Rīgas Ritmi 2010: trīs dienas kvalitatīva džeza. Trešā diena
Sestdien, 3. jūlijā, Kongresu namā noslēdzās Rīgas Ritmu 2010 Vasaras koncertu sērija. Uzstājās daudznacionālā Sebastiana Šunkes grupas un Olvido Ruisas apvienība, kā arī amerikāņu projekts Soulgrass meets Blues.
Vācu pianista Sebastiana Šunkes grupā ietilpst arī viņa tautietis, basists Marsels Kremkers, Kubas soliste Olvido Ruisa, Austrālijas saksofonists Dens Frīmens un, visbeidzot, urugvajiešu bundzinieks Djego Pinera. Visai klasisks, tomēr izcili nostrādāts džezs.
Olvido dzīvespriecīgā uzstāšanās noteikti izkausēja ne vienu vien akmens sirdi un lika plaudēt līdzi neparastajiem ritmiem un dziedāt līdzi "deseo, besarte" vai "jomamē" (piedodiet, nezinu, ko tas nozīmē un kā to pareizi uzrakstīt). Ritmus pieminēju ne bez iemesla: Pinera, bez šaubām, ir labākais bundzinieks, ko esmu redzējis. Šķietami neiespējamas kombinācijas viņš izspēlē nekļūdīgi un nerada šaubas par profesionalitāti. Iesaku ikvienam bundziniekam pavērot viņa spēli.
Otrajā daļā bija paredzēts Soulgrass meets Blues projekts. Tajā ietilpst saksofonists un galvenais runasvīrs Bils Evanss, ģitārists un solists Robens Fords, bandžo meistars Raiens Kavano, Kamerūnas basists Etiens Mbapē un bundzinieks Toss Penoss.
Man šis koncerts patika vismazāk no visiem, jo neesmu liels blūza fans, vairāk man patīk klasiskāks džezs. Par nelaimi man, koncerts ieilga par stundu: nepacietīgākie skatītāji devās prom uzstāšanās laikā, kamēr īstie fani palika līdz galam un aplaudēja tikpat enerģiski, kā Šunkes spēles beigās. Noteikti jāuzteic bandžo spēlētājs Kavano, kura pirkstu veiklība ir pielīdzināma dažam labam ģitāras lietpratējam. Ar lielisku solo izcēlās arī basists (starp citu, vienīgais visu sešu izpildītāju starpā, kas izmantoja nevis kontrabasu vai balsi, bet gan basģitāru) Mbapē. Bet citādi — šī mūzika man ir mazliet par sausu.
Atvainojos par kavēšanos, vakar nebija laika uzrakstīt šo rakstu.