Intro.lv 2016. gada labāko dziesmu TOP 25

Ir pagājusi nedēļa kopš publicējām, mūsuprāt, aizvadītā gada divdesmit piecus labākos mūzikas ierakstus, taču albumi kā koncepts mūsdienu mediju tirgū kļūst par arvien novecojušāku terminu, un ir mūziķi, kas principiāli sāk atteikties no albumu izdošanas, tādēļ gada TOP 25 dziesmu saraksts savā ziņā ir pat nozīmīgāks, jo atklāj dziesmas gan no tiem albumiem, kas citādāk varētu tikt aizmirsti, gan no tiem, kuri izpelnījušies atzinību.

Savā topā esam iekļāvuši arī dziesmas, kas nav izdotas kā singli, jo reizēm mākslinieka singlu izvēle nav atkarīga tikai no mūziķa, bet arī no ierakstu kompānijas, tādējādi atstājot labas dziesmas tikai albuma klausītājiem. No vairāk kā 150 dziesmām, kas tika nominētas šim topam, esam atlasījuši divdesmit piecas un tagad pēc daudziem balsojumiem, papildbalsojumiem un diskusijām ar lielu prieku nododam jūsu vērtējumam Intro.lv 2016. gada dziesmu TOP 25.

25. Sampha — Blood on Me

Mūzikas mīļi Sampha debijas albumu gaida jau ļoti, ļoti ilgi. Vēl no SBTRKT debijas 2011. gadā. Ar Blood on Me ilgais gaidīšanas periods beidzot ir noslēdzies un varam gūt pirmo priekšstatu par martā gaidāmo plati. Par laimi, Sampha vēl joprojām ir ļoti labā muzikālā formā, kas nav cietusi no fanu un mūzikas kritiķu spiediena. Liriski Blood on Me ir ceļojums Sampha murgu pasaulē, kurā kāds noslēpumains tēls dzenas viņam pakaļ, savukārt muzikāli Sampha ir kļuvis tik ritmisks, kā vēl nekad, tajā pašā laikā nepazaudējot savu melodiskumu un romantisko šarmu. Kopumā ļoti spēcīgs pieteikums debijas albumam un nodrošināta vieta mūsu gada dziesmu topā.

24. Francis and the Lights feat. Bon Iver — Friends

Domājams, ka daudzi par šo dziesmu (un arī tās izpildītāju) pirmoreiz uzzināja, pateicoties pazīstamākiem māksliniekiem, kas ar to saistīti. Proti, vēl vairākus mēnešus pirms dziesmas izdošanas, to vienā no sava lieliskā ieraksta Coloring Book dziesmām bija samplējis Chance the Rapper, tikmēr Friends videoklipā filmējušies Kanje Vests un Džastins Vernons no Bon Iver, kura balss ir arī dzirdama dziesmas ierakstā. Lielus komerciālus panākumus gan šī dziesma nesasniedza, jo tā, šķiet, ir pārāk savdabīga mainstream popmūzikai, savukārt izvēlīgākiem klausītājiem tā varbūt šķitīs par popsīgu, un tas varētu būt arī viens no iemesliem, kāpēc mūsu topā šī dziesma nav atrodama augstāk. Tikmēr tiem, kas novērtē gan popmūziku, gan ko sarežģītāku, Friends būs pašā laikā, jo ir lielisks vidusceļš starp abām šīm pasaulēm.

23. Drake feat. Wizkid & Kyla — One Dance

Dreiks pēdējos divos gados visai daudz laika ir pavadījis Londonā, ko arvien vairāk var novērot repera daiļradē. Tā, piemēram, par biežu viesi Dreika koncertos kļuvis grime pārstāvis Skepta, savukārt savā lielākajā 2016. gada hitā viņš samplē leģendāru angļu house mūzikas remiksu Kyle dziesmai Do You Mind. Crazy Cousinz remikss prefekti piestāv skaņdarba noskaņai, papildinot gan bītu, gan Dreika vokālu. Arī tekstuāli šis ir viens no kvalitatīvākajiem mūziķa šogad izdotajiem skaņdarbiem, kā arī viens no labākajiem albuma Views gabaliem. Ja kādam no Dreika skaņdarbiem šogad bija jākļūst par superhitu, tad One Dance to ir pelnījis visvairāk.

22. Frightened Rabbit — Get Out

Bija nepieciešami pieci albumi un vairāk nekā desmit gadi, līdz skotiem Frightened Rabbit beidzot izdevās radīt savu signature song jeb grupu raksturojošo dziesmu. Get Out vienkopus sevī apkopo visu, ar ko grupa līdz šim guvusi populritāti un panākumus — spēcīgu, nedaudz depresīvu tekstu, šiem vārdiem nepieklājīgi pozitīvu un pacilātu meldiņu, kā arī tikai sev raksturīgo, nedaudz gaisīgo skanējumu. Tas viss ir papildināts ar ļoti lipīgu un viegli līdzi dziedamu piedziedājumu, rezultātā radot vienu no gada labākajām stadionu himnām, un nav nemaz tik svarīgi, ka Frightened Rabbit par stadionu grupu nosaukt ir grūti. Katru reizi, kad šo sanāk dzirdēt, gribas pievienoties Skotam Hačinsonam un līdzi izkliegt mums visiem kādā brīdī tik ļoti saprotamo un pazīstamo Get out!

21. Japanese Breakfast — Everybody Wants to Love You

Domājams, ka daudzi mūzikas cienītāji par amerikāņu dziedātājas Mišelas Zauneres projektu Japanese Breakfast pirmoreiz izdzirdēja tieši šogad, kad tika izdots viņas albums Psychopomp. Lai gan tas nav gluži debijas albums, tajā dzirdamas pārveidotas kompozīcijas no viņas iepriekš izdotajiem lo-fi ierakstiem, un singls Everybody Wants to Love You ir viena no dziesmām, kas šajā ierakstā izceļas visvairāk. Lai gan Japanese Breakfast mūzika ir visai specifiska, šai dziesmai ir neapstrīdams hita potenciāls ar lipīgu melodiju un līdzi dziedamu piedziedājumu priekšgalā. Tam vēl pievienojot lielisko dziesmas tekstu, ir skaidrs, ka vieta starp gada labākajām dziesmām ir iegūta pelnīti.

20. LUH — I&I

Elerijs Roberts, kurš agrāk pārstāvēja pašdēvētā "smagpopa" brigādi WU LYF, jeb World Unite Lucifer Youth Foundation ir atgriezies ar jaunu projektu LUH jeb Lost Under Heaven, kurš turpina WU LYF laikā sākto indie popu ar akcentu uz tumšiem vokāliem, kuri nebūtu sveši grunge roka grupā. Konkrētā dziesma I&I ir lielisks veids kā iepazīties ar LUH — izmisis vokāls, kurš šķiet uz balss saišu plīšanas robežas mijas ar sapņainu sieviešu bekvokālu, radot patīkamu kontrastu. Dziesma, kas ideāli saskan ar grupas nosaukumu un rada vēlmi to klausīties vēl un vēl.

19. Jamie T — Power Over Men

Ņemot vērā Jamie T jaunākā albuma Trick kopējo skanējumu, šķiet, ka Power Over Men labāk iederētos viņa iepriekšējā albumā Carry on the Grudge — tā ir strukturēta un melodiska indie kompozīcija, kuras vienkāršība liek tai iespiesties atmiņā un arī palikt tur. Jamie T sev raksturīgajā, stāstošajā manierē apraksta dāmu, kurai ir vara pār vīriešiem — kāda vara, tas tiek atstāts interpretācijai (dziesmas klips gan dod zināmus mājienus). Ar šo Džeimijs vēlreiz pierāda, ka spilgts stāstījums kopā ar atmiņā paliekošām melodijām ir viņa specialitāte.

18. The 1975 — The Sound

The Sound ir nešaubīgi vispopsīgākā dziesma, ko britu četrotne The 1975 jebkad ir sacerējusi. Tajā 90. gadu deju ritmi sajaucas ar 80. gadu ģitārspēli un pašironiskiem vārdiem, padarot šo par vienu no lipīgākajiem un veiksmīgākajiem singliem grupas karjerā, kā arī vienu no lēkājamākajām dziesmām šīgada festivālu un koncertu sezonā. Salikumā ar videoklipu, kurā grupa ļoti asprātīgi prot pasmieties par sevi un kritiķu izteikumiem, šī dziesma pierāda arī to, ka The 1975 nebaidās būt mūzikas stilu hameleoni un nekaunas būt tādi, kādi ir, kas ilgtermiņā viņiem atmaksāsies ar vēl lielākiem fanu pulkiem un atzinību.

17. PUP — If This Tour Doesn't Kill You, I Will

Jebkurš, kuram kādreiz gadījies ilgstošu laiku nepārtraukti pavadīt vienu un to pašu cilvēku klātbūtnē, vai tie būtu gari pārbraucieni busiņā vai dzīve komunālajā dzīvoklī, droši vien pazīst to sajūtu, kad gluži vienkārši tas otrs (vai tie pārējie) nenormāli izbesī. Nu tā, ka ļoti. Tad nu, lūk, amerikāņu panki PUP šai sajūtai ir piešķīruši skaņu celiņu. Pāri griezīgām ģitārām grupas solists vēršas pie saviem grupas biedriem, dusmīgi kliedzot, ka viss, ko viņi dara, uzdzen viņam vēmienu, vienlaikus vaicājot "kādēļ mēs nevaram sadzīvot?" Situācijas spriedze ir gandrīz taustāma, padarot to par vienu no gadījumiem, kad mūzika perfekti ilustrē emociju.

16. Nick Cave & The Bad Seeds — I Need You

Nedaudz vārga, gandrīz aizlūzusi balss, monotons bungu ritms un masīva sintezatora skaņa — lai arī šie I Need You elementi noteikti varētu raksturot arī citus brīžus Nika Keiva karjerā — melns šoreiz ir patiešām melns. Mūsu topā nonākusī dziesma ir spilgtākais posms stāstā par Keiva sāpēm pēc viņa dēla traģiskās bojāejas. Sāpes ir sajūtamas ikvienā I Need You sekundē, un pēcgarša noteikti ir bijusi saldāka, taču tas nekādā veidā nemazina dziesmas kvalitāti — tieši tumšās krāsās ietērpts skaistums nereti izsaka visvairāk.

15. James Blake feat. Bon Iver — I Need a Forest Fire

Kaut arī kopumā Džeimsa Bleika jaunākā plate bija nedaudz par garu un monotonu, tajā bija atrodamas vairākas pērles, un viņa kopdarbs ar Bon Iver - I Need a Forest Fire — ir lielākā no tām. Dziesmas spēcīgie, satricinošie basi apņem visu telpu, uzburot blīvu mežu, kamēr Džastina Vernona jutekliskais falsets rada lielisku pretstatu un skan burvīgi unisonā ar Bleika vokāliem. Šis ir kārtējais pierādījums Bleika neizmērojamajam talantam un spējai radīt pasakainas atmosfēras ar minimāliem paņēmieniem.

14. Savages — Adore

Londonas postpanka kvartets Savages, kurš šogad var atzīmēt sava otrā albuma izdošanu, nokļuvis mūsu topā, pateicoties spēcīgajam singlam Adore, kurā veiksmīgi savijas Greisas Slikas (Jefferson Airplane) iedvesmoti vokāli ar tipiskām postpanka melodijām, radot vienu no neaizmirstamākajām 2016. gada dziesmām. Pateicoties savam unikālajam skanējumam, Savages viennozīmīgi ir grupa, kurai ir vērts pievērst uzmanību arī turpmāk.

13. Michael Kiwanuka — Love & Hate

Reti gadās, ka it kā tik ļoti tieši un konkrēti dziesmu vēstījumi sevī patiesībā ietver tik daudzas un dažādas tēmas kā Love & Hate pateiktais. Varētu apgalvot, ka šī dziesma ir par mīlestību, rasismu, sevis apzināšanos, vientulību, bezspēcību pastāvošās iekārtas priekšā vai vēl virkni tēmām, un jebkura no šīm atbildēm būtu pareiza, bet nepateiktu visu. Arī muzikāli gandrīz astoņas minūtes garais skaņdarbs ir it kā vienkāršs un balstās un teju vai primitīva motīva, kaut patiesībā ir apaudzēts ar tik daudziem slāņiem un elementiem, ka nevis garlaiko, bet ievelk sevī un hipnotizē. Šī ir īsta mācību stunda par to, kā 21. gadsimtā radīt netipiski garus skaņdarbus tā, lai ne uz mirkli nezaudētu klausītāja interesi.

12. Car Seat Headrest — Drunk Drivers/Killer Whales

Vila Toledo talants šogad ir plaši novērtēts — viņa projekta Car Seat Headrest albums Teens of Denial ir pamanījies iekļūt ne vienā vien gada topā, un daudzos dziesmu topos atrodams arī pa gabalam no šī albuma. Drunk Drivers/Killer Whales ir tikai viens no tiem. Tas ir daudzslāņains skaņdarbs, kas demonstrē lielisku dziesmu rakstīšanas prasmi un, lai arī ietilpst “pēcballītes melanholijas” dziesmu kategorijā, ietver gan autora pārdomas par savu dzīvi, gan pasauli kopumā — un tas viss viegli savijas ar naratīvu, kura varonis piedzēries mēģina tikt mājās. Dzēruma pārdomas nekad nav skanējušas tik labi.

11. Father John Misty — Real Love Baby

Dziesmas, kas tiek izdotas kā atsevišķi singli, gada labāko dziesmu topos nonāk reti, jo tās parasti ir pārpalikumi no albumu ierakstu sesijām, līdz ar to nav pieskaitāmas to radītāju labākajām dziesmām, tomēr ik pa laikam uzrodas arī izņēmumi kā Father John Misty jūlijā izdotais singls Real Love Baby, kas daudzus apbūra jau ar pirmo klausīšanās reizi. Tie, kam patika viņa pagājušā gada albums I Love You, Honeybear, atradīs tajā dzirdamo muzikālo ideju turpinājumu, bet vienlaikus šī varētu būt arī viena no labākajām dziesmām jaunu klausītāju iepazīstināšanai ar Father John Misty, jo ir viena no viņa lipīgākajām dziesmām. Tāpat jāatzīst, ka dziesmai ļoti piemērots bija arī tās izdošanas laiks, jo Real Love Baby dejām mēnessgaismā piestāv pat krietni vairāk nekā dziesma, kas nosaukta par godu dejošanai mēnessgaismā.

10. Deftones — Prayers/Triangles

Deftones šogad jau atkal parādīja savu kvalitāti ar kārtējo augstas kvalitātes albumu. Tā spēku vislabāk raksturo Prayers/Triangles — dziesma, kura balansē starp spriedzes pilniem pantiem un agresīvu piedziedājumu. Šī kombinācija gan padara Deftones mūziku pieejamāku tiem, kuri ikdienā metālam tik lielu uzmanību nepievērš, gan ļauj neatkāpties no savām saknēm. Skanot rēcošām ģitārām un Čino Moreno izkliedzot You Will Never Be Free, Deftones veiksmīgi rada vienu no episkākajiem mirkļiem savā diskogrāfijā.

9. Kanye West — Real Friends

Šis gads, šķiet, varētu būt otrais smagākais gads Kanje Vesta dzīvē pēc gada, kad mūžībā aizgāja viņa māte. Papildus tam, ka Kanje jārūpējas jau par diviem bērniem, gads sevī ietvēra haotisku albuma izdošanu, unikālas un garas tūres plānošanu, kā arī pārdzīvojumus par savu sievu, kura piedzīvoja bruņotu aplaupīšanu Parīzē. Visu apgrūtināja tuvāko draugu novēršanās, par ko vēsta šogad pirmais repera izdotais skaņdarbs Real Friends. Tas, ka runa tajā ir par vienu no labākajiem draugiem Jay-Z, kļuva skaidrs tikai uz gada beigām, kādā no Kanje Vesta koncertiem. Lai gan šeit runa būtu it kā par divu slavenu reperu attiecībām, Real Friends ir stāsts par draudzību un attiecībām ar tuvākajiem cilvēkiem. Tas ir Kanje Vesta šīgada spēcīgākais skaņdarbs, raugoties gan uz tekstu, gan tā pavadījumu, bet par izcilu to padara tā vēstījums, kas izprotams ir katram klausītājam.

8. Chance the Rapper feat. Lil Wayne & 2 Chainz — No Problem

Tā kā jaunā Čikāgas talanta Chance the Rapper miksteips Coloring Book ieguva trešo vietu mūsu gada labāko albumu topā, ir tikai loģiski, ka kāda no viņa dziesmām ir iekļuvusi arī starp mūsu gada labākajām dziesmām. Izvēle bija visai plaša, jo lielisku dziesmu šajā ierakstā netrūkst, bet beigās izvēle krita uz tā galveno singlu No Problem, kurā Chance pievienojas arī plaši pazīstamie 2 Chainz un Lil Wayne. Sākotnēji šāda kombinācija varētu nelikties loģiska, jo abu viesmākslinieku skanējums ir visai atšķirīgs no Chance, bet visu trīs reperu stili šeit lieliski saplūst kopā, rezultējoties ar vienu no gada spēcīgākajiem hitiem. No Problem tekstā ir dzirdams tiešs brīdinājums ierakstu kompānijām nestāties Chance ceļā uz panākumiem, bet vienlaikus tā ir arī viņa uzvaras dziesma un oda visam, ko viņš pats saviem spēkiem jau ir sasniedzis.

7. Iggy Pop — Gardenia

Igija Popa karjera vienmēr ir metusi pamatīgus līkločus un rāpusies pāri vienam kalnam pēc otra. Šogad notika kārtējais loģiskais kāpums — Igijs atkal spēja atdzīvināt savu visnotaļ pieklusušo karjeru un būt uz mēles daudziem jo daudziem mūzikas pasaulē. Ņēmis palīgā 'Rudo Elvisu' Džošu Omu no Queens of the Stone Age, Pops spēja radīt arī Gardenia — reizē tumšu un ļoti lipīgu rokdziesmu, kas ir gan radio draudzīga, gan Igija fanu ausīm draudzīga. Šķiet, ka šīs kombinācijas panākumi arī ir galvenais iemesls tam, kāpēc pankroka vectēvs atkal ir spējis izlauzties līdz zvaigznēm un parādīt savu kailo torsu koncertos visapkārt pasaulei.

6. Chairlift — Moth to the Flame

Sintpopa kolektīvs Chairlift jau atzīmējās Intro.lv gada albumu topā, un arī dziesmu tops viņiem nepaslīd garām. Viens no albuma spēcīgākajiem gabaliem Moth to the Flame iemieso visu, kas Chairlift mūziku ir padarījis tik populāru. Radoši sintezatoru aranžējumi ar lieliskiem vokāliem un interesantiem vārdiem uzbur patīkami haotisku atmosfēru, kurai pāri tomēr valda hipnotisks miers. Īpaši jāizceļ apakšējais bungu pavadījums, kurš, lai arī šķietami vienkāršs, piešķir atmosfēriskumu un kalpo kā dziesmas mugurkauls. Dziesma ar lipīgu piedziedājumu un lielisku izpildījumu.

5. Frank Ocean — White Ferrari

Lai gan Frenka Oušena šogad izdotais Blonde kopumā varētu būt pat labāks nekā viņa debija Channel Orange, tajā trūkst tik izteiktu singlu, kāds iepriekš bija Thinkin' Bout You. Lai gan albumā lielisku dziesmu netrūkst, līdz šim kā singls oficiāli ir izdota tikai Nikes un tā lielus panākumus īsti nav guvusi, tāpēc albumu definējošās dziesmas klausītājiem ir jāmeklē pašiem, un, šķiet, ka šī albuma Thinkin' Bout You varētu būt White Ferrari, vismaz skaistuma un emocionālās piesātinātības ziņā noteikti. Nosaukumā pieminētais baltais Ferrari ir metafora, kas apzīmē tīru un patiesu mīlestību un šos apzīmējumus noteikti varētu attiecināt arī uz dziesmu kopumā. Šo saldeni rūgto stāstu vēl vairāk izpušķo dziesmas fantastiskais aranžējums un atsauces uz The Beatles klasisko Here, There and Everywhere, kas rezultējas vienā no gada skaistākajām dziesmām.

4. ANOHNI — Drone Bomb Me

Neviens gada sākumā nedomāja, ka ANOHNI albums Hopelessness gada nogalē ieņems augstākās pozīcijas daudzos topos. Tas ir viens no gada pārsteigumiem, ko arī mēs ierindojām starp šīgada labākajiem ierakstiem. Hopelessness ir viena no gada skaistākajām platēm, lai gan apskata visai smagas, sociālpolitiskas tēmas. To pašu var teikt arī par vienu no albuma singliem Drone Bomb Me. Tas vēsta par nāvēm, ko cilvēki Tuvajos Austrumos un Afganistānā piedzīvo dronu uzbrukumu rezultātā. Kā atzina pati ANOHNI, tad dziesma uzrakstīta no deviņgadīgas meitenītes pozīcijas, kad visu viņas ģimeni nogalināja droni. Lai gan tas ir ļoti smags, sāpīgs un aizkustinošs stāsts, uz to ir vēlme attiecināt arī vārdu “skaists”. Līdzīgi kā plate Hopelessness, arī Drone Bomb Me ir pelnījis ieņemt augstas vietas gada noslēguma topos.

3. The xx — On Hold

Vissvaigākais mūsu topā iekļuvušais skaņdarbs šogad — On Hold — tika izdots jau pēc tam, kad sākām apkopot tās dziesmas, ka būtu pelnījušas iekļūt starp labākajām Intro.lv topā, taču mūs visus tik ļoti aizrāva, ka beigās aizcīnījās līdz pirmajam trijniekam. The xx nekad nav bijušas problēmas ar jaunradi, inovācijām vai aizraujošām idejām mūzikā, un On Hold ir kārtējais pierādījums tam. Grupa, kas iepriekš bijusi izteikti minimālistiska, šoreiz nav nobijusies atklāti citēt deviņdesmito gadu elektronikas labākās tradīcijas un iekāpt popmūzikas lauciņā, un tas ir atmaksājies ar uzviju. Jau ierasti lieliska Romijas un Olivera balsu saspēle komplektā ar Jamie xx semplu, kas veido dziesmas piedziedājumu, ir radījusi maģiju, kurai grūti pretoties un liek nenogurstoši atkārtot šo dziesmu atkal un atkal.

2. David Bowie — Lazarus

Jau atkal jāsaka vārdi par vienu no šī gada lielākajiem zaudējumiem mūzikā, kas reizē ir bijis arī ieguvums — pat par spīti tam, ka plusus un mīnusus šoreiz vienlīdzīgi salīdzināt censties ir bezjēdzīgi. Lazarus bija viens no pirmajiem Deivida Bovija pēdējā ieraksta vēstnešiem — džeza un roka mikslis, kura galvenā sastāvdaļa gan ir vēstījums par Bovija drīzo un neizbēgamo nāvi. Drūms, reizē emocionāls un absolūti emocijas iznīcinošs stāsts, kurš diemžēl un par laimi beigās arī izrādījās patiess. Lai arī Bovija nāve satricināja mūzikas pasauli līdz pat pamatiem, Lazarus kā viņa pēdējā albuma zināmā dziesma ir fantastiskas atvadas. Visās šī vārda nozīmēs.

1. Radiohead — Burn the Witch

This is a low flying panic attack. Būtu grūti atrast labāku veidu kā raksturot šī gada, Intro.lv skatījumā, labāko dziesmu. Draudīgais stīgu aranžējums, apokaliptiskais teksts, kurš kalpo kā metafora Eiropas imigrantu krīzei un spocīgie Toma Jorka vokāli. Viss kopā veido izcilu dziesmu, kas kalpoja kā pirmā garša no izcilā A Moon Shaped Pool albuma. Īpaši jāizceļ tas, ka šī ir lieliska dziesma, ar ko iepazīstināt cilvēkus ar Radiohead. Tagad atliek vien gaidīt nākamo Radiohead albumu un cerēt, ka arī tas sasniegs pašas grupas uzstādīto latiņu.