Scarlet Violet – pārsteigums no Itālijas

Iegriežot vasaru, kas vienmēr asociējas ar festivāliem un īstu Rock’n’Roll visās šī vārda labākajās nozīmēs, spontāni nonācu mūzikas klubā Nabaklab. Ņemot vērā, ka bija vēls sestdienas vakars, klubā cilvēki nemaz neizskatījās saguruši, gluži otrādi — visi bija tādā kā gaidīšanas režīmā. Un ne velti — klausoties DJ piedāvāto mūziku, kur bez Guns’n’Roses dziesmas Paradise City neiztikt, garām mūsu galdam pagāja puiši, kuri bija gandrīz kā izkāpuši no astoņdesmitajiem — savilktiem, sakārtiem dažādiem ievērojamiem aksesuāriem, melni nokrāsotām acīm — likās, ka esi atceļojis atpakaļ laikā un patiesi nonācis kādā Alice Cooper cienīgā ballītē.

Šoka moments pārgāja, kad pie mūsu galdiņa piesēdās viens no šiem glam rock pārstāvjiem, kurš aicināja mūs pēc 10 minūtēm atnākt pie skatuves. Puisis stādījās priekšā kā grupas Confess (Zviedrija) bundzinieks. Zinātkāre ņēma virsroku un jau pēc neilga laika stāvējām pie skatuves ar cerības pilniem skatieniem.

Sākot uzstāšanos grupai Confess, nācās nedaudz vilties skaņas kvalitātē, kura parasti Nabaklab ir tik izturēta un savaldīta, neskatoties uz salīdzinoši mazo pagraba telpu. Sākumā grupa skanēja pāri vokālam, līdz vokālists, pēc lieliem centieniem pievērsa uzmanību skaņotājam, kurš pagrieza mikrofonā nedaudz skaļāk vokālu, un pēc mirkļa pagriežot arī visu kopējo skanējumu skaļāk tā, ka nestāvot pie tumbām, likās, ka ausis nokritīs. Grūti baudīt mūziku šādā apskaņošanas kvalitātē, taču kaut kā jau jaunie censoņi bija jāatbalsta.

Pēc mokošākajām manām dzīves minūtēm, kad grupa beidza spēlēt, ausīs šalca nezināmu vēju skaņas.

Pēc brīža uz skatuves sāka spēlēt Scarlet Violet no Itālijas. It kā gribējās nedaudz atpūtināt nomocītās ausis kādā citā zālē, taču ģitārista uzraksts uz krekla Oh my god noturēja mūsu uzmanību, vai tiešām varēs dzirdēt ko tādu, par ko varētu tikai atsaukties uz redzētā krekla uzraksta. Pēc pirmajām piecām minūtēm, ausis jau bija apradušas ar šalcošo skaņu un vilties nenācās. Jāpiemin jau pirmkārt ģitārista spēle un saspēle ar grupu kā tādu. Varēja redzēt, ka cilvēki, kas atrodas uz skatuves tik tiešām ir līdz galam savā mūzikā un atdodas ar vislielāko atdevi, neskatoties uz mazo cilvēku skaitu skatītāju rindās. Ir redzēts, ka vairāk vai mazāk slavenas grupas no Latvijas, kā arī citām pasaules valstīm — atnāk, vienaldzīgi nospēlē un aiziet. Taču no šīs grupas tiešām varēja just enerģiju, ko īsts rokenrols spēj sniegt pat tad, kad ir kāds pulkstens 1 vai 2 naktī. Pēdējās dziesmas beigās, solists uzaicināja uz skatuves divas grupas — jau minēto Confess no Zviedrijas un grupu Thyreos. Visas šīs trīs grupas bija devušās Baltic Bash tūrē.

Pēc koncerta grupas nepazuda un neslēpās back stage, bet nāca un turpināja ballēties ar tiem, kas vēl bija palikuši. Tā arī nejauši uz kāpnēm sanāca uzrunāt grupas Scarlet Violet ģitāristu Fylo, kurš labprāt piekrita parunāties par mūziku, par viņu grupu. Sarunā pievienojās arī ekstravagantais solists L. A.

Sarunas sākumā vēlējos nedaudz vairāk noskaidrot par grupas vēsturi, kas, šķiet, vienmēr parāda grupas attieksmi un izaugsmi. Lūk —2005. gadā, kad divi draugi, solists L. A. un bundzinieks NK, izveidoja grupu Scarlet Violet, kuras nosaukums ir izvēlēts pietiekami vienkāršs un simbolizē 80’o Rock’n’Roll krāsu tendences. Lai izveidotu grupu, bija nepieciešams ģitārists — 15 gadu vecais Fylo, kurš tajā laikā spēlēja kādā citā grupā un ir NK brālis. Tika piemeklēts arī basģitārists — Fedexx. Sešu gadu laikā grupas sastāvs mainīts, nākotnes mērķi un mūzika arī augusi — grupu NK pameta dēļ problēmām saspēlēties un viņa vietā nāca tagadējais bundzinieks Joey. Minot šo sastāva maiņu tiek ieturēta neliela pauze un abu mūziķu acīs var manīt skumjas. Taču pēc neilga pārdomu brīža, puiši atkal atplaukst smaidā un turpina stāstīt par grupas sešus gadus ilgo ceļu mūzikā. Pirmsākumos viņi spēlējuši rokenrola klasikas kaverversijas, taču tas vienā brīdī ir apnicis un puiši sākuši radīt savu mūziku, līdz 2008. gadam, kad Sliptrick Records izdeva grupas albumu Animated Freaks,kurā var saklausīt ietekmi no tādām pasaules slavenām zvaigznēm kā Alice Cooper, Motley Crue u.c. astoņdesmito gadu pārstāvjiem. Jau novembrī ir gaidāms jaunais, pavisam citādais albums Roll the Dice. Koncertā grupa spēlēja tieši šī albuma dziesmas. Jāatzīst, ka līdzīga tipa mūziku klausījos ļoti sen un tikai tāpēc, ka tika apmeklēti tāda tipa pasākumi, taču neskatoties uz to, ka ir ļoti maz to grupu, kuras klausos mājās, šī noteikti būs, vismaz uz kādu brīdi, viena no tām nedaudzajām — „izredzētajām”.

Jautājot par to, kā grupa jutās spēlējot uz Nabaklab skatuves, ņemot vērā skaņošanas problēmas. Solistam L. A. sagriezās seja, mājot ar galvu, ka skaņa esot bijusi patiesi slikta, taču tas nav traucējis spēlēt un neskatoties uz to, ka viņiem tāpat kā ikvienā koncertā, esot gājis jautri. Iepriekšējā vakarā viņi esot spēlējuši Fontain Palace Liepājā, kur skaņas apskaņošana esot bijusi ļoti laba, kā arī apmeklētāju skaits bijis ievērojami lielāks. Pēc tā, kad jautāju vai nebija šovakar skumji spēlēt tik mazai auditorijai, ņemot vērā faktu, ka tik vēlu sestdienas naktī, sen nebija dzirdēti koncerti, Scarlet Violet ar smaidu atbildēja, ka vienalga vai spēlē 10 vai 100 cilvēkiem, sajūtas ir līdzīgas — viņi tāpat izliek sevi visu, jo mīl to ko dara, neatkarīgi no tā, cik daudziem klausītājiem viņi sniedz šo gandarījumu.

Šobrīd grupa turpina augt un cenšas arvien vairāk atkāpties no glam rock ietekmes un jau rudenī, nāks klajā viņu jaunais studijas albums. Scarlet Violet biedri arī atklāj, ka mazāk fokusēs uz Itālijas auditoriju, bet gan vairāk centīsies koncertēt ārpus tās, kas arī šobrīd novērojams. Pats fakts, ka grupa janvārī devās Japānas tūrē un vairākas reizes uzstājusies gan Latvijā, gan citur Eiropā liecina par grupas aktīvo koncertēšanu.

„Katru reizi, kad esam Latvijā — nav svarīgi vai tas ir Fontaine Palace, klubs Depo vai Nabaklab — šeit ir ļoti patīkami spēlēt un tieši dēļ lieliskajiem klausītājiem, labprāt drīz šeit atgrieztos. Eiropa ir lieliska vieta ballītēm un arī mūzikas ziņā šeit ir kur izpausties”, tā atzīst grupas radošā dvēsele — ģitārists Fylo.

Foto: publicitātes foto