Koncerta apskats: Pond Mančestras Academy 3
Pirmo reizi Pond dzīvo uzstāšanos vēroju 2012. gada Dot to Dot festivālā Notingemā. No tās tikšanās reizes atmiņa palikuši mūziķi, kas, lai gan nemiera vadīti, spēja radīt nepiespiestu atmosfēru pārpildītajā Bodega sociālajā klubā. Pirmdienas vakarā valdīja līdzīgs noskaņojums. Mančestrā sastopamais spiedīgais gaiss jau pirms koncerta solīja negaisa tuvošanos divās frontēs.
Savā īsajā pastāvēšanas laikā, kopš 2008. gada, austrāliešu psihodēliķi jau pamanījušies iekrāt pamatīga izmēra repertuāru — piecos gados tikpat albumu. Šajā minitūrē galvenais uzsvars tika likts uz pērn izdoto Hobo Rocket. Jau ar pirmajiem Whatever Happened to the Million Head Collide akordiem gaisā uzvirmoja albuma skanējums, kas savā ziņā ir īpašs un izceļas uz pārejo ierakstu fona. Hobo Rocket ir grupas pirmais ieraksts, kur‚ ietverta tās dzīvo šovu enerģija, ko klausītājiem sniedz katrs viņu koncerts.
Pats koncerta sākums Mančestras Academy 3 telpās izkristalizēja arī kādu interesantu ainu, kas nu nekādi nepārsteidza. Visi grupas dalībnieki, izņemot ģitāristu Džo Raienu, atradās mainītās lomās. Niks Albroks sintezatoru iemainījis pret ģitāru, bet Džejs Vatsons no ģitāras pārgājis uz bungām. Šāda rotācija viņiem nav nekas jauns. Visi, ieņemot dažādas lomas, ir spēlējuši kopā arī citās grupās vēl pirms Pond.
Iesākuši uz Hobo Rocket nots, turpinājumā Pond pamanījās savienot savas eksperimentēšanas prasmes ar nelielu ieskatu nākotnē. Un kāpēc gan ne? Ziņas, par to, ka jaunais albums tika pabeigts mēnesi pēc pēdējā iznākšanas, klīst jau ilgāku laiku. Elvis' Flaming Star un Heroic Shart melodiskais skanējums atbalso agrīno ierakstu vieglprātību, bet neizpalika arī pa kādai jaunai vēsmai. Heroic Shart izskaņā gaidīja arī mazs, patīkams pārsteigums. Dziesmai pāraugot citā melodijā, pūlis attapās ar Maikla Džeksona Earth Song rindām uz lūpām. Neliela cieņas izrādīšana popmūzikas karalim nekad nav nākusi par sliktu.
Vakara vidusdaļā atskaņotas tika arī populārākās "raķetes" dziesmas — Giant Tortoise un Xanman. Tieši šo roķīgo kompozīciju laikā mazliet pietrūka Albroka iepriekš piekoptais eksplozīvais skatuves tēls — kaut kas starp Mika Džegara "vistu deju" un brīžiem nekoordinētām kustībām mūzikas ritmos. Tomēr šis izklaidējošais skatuves tēls pagaidām ir uz pauzes, vismaz kamēr Albroks apvieno ģitārspēli ar dziedāšanu. Iztrūkstošā skatuves šova vietā klausītāji rīkoja paši savu izklaidi. Nežēlojot dzērienus, kas lidoja visos virzienos, tie sniedza sev nelielu lipīgu veldzēšanās iespēju uz trakulīgas rokmūzikas fona.
Galvenā loma gan joprojām pieder radītajai mūzikai un tas pilnībā atspoguļojās vakara noslēgumā. Austrāliešu gadījumā tā variē no ekstravagantas rokmūzikas līdz sapņainām balādēm. Tieši viena no balādēm bija izteikta favorīte šajā pirmdienas pievakarē. You Broke My Cool radīja kopības sajūtu, kā arī vēlmi turēt iedegtas šķiltavas augstu paceltās rokās un izdziedāt katru tās zilbi.
Bez Albroka karāšanās ar kājām gaisā, svaidīšanos pa skatuvi un pastaigām pirmajās klausītāju rindās dzīvais šovs ir mazliet zaudējis savu vētraino pieeju. Tā vietā pavērās daudz pieaugušāks skanējums no grupas, kas pamazām sākusi likt lietas pa plauktiņiem. Arī tas, ka regulāri pieaug grupas daiļrade nenāk par ļaunu, jo tajā ar vien vairāk parādās labāk nostrādātas melodijas. Soli pa solim šos daudzpusīgos mūziķus iepazīst ar vien vairāk klausītāju un tas viss pat neskatoties uz pārmaiņām. Pond noteikti ir ko likt galdā mūzikas gardēžiem.