Dirty Projectors - Swing Lo Magellan

Man ir grūti teikt vai Dirty Projectors ir radikāli eksperimentõri vai vienkārši daži frīki, kuri cenšas būt oriģināli, asprātīgi un vēl visādi citādi radoši. Katrā ziņā joks par radikālu sena un ļoti ietekmīga hc punk albuma pārstrādi pilnīgi citādākā versijā joprojām vēl ir smieklīgs. Ā nu protams viņi arī sarakstīja vienu no dīvainākajām alternatīvās popmūzikas himnām Stillness is The Move. Tie ir Dirty Projectors un pēc visiem loģikas un dzīves apļa noteikumiem viņu jaunajam albumam jābūt popsīgam, visiem saprotamam. Ar lielāku uzsvaru uz melodiju, nevis kādām jocīgām ritmiskām rotaļām.

To arī sagaidām jaunajā dziesmu apkopojumā. Tiesa, ja man prasa, kāpēc man patīk jaunais grupas albums, tad noteikti tās nav ne melodijas, izteiktais popsīgums (tiesa joprojām albumā ir dažādi interesanti muzikālie triki), bet gan īpašā noskaņa. Šo noskaņu bieži dēvē par muzikālo siltumu un to piemin runājot par labākajiem (vai ne tik labākajiem) sešdesmito/septiņdesmito ierakstiem. Es neesmu vinila plašu fans, bet jaunais Dirty Projectors albums noteikti iegūst, klausoties to šajā analogajā formātā.

Manuprāt, ja ir šada noskaņa, tad neko vairāk īsti nevajag, lai veldzētos vai precīzāk uzburtu sauli, kas pie debesīm nemaz nav. Nekad neesmu bijis grupas melodiju fans, arī šoreiz ne, bet ieraksta siltums uzbur pareizo noskaņu un padara šo albumu patiešām par brīnišķu pārsteigumu, kas nav pārāk ilgstoši dzīvotspējīgs, bet rada patīkamu atkarību.

7.5/10