Reģistrēties?

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Intro skaņa 2017

Intro, 2017. g. 23. janvārī

Katrs jauns gads tiek iesākts ar cerībām, ka redzēsim daudzus iespaidīgus koncertus un dzirdēsim jau iecienītu mūziķu jaunās, izcilās plates. Taču reizēm tiek piemirsts par svaigām asinīm mūzikas pasaulē. Ir daudz jauno censoņu, kuri pavisam drīz var kļūt par lielākajiem vārdiem mūzikā un izdot ierakstus, kas atstāj paliekošu nospiedumu mūzikas attīstībā un vēsturē. Tā kā jauno talantu ir daudz un visam izsekot ir grūti, tad jau trešo janvāri pēc kārtas mēs pievēršamies Intro skaņas veidošanai. Intro skaņā tiek apkopoti desmit jauni mūziķi, kas, mūsu vērtējumā, tuvākajā laikā izdos ievērojamākās debijas. Kā līdz šim, esam mēģinājušī radīt daudzveidīgu sarakstu, kurā katrs no jaunajiem vārdiem piedāvā kaut ko savu un līdz šim nedzirdētu. Tādēļ aicinām rūpīgi iepazīties ar Intro skaņa 2017 sarakstu, jo kāds no šiem censoņiem, iespējams, pavisam drīz kļūs par vienu no nozīmīgākajiem vārdiem mūzikā.

Vairāk mūzikas no visiem Intro skaņā 2017 pieminētājiem mūziķiem atradīsi mūsu Spotify pleilistē.

Hazel English

Ne visi jaunie mākslinieki ir gatavi spert tādus pašus pirmos karjeras soļus kā Hazel English. Posms, kurā viņa pameta Austrāliju, lai dotos uz Ameriku un uzsāktu mūzikas karjeru, ir dāvājis daudz interesanta un daudzsološa materiāla debijas EP. Pati māksliniece ļoti labi pratusi ielikt savu pieredzi un pārdzīvojumus kompozīciju tekstos. Hazel English ir pamanījusies notvert dažādas sajūtas, kuras dziesmās veiksmīgi saplūst kopā un rada nedaudz haosa, kas tikai vairāk pievelk klausītāju un pastiprina interesi par viņu pašu. Varbūt tieši tāpēc viņas pirmās kompozīcijas ar gaisīgi vieglu un patīkamu noskaņu, bet mazliet depresīvām frāzēm ir nonākušas daudzu klausītāju jauno mīļāko dziesmu sarakstos.

Allison Crutchfield

Elisoni Krutčfildu ir grūti nodēvēt par jaunpienācēju mūzikas biznesā. Daudziem viņas vārds saistās ar P.S. Eliot (kopā ar dvīņu māsu Keitiju Krutčfildu jeb Waxahatchee) un Swearin‘. Jau šī mēneša beigās dienasgaismu ieraudzīs viņas pirmais soloalbums un tas nebūt nav vienkāršs solo ieraksts, ko atcerēsies kā albumu, ko izdeva dziedātāja no „tās“ grupas. Savā debijā Elisona Krutčfilda iedegusi zaļo gaismu un atļāvusies eksperimentēt ar sintezatoriem. Viņa nudien nav pirmā, kura izlēmusi spert šadu soli, bet solo materiālā ļoti labi dzirdams kāpēc tas ir iezdevies gājiens. Uz šī jaunā fona viņas augušais dziesmu autores potenciāls ir sasniedzis citus augstumus. Dotajā mirklī viņa nedaudz atrodas savas dvīņu māsas ēnā, bet ir pietiekoši talantīga, lai to mainītu.

Amnesia Scanner

Lai gan projekta Amnesia Scanner dalībnieki līdz šim nav publiski atklājuši neko daudz par sevi, ir zināms, ka aiz šī savdabīgā nosaukuma slēpjas divi Berlīnē dzīvojoši somi, kuri agrāk, zem cita nosaukuma, veidoja visai konvencionālu tehno. To, ko viņi dara kā Amnesia Scanner, gan par konvencionālu nekādi nevarētu nosaukt, jo savdabīgs ir ne tikai nosaukums, bet arī pati mūzika. Tās veidošanā viņi izmanto līdz nepazīšanai pārveidotus samplus, agresīvas baslīnijas un aukstas sintezatoru skaņas, radot mūziku, kas izklausās noslēpumaini un pat biedējoši. Protams, ka plašu klausītāju loku ar to sasniegt ir grūti, bet tas nav traucējis viņiem nonākt ietekmīgās ierakstu kompānijas Young Turks redzeslokā un tās paspārnē pagājušajā gadā izdot EP un singlu. Pagaidām vēl nav zināms, vai 2017. gadā tam sekos arī Amnesia Scanner debijas albums, bet, ja tā notiks, ir ļoti iespējams, ka tas būs viens no gada atzītākajiem ierakstiem elektronikas un eksperimentālās mūzikas cienītāju vidū.

Elf Kid

Jau pirmoreiz izdzirdot jaunā Londonas grime mākslinieka Elf Kid debijas singlu Golden Boy, uzreiz atmiņā iespiežas viņa ložmetēja ātruma vārdu plūsma, kā arī dziesmas lipīgais bīts ar perfekti izmantoto Amerie dziesmas One Thing samplu. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka, uzreiz pēc tam, tā vien gribas uzreiz nospiest arī atkārtošanas pogu, un šādu reakciju tas izraisa ne tikai mums, jo, jau neilgi pēc izdošanas, Golden Boy saņēma ievērojamu atbalstu no britu mūzikas preses un radiostacijām (pie tam, bez nekāda ierakstu kompāniju atbalsta). Šķiet, ka dziesmas panākumi varētu būt bijuši negaidīti pat pašam tās autoram, jo savu nākamo singlu viņš izdeva tikai gadu vēlāk — pagājušā gada decembrī. Par laimi, jaunais singls Reload That ir ne mazāk aizraujošs, un atbalsts no mūzikas medijiem nekur nav pazudis, kas liek domāt, ka 2017. gadā par šo jaunekli sanāks dzirdēt vēl daudzreiz.

Sampha

Daudziem, iespējams, Sampha atrašanās šajā sarakstā liks saraut uzacis. Kā nekā šis vārds mūzikas industrijā ir rotējis jau gadiem — sākot no sadarbības ar SBTRKT līdz solo mini platītēm, bet mums šķita, ka Sampha bija pelnījis atrasties šajā sarakstā tieši šogad, jo martā beidzot (beidzot, beidzot, beidzot) sagaidīsim viņa debijas albumu. Arī Sampha apzinās, ka licis saviem faniem gaidīt diezgan ilgi, tādēļ nosaucis jauno ierakstu Process, un daudzas dziesmas atspoguļo viņa domas, kas radušās plates rakstīšanas laikā. Vēl novembrī bija tas gods paviesoties viņa koncertā un paklausīties jaunās dziesmas, tādēļ varam apgalvot, ka Sampha fani nudien nebūs vīlušies. Viņa laiks beidzot ir klāt.

Day Wave

Pirmās asociācijas, kas rodas klausoties šo grupu, ir Bruklinas apvienība DIIV — miermīlīgas melodijas, sapņaini rifi un liels potenciāls kļūt par nākamo lielo indī roka grupu. Jāsaka gan, ka šajā gadījumā visas šīs kvalitātes ir viena cilvēka darbs, jo Džeksons Filips ir vienīgais Day Wave biedrs, kuram pavadošā grupa pievienojas vien uz koncertiem. Līdz šim Day Wave ir izdoti divi EP un abi izklausās ļoti daudzsološi, jo Filipam ir talants uzburt ļoti patīkamu atmosfēru, kurā gribas peldēties vēl un vēl.

Creeper

Kopš 2014. gada, kad Creeper izdeva savu pirmo EP, šī grupa ir izpelnījusies atzinību par saviem EP, iekarojusi dažādu festivālu skatuves (tai skaitā Reading & Leeds) un tās fanu pulks nav pārstājis augt. Viņu galvenā panākumu atslēga ir spēja apvienot dramatiski teatrālus tekstus ar ārkārtīgi lipīgām melodijām, pie tam viņu muzikālā daiļrade ir atpazīstama, bet nav vienveidīga — tajā saklausāmas līdzības ar ļoti daudz ko, sākot ar horror punk karaļiem Misfits un beidzot pat ar britpopu. Vēl viena lieta, kas padara šo grupu aizraujošu, ir tās prasme radīt izrādi un saglabāt intrigu arī ārpus muzikālās darbības — piemēram, pagājušogad grupa lika saviem faniem minēt mīklas, kas iekļāva arī uzdevumu atrast mistisku telefona būdiņu un piezvanīt no tās uz mistisku numuru. Ar gaidāmo albumu saistīts arī stāsts Disappearance of James Scythe, ar ko katrs var iepazīties, iedauzot minēto frāzi Google meklētājā. Gan viss iepriekš minētais, gan pagaidām izdotie singli liek domāt, ka gaidāmais Creeper debijas albums varētu būt gaidīšanas vērts.

Serpentwithfeet

Serpentwithfeet mūziku varētu aprakstīt kā soul, r&b un pagan gospel (kā to dēvē pats Serpentwithfeet jeb īstajā vārdā Džosaia Vaiss) sajaukumu. Viņa 2016. gadā izdotais EP blisters ir intīms pārdzīvojums, kurā pielietoti dažādi instrumenti un skaņveides paņēmienus, taču pats galvenais instruments ir Džosias Vaisa samtainais vokāls, kas no visām pusēm ieskauj klausītāju un gāž tam pāri emociju gūzmu, nepārtraukti balansējot starp dramatismu un tiešumu, bet nezaudējot mākslinieciskumu. Serpentwithfeet nav fona mūzika, tā ir ārkārtīgi kvalitatīva mūzika, kas liek apstāties, ieklausīties un izjust, un klausītāji to spēs novērtēt.

Trampolene

Kas notiek, kad mīlestība pret britu indī mūzikas gigantiem kļūst tik nepārvarama, ka laužas ārā no katras poras? Tad tiek dibinātas tādas grupas kā Trampolene. Atšķirībā no daudziem citiem projektiem, kuros var sadzirdēt vien kopētas melodijas un tukšu patosu, šī grupa izceļas ar patiesu enerģiju un sakausē kopā agrīnus The Libertines un Oasis rifus ar poētiskiem tekstiem un jauneklīgu enerģiju. Grupa ir izdevusi jau piecus EP, taču līdz pilna garuma albumam vēl aizvien nav spējusi nokļūt. Interesanti ir tas, ka daudzos EP ir ne tikai dziesmas, bet arī grupas vokālista Džeka Džonsa dzejoļi, kuri bieži vien ir EP augstākais punkts, piemēram, Poundland, Ketamine. Šī ir grupa, kurai ir neizmērojams potenciāls, vien jācer, ka vokālista Džeka Džonsa apsēstība ar Pīta Dohertija (Džeks šobrīd ir Pīta tūrējošais ģitārists) nenovedīs pie tā, ka grupa kļūs par kārtējo projektu, kas pārlieku kopē The Libertines, bet gan turpinās attīstīt savu unikālo skanējumu.

Ho99o9

Amerikāņu hip hopa grupa, kuras koncerti atgādina miksu starp Roba Zombija fanāzijām un tumšu industriālās mūzikas reivu. Ho99o9 ir kārtējais pierādījums tam, ka mūzika ne vienmēr pakļaujas striktām žanru robežām, jo savos priekšnesumos viņi sajauc gan hip hopu, gan pankroku, gan agrīnu metālu. Šis nav reps cilvēkiem, kuriem patīk Desiigner vai 2chainz, šis ir reps cilvēkiem, kuriem patīk Black Flag, Ministry un Bad Brains. Tumšajos koncertos uz ekrāna tiek rādītas 70-to gadu grindhouse filmas, kuras piedod papildu dramatisku noskaņu. Ir grūti spriest, ko sagaidīt nākotnē, bet, ja būtu jāmin, tad viņi ir projekts, kas varētu aizpildīt nišu starp Death Grips un populāro publiku, un izcelt eksperimentālo hip hopu populārās mūzikas saulē.

Vairāk mūzikas no visiem Intro skaņā 2017 pieminētājiem mūziķiem atradīsi mūsu Spotify pleilistē.

Tavs komentārs