nelielās rindas pie ieejas festivāla teritorijā, šī gaidīšana un 'velāk saņemtā lentīte radīja daudz festivālīgāku sajūtu par šoreiz pieredzēto.
Ja kādam pēc šīm nelielajām negācijām liekas, ka viss bija tikai slikti, tad viņš maldās — tas viss bija salīdzinošs sīkums, jo pats galvenais — laba mūzika — šoreiz bija vairāk kā jebkad. Programma bija daudzšķautnaināka, daudzveidīgāka un pilnvērtīgāka. Pēdējās nedēļās pirms došanās uz Salacgrīvu man bija ļoti saspringtas tāpēc neizdevās iepriekš izpētīt koncertu piedāvājumu tik sīki, ick gribētos, tomēr uz vietas varēja diezgan labi noorientēties. Prieks, ka kļūdījos ar pareģojumiem, un šis bija muzikāli kvalitatīvākais Positivus tā vēsturē.
Jau kad tika izziņoti hedlaineri, biju drošs — vismaz man pilnīgi noteikti svarīgākie mākslinieki būs citi, jo neviens no galvenajiem mūziķiem man ne tuvu nav starp iecienītākajiem. It kā viņus visus gribēju redzēt, jo tie ir svarīgi vārdi, tomēr patiesībā man neviens tā īsti nerūpēja. No "lielā četrinieka" vienīgi UNKLE spēja mani pārliecināt, ka viņi ir labāki kā iepriekš domāju.Happy Mondays visu koncertu, atskaitot enkoru bija garlaicīgi, Scissor Sisters centās, pūlis viņus it kā uzņēma labi, taču pilnībā spēja "būt līmenī" tikai uz lieljiem hitiem (man pašam gluži vienkārši nepatīk grupas daiļrade, kas liedza šovu izbaudīt, turklāt nekad nav patikuši politiskie mesidži koncertos, kuri ir tik klišejiski, kā šī apvienības teiktais ("Jūs esat gājuši cauri daudz sūdiem un mēs ceram, ka kaut uz mirkli jutīsieties labāk")). savu nepatiku pret Muse, kas lielai daļai klausītāju ir gluži Dieva vietā arī nekad neesmu slēpis (lai gan uzstājās labi, emocijas koncertā netika ieliktas un arī neko interesantāku kā albumos dzirdamās kompozīcijas nedzirdēju (parasti tomēr dzīvais ir aizraujošāks par ierakstu))...
Uzskatu, ka īstie šī festivāla hedlaineri ir visas grupas no Willkommen Collective — Shoreline, The Climbers, The Miserable Rich, The Leisure Society un Sons Of Noel And Adrian. Atgriežoties jau otro gadu, šoreiz viņi bija vēl labāki kā pērn, izpelnoties ĻOTI daudzu klausītāju, kas ikdienā šādu mūziku neklausās, simpātijas. viņi bija izcili profesionāli, ĻOTI draudzīgi un perfekti komunicēja ar publiku. Pieejot pie grupas mūziķiem, viņi bija ļoti patīkami sarunu biedri, neatteica intervijas (kaut gan nebiju akreditēts). Tas viss rada pārliecību, ka viņu teiktais par vēlmi atgriesties Latvijā un patiesā pateicība mūsu faniem nav tikai tukši vārdi. Ikkatra no viņu uzstāšanās reizēm bija lieliska, tomēr tas, ko piedzīvoju otrajā Climbers koncertā pārspēja visu. TĀDA saikne ar publiku, TĀDA atdeve, TĀDAS emocijas! Varu droši apgalvot, ka tas ir visu laiku labākais priekšnesums, ko esmu redzējis, nezinu, kas to var pārspēt! Patiesi ceru, ka arī nākamgad viņi tiks uzaicināti uz Salacgrīvu!
No pārējiem vērotajiem koncertiem kā patiesi izcilus vēlos izcelt vēl trīs — Satellites LV, Ten Bears un Vecais Stenders. Par Satelītiem un Lāčiem jau rakstīju iepriekš — pirmie bija pārliecinoši labākie no pašmāju mūziķiem, nospēlējot teju perfektu rokšovu, arī otrie ar savu enerģiju un dinamismu pārņēma pūli savā kontrolē tieši tāpat, kā pirms gada to izdarīja The Whip. Ten Bears ir ļoti festivālīgi mūziķi, un prieks, ka arī šoreiz šāda žanra darboņi tika iekļauti tā programmā.Par Goranu, atvainojos, Veco Stenderu, jāsaka, ka šis, ļoti iespējams, ir visu laiku labākais "secret act". Smieklīgi šlāgeri no ļoti harizmātiska izpildītāja bija tieši tas, ko vajadzēja, tas bija patiesi jauks un jautrs pasākuma noslēgums.
Jau iepriekš vairākkārt minēju, ka šis bija muzikāli krāšņākais Positivus tā vēsturē. Vai labākais — par to var strīdēties, taču, visdrīzāk, arī jā, jo publika nebija tik slikta, lai izbojātu visu pasākuma garu. Vien jācer, ka nākamajā, piecu gadu jubilejas pasākumā, atmosfēra un apmeklētāji atgriezīsies iepriekšējā, pozitīvajā, stadijā. Jo visi citi priekšnoteikumi, lai festivāls būtu vēl labāks, šobrīd ir.
Foto: Ričards Plaks