Nedēļas dziesmas 27/02
Kaiser Chiefs — Coming Home
Kaiser Chiefs izdevuši jaunu dziesmu... bet to tikpat labi var arī nenojaust. Coming Home pavisam noteikti neprezentē to skanējumu, ko iepriekš esam sagaidījuši no šīs Līdsas apvienības. Salīdzinoši viegls, pat uz poproku velkošs skanējums, nekādas īpašas bravūras, turklāt Rikijs Vilsons dzied tik neierasti maigi, ka, ja es šo dziesmu pirmo reizi būtu dzirdējis radio, nekad nebūtu iedomājies, ka skan tieši viņa vokāls un kur nu vēl, ka Kaiser Chiefs. Acīmredzot pēc bundzinieka Nika Hodžsona aiziešanas prasījās kaut kāda veida izmaiņas, kas, vismaz ar Coming Home, pavisam noteikti ir notikušas.
/Gundars Zaburdajevs/
Pond — Colouring the Streets
Vasarā Apvienotajā Karalistē ar dzīvajiem šoviem atgriezīsies Austrālijas psych rokeri Pond. Papildus izziņotajiem britu salu datumiem, grupa nākusi klajā ar jaunu dziesmu, kura, līdzās tādu izpildītāju kā Bena Hovarda, Atoms for Peace, Endrjū van Vingārdena (MGMT) un citu mākslinieku sacerētajām kompozīcijām, sastopama sērfa dokumentālajā filmā Spirit of Akasha. Lai nu kam, bet austrāļu psihodēliķiem noteikti piestāv atrasties šajā skaņu celiņā. Atskaitot pop un funk žanros ieturēto Frond, viss pārējais, ko Pond ir radījuši, noteikti rada asociācijas ar izklaidēm saulainās pludmalēs vai vismaz to tuvumā. Colouring the Streets nu nekādi nav izņēmums. Magnetizējošie ģitāras rifi un Nika Albroka vokāls kompozīciju padara par sapņainu karuseli gandrīz sešu minūšu garumā, kas izstaro pozitīvu enerģiju, patiesu labsajūtu un prieku. Savelkot kopā galus, viss iepriekš minētais ir tieši tas, ko varēja gaidīt no šī Pērtas ansambļa.
/Kristaps Zvirbulis/
Momend — Nests
Divus gadus pēc izcilā Rust On My Golden Teeth, Momend ir atpakaļ ar pirmo vēstnesi no gaidāmā otrā studijas albuma. Nests ir viena no pirmajām dziesmām, ko grupa ir radījusi pašreizējā sastāvā, un tas ir lieliski jūtams, jo no debijas rotaļīguma šeit vairs nav teju ne vēsts. Toties ir gana daudz attieksmes un ģitāru, kas izklausās negaidīti forši! Turklāt kas svarīgi — jo vairāk klausies, jo feināk izklausās! Momend vairs nav klusie un akustiskie latvju bāleliņi — tagad tā ir kārtīga rokgrupa!
/Normunds Vucāns/
The Wytches — Gravedweller
Kas notiek, kad mūzikā saskaņu rod doom un surf žanri? Atbildi vislabāk spēs izskaidrot britu trio The Wytches. Līdz šim puiši izdevuši pāris EP saviem spēkiem, bet nu tuvojas periods, kurā jaunajiem censoņiem būs iespēja sevi pierādīt plašākai sabiedrībai. Šo iespēju sniegs tikko parakstītais līgums ar Heavenly (jau pārstāv tādas grupas kā TOY un Temples) ierakstu izdevniecību, kas sola drīzu informāciju par grupas debijas ierakstu. Pēdējie brīži neparakstīto bliču statusā noslēdzās ar trešā EP izdošanu. Spiedzošas ģitāras skaņas, draudīgs vokāls — divas lietas uz ko balstās jaunākais singls Gravedweller. Jau no pirmajiem akordiem pārņem sajūta, ka The Wytches mūzikā dominē tumši nodomi atbilstoši grupas nosaukumam. Ja Braitonas grupai ir vēl kāds ceļš ejams, neskaitot virsotnes, tad tas noteikti ved uz elli.
/Kristaps Zvirbulis/
St. Vincent — Prince Johnny
Es nekad neesmu spējis izprast St. Vincent daiļradi, un jaunais Prince Johnny nav izņēmums. Dziesma ir savāda, mistiska, neizdibināma, bet kaut kas tajā piesaista. Iespējams, nekorekts salīdzinājums, bet kompozīcija ir kā elitārs, bet ļoti dīvains ēdiens — it kā tas nav garšīgs, it kā pat reizēm raisa riebumu, tomēr tā statuss ir tik augsts, ka nolem šai garšai dot vēl vienu iespēju. Un tad vēl un vēl un vēl. Ne reizi tā nešķiet kā labākā pasaulē, tomēr vienā mirklī tā jau liekas gana laba, un lai sāktu domāt, ka varbūt tomēr pārējo vērtējums nav bijis neobjektīvs un problēma ir tevi, nespējot novērtēt īstu kvalitāti.
/Normunds Vucāns/