Aubrijs Greiems — cilvēks, kas jau kopš 2006. gada izdod savus underground hip hop miksteipus, bet kopš 2001. gada pazīstams arī kā aktieris, pozējot tādā kustigo bilžu kopumā kā Degrassi: The Next Generation. Skaidrs, ka afroamerikāniskajai ASV vajag jaunus hip hop varoņus, kurus iebīdīt Bilboard čārtu pirmajās ailītēs un Drake piedāvā visus nosacījumus, lai amerikāņu vidusšķira uzķertos uz visiem Greiema izliktajiem āķiem — iespaidīgs melnu brāļu saraksts, r'n'b apkopojums ar hip hopu un dažas labas melodiskās pērles.

Thank Me Later, kas ir pirmais Drake oficiālais, pilnais studijas albums, seko 2009. gada EP So Far Gone un vairākiem miksteipiem.

Thank Me Later ir nedaudz skumjš, lēnīgs, bet tomēr ļoti ambiciozs albums. Gandrīz katrā dziesmā Drake mums cenšas pierādīt, ka viņš ir jaunais Kanye West, diemžēl tas izdodas tikai atsevišķos momentos. Bet tomēr tas nav plates lielākais mīnuss — stundu garā melanholijas psihoterapija var izraisīt īstu garlaicības vilni.

Bet tomēr atsevišķu skaņdarbu jomā vai arī mazās devās Thank Me Later nostrādā ļoti pārliecinoši, pirmie četri gabali no Aubrija debijas kūkas garšo ļoti labi, pēc šiem četriem gabaliem seko plates aktīvākā puse, kas nebūt nav slikta, bet kad Drake atgriežas pie savas melanholijas transa stāvokļa, tad mūs pārņem  jau minētais garlaicības vilnis, kuru turpmāk neglābj pat iespaidīgais producentu un viesmākslinieku saraksts.

Greiema jaunskungs 24 gadu vecumā ir radījis dažas īstas Jefferson Airplane cienīgas psihodēliskās pērles, tiesa hip hopa žanrā un viss jau būtu izcili, un plate būtu pelnījusi augstāku vērtējumu, ja vien jebkurš normāls cilvēks uz plates beigām nebūtu pārvācies uz sapņu valsību, kur noteikti tev tiks atgādināts par plates lielisko pirmo pusi.

6,5/10