Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

NEPACIETĪGI GAIDĀM

SEPTEMBRIS
Efterklang — Altid Sammen
Keane — Cause And Effect
M83 — DSVII
Blink-182 — NINE
Liam Gallagher — Why Me? Why Not.
Viss kalendārs »

TUVĀKIE NOTIKUMI

SEPTEMBRIS
18: Nepāriet Albuma Atklāšanas Svētki, K. K. fon Stricka villa
19: Alise Joste, Nesen, K. K. fon Stricka villa
20: Jāņa Ruņģa Klātbūtne, Tallinas Pagalms
20: Ploho, Klubs Depo
21: UNDER Festival 2019, Autentika
28: Super Besse, Human Tetris, One One
28: Laika Suns, Siguldas pils kvartāls
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

2012. gada Ziemassvētku mixtape

Normunds Vucāns, 2012. g. 24. decembrī

Ir grūti tam noticēt, bet jau atkal gads ir paskrējis nemanot, un ir sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Iespējams, pie tā ir vainojams sniegs, iespējams — mans kopējais noskaņojums, bet šī ir pirmā reize gadu trīs laikā, kad līdz 24. decembrim nav daudz jāstrādā ar sevi, lai uzjundītu īsto noskaņojumu. Nē, šogad īstā Ziemassvētku sajūta manī ir jau no 1. decembra, un tieši tāpēc ar šo muzikālo adventes kalendāru, kurā katru dienu piedāvāšu kādu sev tuvu un dienai, manuprāt, atbilstošu ierakstu, arī šogad centīšos ikvienam no Jums palīdzēt noķert īsto svētku noskaņu. Patīkamu gaidīšanas laiku!

Visa decembra garumā tieši ar šiem vārdiem esmu Jūs sveicis, cenšoties palīdzēt ideālās Ziemassvētku noskaņas meklējumos. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz svētku sajūtu atrast problēmas nebija itin nekādas, un, domājams, to lieliski varēja redzēt arī manās muzikālajās izvēlēs, kuras kopumā bija jaukas un pozitīvas, manuprāt, iemiesojot īsto šo svētku nozīmi.

Kā jau ierasts, arī 2012. gada Ziemassvētkos no visām šo dienu izvēlēm esmu izveidojis mixtape, kurš, cerams, var kalpot par jauku muzikālo fonu šim svētku vakaram.

Savā un eRoks.lv vārdā vēlu Jums gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus!

Šī gada mixtape variet noklausīties šeit. 2011. gada versija ir atrodama te, savukārt 2010. gada mixtape noklausies šeit.

1. decembris — Slow ClubChristmas TV

Cilvēkiem vienmēr ir paticis gaidīt zīmīgus datumus, lai varētu sākt visu no sākuma vai arī gūtu kaut kāda veida atpestīšanu. Atceros, ka pirms gada arī es darīju līdzīgi, neaizdomājoties par to, ka ja neko savā dzīvē nemaini, nekas arī nemainās. Vakar vakarā man bija saruna ar vienu no labākajiem draugiem, kura noskaņojums pašlaik ir identisks manējam 2011. gada decembra sākumā, un mēs ilgi diskutējām par to, kas ir nepieciešams, lai viņam Ziemassvētki šogad nozīmētu jaunu sākumu.

Vienu noteiktu un konkrētu atbildi mēs neatradām, bet vairākas no tām var saklausīt 1. decembra muzikālajā izvēlē. Cita starpā piebildīšu to, ka Ziemassvētkus vienmēr esmu uztvēris kā piedošanas un salīgšanas laiku, tāpēc lieku reizi ieteikšu — ja ar kādu Jums nozīmīgu cilvēku šobrīd attiecības nav tādas, kādas gribētos, pamēģiniet tās sakārtot. Noticiet — iznākums var būt daudz labāks nekā šobrīd pat atļaujieties cerēt, to es zinu no savas pieredzes!

2. decembris — Belle And Sebastian Crash

Kā jau tas dzīvē nereti gadās, izskats un forma bieži vien mēdz būt maldīgi, sniedzot nepareizu iespaidu par patieso saturu. To varētu teikt arī par 1. adventes Ziemassvētku skaņu, jo, kaut gan sajūtu līmenī Crash caurvij svētku sajūta un pacēlums, tās patiesais vēstījums ir pilnīgi citāds. Tiesa — šoreiz pavisam atbilstošs, jo man liekas, ka Ziemassvētki ir īstais laiks rīcībai, īstais laiks pieņemt lēmumus, kuriem visā pārējā gada daļā dūšas nav pieticis. Nebaidieties rīkoties!

3. decembris — Glasvegas — No Her, No Hymn

Katru dienu veidojot šo rubriku, man ir svarīgas divas lietas — pirmkārt, lai attiecīgajā kompozīcijā būtu vienīgā, īstā un pareizā sajūta, kura, manuprāt, ir nepieciešama kopējā Ziemassvētku fīlinga radīšanai, bet otrkārt — lai teksts sasaucās ar kaut ko, kas man pašam attiecīgajā dienā ir aktuāls, un, cerams, varētu būt noderīgs arī Jums. Šī izvēle ir nedaudz citādāka — kaut gan es uzskatu, ka jaunais Glasvegas gabals ir absolūti fantastiska Ziemassvētku dziesma, man joprojām nav izdevies izprast, ko skoti mums tajā vēlas pavēstīt. Tā daļa, kuru man ir izdevies uztvert, lieku reizi atgādina par to, ka arī sāpes un vientulība var būt šo svētku sastāvdaļas, un laikam jau būtu nepareizi no tā visa abstrahēties. Zināmā mērā sasaucoties ar vakardienu — pat ja no visa tā izvairīties nesanāk, neaizmirstiet par to, cik tomēr fantastisks ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

4. decembris — The Killers I Feel It In My Bones

Tad, kad es pirmo reizi dzirdēju šo dziesmu (kas interesanti — pēc pirmajām 30 sekundēm apsvēru iespēju to izslēgt, bet pēc noskanēšanas ne reizi vien meklēju repeat pogu...), man bija skaidrs — šī izvēle būs man. The Killers vienmēr ir izcēlušies ar reti asprātīgiem Ziemassvētku video, bet šis, ļoti iespējams, ir viņu augstākā virsotne. Vismaz tad, ja vērtējām dziesmu un video kopā, tad noteikti. Es vienmēr šeit esmu uzsvēris to, kā un kāpēc es uztveru Ziemassvētkus, taču šoreiz mazāk par to, jo klausoties I Feel It In My Bones, es vienkārši nevarēju neiedomāties par 24 Ziemassvētku skaņu Grinču. Tieši tāpēc — tas ir specveltījums Tev — nepazaudē savu pārliecību!

5. decembris — Camera Obscura The Blizzard

Tas nebija apzināti, bet jau otro reizi šogad mana izvēle ir tāda, par kuru jāsaka — ārējais veidols ne vienmēr liecina par patieso saturu, jo neskatoties uz visai pacilājošo noskaņu, daudz tik skumju svētku dziesmu nav. Interesanti, ka tad, kad es jau biju izlēmis izcelt tieši šo skaņdarbu, man sākās kāda ļoti interesanta saruna par to, ka drīzumā būs pienācis laiks pieņemt lēmumus, kuri brieda jau ilgu laiku. Jācer, ka tam pietiks apņēmības, spēka un arī pacietības, jo tāda veida pārmaiņas nekad nenotiek viegli. Nedaudz negaidīti, bet tad sapratu, cik mans šodienas stāsts lieliski sasaucas ar šo brīnišķīgo Ziemassvētku skaņu — es nedrīkstu zaudēt, esot tikpat tuvu mērķim kā skaņdarba liriskais varonis. Tāpēc — ja arī Jums kaut kas ir jāmaina, nepadodieties!

6. decembris — Smith & Burrows — When The Tames Froze

Līdzīgi kā vakar, arī šodienas Ziemassvētku skaņu atradis, es visai nejauši atskārtu, cik tomēr ļoti trāpīga tā ir izdevusies. Pēdējo dienu laikā divi man ļoti tuvi draugi ir iedzīvojušies pamatīgās pārdomās par to, kas un kāpēc notiek, kā līdz tam ir tikts, un kas ir jāizdara, lai tas mainītos. Bet šeit pats galvenais ir tas, ka viņi par to ir sākuši runāt, kas ir nenoliedzams solis pareizajā virzienā. Tieši tāpēc šodienas galvenā Ziemassvētku lieta no manis būs atgādinājums, ka ikvienam no mums ar savējiem vajadzētu runāt. Tā pa īstam un kārtīgi!

7. decembris — Gorky’s Zygotic Mynci Christmas Eve

Visu dienu aiz mana loga ļoti skaisti, lēni un mierīgi pārslo sniegs, ik pa laikam uzspīdēja saule, un kopumā bija ideāls ziemas laiks — aptuveni -4 grādi. Vakar pašā vakarā man sanāca tūre pa kādu palielu Latvijas pilsētu, kuru nekad tā īsti apskatīt nebija sanācis, un jāsaka, ka ko tik jauku bieži izbaudīt nesanāk — viss bija jauki un gaumīgi izgaismots, turklāt snigšana kopējo noskaņu tikai un vienīgi uzlaboja. Tieši tāpēc — ja ir tāda iespēja, šovakar izraujies no mājas un ar svaigu skatu novērtē, kas labs redzams Tavā vai kādā netālā pilsētā!

8. decembris — Winston Jazz Routine Through The Snow

Dienā, kad katrs fotogrāfijas profesionālis vai biežāk — profesionāle (jo ja man pieder spoguļkamera, tas uzreiz nozīmē, ka lielāku speciālistu uz šīs pasaules atrast nav iespējams), uzskata par savu pienākumu iemūžināt aiz loga redzamo daili, lai pēc tam ar savu veikumu palielītos twitter, draugos vai facebook, arī es neatpalikšu, brīnišķīgos skatus attēlojot muzikāli. Man liekas, ka šis skaņdarbs vienkārši perfekti uzglezno tās sajūtu gleznas, kuras radās, šorīt pastaigājoties pa manām mīļākajām vietām, turklāt arī tekstuāli tas ir pietiekami labs, uzliekot pareizos pēdējo dienu akcentus. Kopš pirmdienas esmu sapratis, ka man ļoti gribas izdarīt to, kam dažādu iemeslu dēļ nebiju gatavs vasaras pēdējās dienās, tāpēc ceru, ka Ziemassvētku laikā man būs iespēja reabilitēties.

9. decembris — Fitz & The Tantrums Santa Stole My Lady

Īsti pat nezinu, kāpēc, bet tik maz Ziemassvētku noskaņas kā 2. adventē, šogad man vēl nav bijis. To arī šodien ielieku muzikālajā izvēlē, publicējot, iespējams, asprātīgāko kompozīciju šo trīs gadu laikā, kuros Jums piedāvāju 24 Ziemassvētku skaņas. Ja tagad nebūtu jāveic aktīvs darbs, lai jau pavisam drīz publicētu eRoks.lv 2012. gada dziesmu top 25, jau šodien noskatītos Love Actually, lai atgūtu īsto noskaņu. Diemžēl šoreiz tas nav iespējams, taču es nešaubos — jau rīt viss atkal būs pareizajās sliedēs, un manī jau atkal mājos svētku sajūta!

10. decembris — Dogs On Tour Angels

Šodien man radās iespēja beidzot nedaudz pastaigāt pa Vecrīgu dienas laikā, lai pavērotu, kas labs svētku sakarā redzams tur. Nekādu īpašo iespaidu vai stāstu no tā visa man nav, taču vienu lietu piefiksēju gan — iespējams, vēl izteiktāk kā jebkad iepriekš, šoreiz tur ir jūtama tāda ārzemnieciska svētku aura, kas pavisam noteikti nav nekas slikts. Es pat īsti nemāku izskaidrot, kāpēc, bet apstājoties Līvu laukumā, lai iemalkotu kādu karstvīna glāzi, visa apkārtējā noskaņa man uzreiz atgādināja par šo Dogs On Tour skaņdarbu. Un tas jau man vairs neatstāja nekādas izvēles iespējas — Angels nopelnīja 10. Ziemassvētku skaņas godu!

11. decembris — Erlend Oye Last Christmas

Iespējams, pasaulē nav populārākas Ziemassvētku dziesmas (tādas kompozīcijas kā Zvaniņš Skan vai Klusa Nakts, Svēta Nakts tomēr nevar likt tajā pašā groziņā, kurā populāro mūziku) par Last Christmas. Tai ir tūkstošiem kaverversiju, tāpēc nav nekāds brīnums, ka milzīgajā burzmā kāda pērle daudz par ilgu paliek apslēpta. Man nebija ne jausmas, ko lai Jums šodien piedāvā, līdz diezgan nejauši uzdūros šai Kings Of Convenience dalībnieka versijai, un man nebija ne mazāko šaubu, ka 11. decembra skaņa ir atrasta, jo nav daudz dziesmu, kuras skaisti sniegainām dienām piestāvētu labāk par šo.

Pēdējās dienās neatņemama manas pleilistes sastāvdaļa ir dažādas Last Christmas versijas, jo sākot domāt par to, ko savējiem dāvināšu šajos Ziemassvētkos, es nevaru neatminēties to, cik fantastisks izdevās iepriekšējās apdāvināšanās sākums, pamatīgi pārsteidzot dažus. Cerams, ka arī šī gada izdoma neliks manējiem vilties, un arī 2013. gada nogalē varēšu atskatīties pār plecu ar domu, ka man taču sevi ir jāpārspēj!

12. decembris — Summer Camp All I Wonderful Christmas Is You

Es nezinu, kā Jums, bet man šis decembris paskrien vēja spārniem — liekas, ka tik tikko vēl tikai domāju par to, kā šogad realizēt 24 Ziemassvētku skaņu rubriku, bet, skat — jau esam pusē! Man šī izvērtās par vienu dīvainu, visai traku, bet sasodīti lielisku dienu. Tieši šo sajūtu arī vēlējos atrast kādā dziesmā, un patiešām priecājos, ka uzgāju šo mešapu/kaverversiju, jo nekas cits tik precīzi manas izjūtas neatainotu. Liekas, ka nu patiešām varu apgalvot to, par ko briti dzied —simply having a wonderful christmas time!

13. decembris — The Shins Wonderful Christmastime

Šī diena man lielā mērā izvērtās par iepriekšējās turpinājumu (jā, es zinu, cik ģeniāls ir šis apgalvojums), un visas tās lietas, kas izdevās 12. decembrī, veiksmīgu attīstību turpināja arī šodien. Tieši tāpēc šodien arī muzikāli turpinu vakar uzsākto stāstu.

Dienas gaitā man sanāca visai daudz laika pavadīt dažos lielveikalos, un lai vai cik muļķīgi neizklausītos, tur man ļoti forši izdevās noķert pareizo svētku fīlingu. Protams, nevar noliegt arī to, ka lielā mērā šo sajūtu palīdzēja radīt atrašanās ļoti labu draugu kompānijā, ne paši veikali, bet — šis taču ir laiks, kas jāpavada ar savējiem, un ja tas notiek, neatkarīgi no atrašanās vietas, Ziemassvētku gars Tevi atradīs!

14. decembris — The Flaming Lips A Change At Christmas (Say It Isn’t So)

14. decembris bija tā diena, kad es beidzot un pavisam oficiāli esmu pārvilcis strīpu visam tam, kas ar mani notika šovasar, nu tas ir pilnīgi un galīgi beidzies. Kaut gan kopumā tas nav nekas tik ļoti nozīmīgs un manu dzīvi ietekmējošs, sajūtas, kā jau katru reizi, kad izdodas aizvērt kādu dzīves lappusi, kurā esi vēries pārāk ilgi, ir pat ļoti patīkamas.

Mirklī, kad tapa šīs rindas, kā jau ierasts, man uz repeat skan attiecīgās dienas izvēle tik ilgi, kamēr es izdomāju, ko, kā un kāpēc lai Jums pastāstu. Tajā mirklī arī atskārtu — šodien citi teksti izpaliks, jo beidzot, nemelojot nedz sev, nedz Jums, varu apgalvot — manī ir 100% Ziemassvētku sajūta. Tā īstā, kura pat 24. decembrī neparādās katru gadu. Es tiešām nezinu, kā tā radās vai kāpēc, bet — tas laikam nemaz nav tik ļoti svarīgi. Cerams, ka arī ikvienam no Jums to izdosies sevī atrast jau pavisam, pavisam drīz!

15. decembris — Serenades — Come Home

Ir pat nedaudz kuriozi vērot, kā pēdējo dienu laikā uzreiz pēc tam, kad esmu atradis kārtējo Ziemassvētku skaņu, notiek kaut kas tāds, kas to padara dienai vienkārši simtprocentīgi atbilstošu. Atcerējies par šo Serenades šedevru, man, kā jau biju prognozējis, piezvanīja, lai informētu par to, ka iepriekš izveidotos dienas plānus šoreiz nāksies atlikt. Kā jau ierasts šādās reizēs, dižu prieku tas nerada, turklāt iemesls šim faktam ir ļoti zīmīgs dziesmas sakarā — vēlme palikt mājās, atpūsties no visa un patverties no aukstā sniegputeņa, kas trako aiz loga. Saprotams, ka tas viss ir loģiski un pamatoti, tādēļ kaut ko pārmest šeit nebūtu vietā, bet es patiešām ceru, ka šī ir pēdējā diena šajos Ziemassvētkos, kad esmu viens. Un arī Jums novēlu to pašu — lai vai kad, bet šajā laikā palikt vieni nedrīkstat, tāpēc izdariet visu, lai no tā izvairītos!

16. decembris — Matt Pond PA Holiday Road

Šķiet, ka tik ilgi, kā šodien, īsto Ziemassvētku skaņu 2012. gadā vēl nebiju meklējis. 3. adventē (kā jau decembra svētdienām piedien) gribējās ko ļoti skaistu, turklāt gan muzikāli, gan tekstuāli īpašu — dienas laikā pamanījos pieņemt dažus lēmumus, kurus kā citādi kā par debiliem nosaukt nevar, tāpēc šo nožēlas sajūtu gribējās ielikt arī mūzikā.

Es vairākkārt esmu rakstījis par vispārpieņemtajām Ziemassvētku normām — salīgt, apdāvināt, palīdzēt savējiem, piedot u.tml., un šodien pie tā visa nevaru neatgriezties. Tiesa, jāatgriežas ir nedaudz citādāk — draugi, nebūsim dumji, un domāsim par to, ko un kāpēc darām un sakām — daudz vieglāk ir nevis mēģināt sasmelt izgāzto ūdeni, bet gan to vienkārši neizliet.

17. decembris — Eels Everything’s Gonna Be Cool This Christmas

Šajā decembrī esmu nonācis pie konkrēta slēdziena — ir iespējams atrast 100% piemērotu Ziemassvētku kompozīciju ikkatrai dienai, lai vai kā tā nebūtu izvērtusies, un kas tik tajā nebūtu noticis. 16. decembrī man izdevās piedzīvot ja ne Ziemassvētku brīnumu, tad ko ļoti foršu un negaidītu gan, un tas tikai lieku reizi nostiprināja pārliecību, ka šajos svētkos viss būs lieliski!

Interesanti, ka šodien no rīta ar kādu labu draugu (lielu Ziemassvētku gara pretinieku, kuram tajos mīļākā lieta ir grumpy cat memes), kurš man apgalvoja — lielākā šī laika problēma esot tieši ticēšana kaut kādam izdomātam brīnumam un maģijai, tas visu sabojājot. Tam ir grūti nepiekrist, jo māņiem ticēt tiešām nav nekāda pamata, taču — man neviens neiestāstīs, ka decembrī gaisā nevirmo īpaša noskaņa un sajūtas. Tāda noskaņa, kas rada ko tādu, ko varbūt nevar dēvēt par brīnumus, bet par pārsteigumu gan. Un ja kas tāds rodas, manuprāt, ir pilnīgi vienalga, vai par to atbild kāds izdomāts vīrs sarkanā tērpā ar baltu bārdu, vai arī, kā dzied Eels, mūsu draugi un radi. Jo šī noteikti ir tā reizi, kad svarīgs ir rezultāts, ne process!

18. decembris — The XX Last Christmas

Es jau zinu, ka tā galīgi nav labā prakse otro reizi šī gada 24 Ziemassvētku skaņās prezentēt kādu Last Christmas versiju, taču mūsu 2012. gada labākā albuma un trešās labākās dziesmas autori ir radījuši ko tādu, kas neļauj klusēt. Es nekad nebūtu varējis iedomāties, ka ir iespējams, ka XX mūzika (es to jau rakstīju albumu topā, bet atkārtošos — tā ir šobrīd unikālākā blice uz planētas) tās visklasiskākajā izpausmē var radīt svētku noskaņu, bet briti mani jau atkal pārsteidz nesagatavotu. Šodien es atturēšos no jebkādu pārdomu par svētkiem izteikšanas, jo, kā izteicās vakar pieminētais Ziemassvētku nīdējs — The XX ir tik labi, ka pat šo gabalu padarot klausāmu un radot kaut minimālu, bet svētku noskaņu. Tieši tāpēc ikvienam Grinčam novēlu šo klausīties daudz un dikti!

19. decembris — Dog Is Dead Christmas Wrapping

Beidzot ticis skaidrībā ar pēdējām dāvanām draugiem, jau rīt sākšu satikties ar savējiem, lai sāktu apdāvināšanu. Man vienmēr ir licies, ka Ziemassvētkos viena no galvenajām lietām ir dāvināšana, bet tieši dāvināšana, nevis saņemšana. Tā ir kā iespēja pateikties savējiem par visu to, kas ir noticis, tā ir iespēja vienkārši atgādināt, ka ir prieks, ka viņi ir. Īpaši jauki (un to es tiešām saku bez mazākā sarkasma) to ir darīt tiem, kas cenšas teikt „lūdzu man neko šoreiz, es neesmu to pelnījis”. Mana teorija ir tāda — ja katrā konkrētajā gadījumā kaut ko gribas uzdāvināt (nevis dot pienākuma pēc), tas noteikti ir jādara. Un ir vienalga, vai pretī ko saņemsi, vai arī nē — ja būsi bijis gana labs draugs, gan jau arī par tevi neaizmirsīs. Tāpēc — neaizmirstam savējos, draugi!

20. decembris — The Head And The Heart What Are You Doing New Year’s Eve

Es nezinu, kā Jums, bet vismaz man personīgi pirmās 20 decembra dienas ir paskrējušas vienā elpas vilcienā. Un ir nereāli liels prieks, ka tās kļūst arvien labākas un labākas. Kā jau vakar minēju, šodien sāku apdāvināt savējos (arī publiski pateikšu „paldies” par saņemto dāvanu — pēc tās spriežot, laikam esmu bijis labs draugs aizvadīto 12 mēnešu laikā), bet dienas galvenā ziņa man pienāca vakarā, kad beidzot tiku skaidrībā ar saviem 2013. gada sagaidīšanas plāniem. Jāatzīst, ka tie pārsteidz, jo, ja godīgi, negaidīju, ka šis variants varētu piepildīties, bet — laikam jau atkal jāatgriežas pie runām par Ziemassvētku brīnumiem. Tāpēc vēlos novēlēt pa kādam brīnumam arī ikvienam no Jums, lai šis svētku laiks izvēršas vienkārši fantastiski jauks!

21. decembris — Bon Iver Blood Bank

Dienā, kuru daži viedi prāti mums visiem reklamē kā pēdējo uz šīs zemes, arī es nevarēju nenoturēties, par to neieminoties. Tiesa, tas nebūt nav galvenais iemesls, kāpēc trīs dienas pirms Ziemassvētkiem piedāvāju gabalu, kurš muzikāli ļoti atšķiras no šo svētku kopējās koncepcijas. Tā nu ir sanācis, ka man 21. decembri sanāk pavadīt vienā vienīgā skriešanā, iegādājoties pēdējās dāvanas un satiekot sen neredzētus cilvēkus, kas rada nepārvaramu vēlmi pēc lielā svētku mieru. Un Bon Iver prot to iedot!

22. decembris — Snow Patrol When I Get Home For Christmas

Vakar vakarā es satiku kādu labu paziņu, ar kuru nebija sanācis parunāties ļoti ilgi. Cita starpā aizrunājāmies par to, kas un kā noticis 2012. gadā, un nonācām pie slēdziena — šis ir bijis tāds kā pārejas periods starp kopumā ļoti veiksmīgo 2011. un diezgan perspektīvo 2013., kuram vienkārši bija jātiek cauri. Liekas, ka nākamais gads būs veiksmīgāks par šo, taču šķiet, ka ir svarīgi iepriekš nelolot kaut kādas liekas cerības par to, kas varētu notikt sekojošo 12 mēnešu laikā, tā vietā vienkārši dzīvojot uz priekšu. Es nekad neesmu slēpis, ka Ziemassvētki man personīgi ir gada nozīmīgākā diena, un kā šodien atceros, ka pirms 364 dienām aktīvi klausījos šo Snow Patrol dziesmu, plānojot, ko vajadzētu sasniegt. Šobrīd atskatoties uz paveikto, nākas secināt, ka teju nekas no tā nav izdevies, tāpēc — kaut gan arī parīt manā atskaņotājā ieslēgsies When I Get Home For Christmas, šoreiz ar plānošanu nenodarbošos.

23. decembris — Sufjan Stevens Hey Guys It’s Christmas Time

Šī bija viena izcila diena — satikti teju visi tuvākie draugi, viņi ir apdāvināti, un pretī ir saņemtas brīnišķīgas dāvanas. Vēl šovakar jābeidz pēdējie sagatavošanās darbi, lai paspētu apciemot arī pēdējo apdāvināmo no tiem, kuri neietilpst ģimenē, un tad jau varēs nodoties svētku svinēšanai tuvāko lokā. Es patiešām nezinu, kāpēc, bet ir tāda sajūta, ka Ziemassvētku vakars ir jau šodien, kas ir ļoti labs signāls pirms rītdienas. Ceru, ka arī Jūsu 4. advente pagājusi līdzīgās noskaņās, bet ja nē — marš, klausieties iepriekšējās 22 dziesmas, noskatieties Love Actually vai izdariet jebko citu, lai iegūtu pareizo sajūtu, jo — ir taču Ziemassvētki!

24. decembris — Instrumenti Have Yourself A Merry Little Christmas

Jau kārtējo reizi atkārtošos, bet man patiešām šķiet, ka Ziemassvētki ir tas laiks, kurā dot ir daudz svarīgāk kā saņemt. Man personīgi šogad tas apstiprinās par visiem 100%, jo jau pirms kādas nedēļas, runājot ar vienu no labākajiem draugiem, nonācu pie secinājuma, ka šajos Ziemassvētkos man pati svarīgākā lieta būs centieni tos kaut nedaudz jaukākus padarīt kādai ļoti labai draudzenei, kurai tas šoreiz ir patiešām nepieciešams. Ne man spriest par to, kā tas izdevās, bet ceru, ka kaut nedaudz skaistu un sirsnīgu svētku noskaņu uzburt man sanāca.

Paldies ikvienam no Jums par sekošanu šai rubrikai visa decembra garumā, es patiešām ceru, ka Jums to lasīt bija tikpat interesanti, kā man veidot. No visas sirds novēlu Jums skaistus, sirsnīgus, jaukus, ļoti ģimeniskus un priecīgus Ziemassvētkus! Tiekamies 24 Ziemassvētku skaņās arī 2013. gadā!

Mixtape vari lejuplādēt šeit, 2011. gada versija ir šeit, bet 2010. gada izlase — šeit.

Nu jau trešo gadu es ziemassvētkus nevaru iedomāties bez šitā mixteipa. :) Teenx. :)

Grozis2 2012. gada 27. decembrī, 01:10

Tavs komentārs