Dziesmas, kas jādzird šonedēļ 30/06

Pixies — Bagboy

Pixies ir grupa, par kuru varētu sarakstīt daudzas grāmatas, un jau šobrīd lielai daļai ir skaidrs, kas viņi ir. Var tikai iztēloties, cik daudzi bija sajūsmināti mirklī, kad tika paziņots par jauna singla izlaišanu. Bagboy ir pirmais jaunais materiāls desmit gadu laikā un raisa cerības uz to, ka mūs sagaida vēl kādas lielas lietas no viņiem. Pats singls rada lielu vēlmi vienkārši ārdīties, atbrīvoties un ne par ko vairs nedomāt. Visas dziesmas garumā ir roķīgas ģitāras kopā ar skaļu Bleka Francisa vokālu, kuram piedziedājumā pievienojas arī kāda sievietes balss. Tā varētu būt Kima Dīla, jo šī dziesma tika ierakstīja jau pagājušajā rudenī, kaut mūziķe pirms divām nedēļām paziņoja par aiziešanu no blices. Jācer, ka šiem soļiem sekos arī citi un Pixies ir nolēmuši atgriezties ar vērienu.

/Staņislavs Fisenkovs/

Arctic Monkeys — Do I Wanna Know?

Sākoties vietā, kurā beidzās mūsu 2012. gada singlu topa otrās vietas ieguvēja R U Mine?, arī Do I Wanna Know? ir reti seksīgs gabals. Daudziem, tostarp man, no Arctic Monkeys gribētos sagaidīt ko ātrāku, enerģiskāku un ieperošāku, taču diez vai kāds uzdrīkstēsies apgalvot, ka šī nav viena no gada lipīgākajām dziesmām līdz šim. Turklāt līdz ar to rodas vairāki jautājumi par jauno plati AM, tostarp — vai tā visa būs veidota kā viena gara kompozīcija, kurā viens skaņu celiņš pāriet nākamajā? Visbeidzot, kāds nedaudz retorisks jautājums — zinot, ka singls parādījās nedaudz pirms Jāņiem, cik daudzi atrada papardes ziedu tieši ar šo fonu?

/Normunds Vucāns/

Bloc Party — Ratchet

Periodā, kad grupa plāno radošo pauzi, nekas nevar būt labāks par jaunu singlu un paziņojumu, ka tiks izdots arī EP. Ratchet ieturēts pagaidām pēdējā albuma Four noskaņās, bet tajā pašā laikā ir svaigi skanošs un atmiņā paliekošs skaņdarbs. Tas iesākas ar Rasela Līsaka ģitāras akordiem, kuri laika gaitā apaug ar citiem grupas instrumentiem un arī spilgto solista Kere Okerekes vokālu. Īpaši jāizceļ arī bass, kas šoreiz ir novirzīts priekšplānā un padara dziesmu dejojamu. Atsevišķi jārunā arī par mūzikas video, kas ir tapis pārmontējot vairākus iepriekšējos grupas klipus. Pavisam iespējams tas apzīmē jaunas ēras iesākumu Bloc Party daiļradē.

/Staņislavs Fisenkovs/

Franz Ferdinand — Love Illumination

Pirms rakstīju šīs rindas, otro reizi ieslēdzu Love Illumination — divas dienas pēc pirmatskaņojuma. Ja pirms tam es apgalvoju, ka šis ir vājākais albuma pirmais singls, ko Franz Ferdinand mums jebkad ir piedāvājuši, tad tagad no saviem vārdiem atkāpšos. Nezaudējuši savu unikālo skanējumu, vīri ir pamanījušies atgriezties pie pirmo divu albumu izteiksmes līdzekļiem, melodiski esot vismaz tikpat dejiski, ja ne dejiskāki, kā trešajā platē. Ja ar pirmo reizi neaiziet, pagaidi pāris dienas un ieslēdz skaņdarbu tad (vai arī sagaidi to pa radio) — atkauties no šīs melodijas nespēsi!

/Normunds Vucāns/

The Vaccines — Melody Calling

Ir jau pagājuši trīs gadi kopš The Vaccines aktīvi darbojas mūzikā, un būtu grūti viņiem kaut ko pārmest par slinkošanu. Pirms diviem gadiem veiksmīgi izdeva debijas plati, pagājušajā gadā sagatavoja arī otro albumu, paralēli tam aktīvi piedāvā mums jaunus singlus un tūrē. Šī gada pirmais vēstnesis tam, ka būs kaut kas jauns, ir singls Melody Calling, kas pagājušajā nedēļā tika publicēts arī studijas versijā. Tas ir atšķirīgs no tā, kas tika radīts iepriekš un skan mierīgi, bez roķīgām elektriskajām ģitārām. Priekšplānā šoreiz ir akustiskā ģitāra, kura tiek spēlēta viegli un kopumā rada popsīgu noskaņu. Dziesmas piedziedājumā ir kulminācija, kurā saklausāmāki kļūst pārējie instrumenti, un tam klāt piejaukta elektronika. Beigu daļā ir saklausāms arī ģitāras solo, kas liek saprast, ka tās tomēr ir Vakcīnas, jo pat Džastina Jonga vokāls neskan kā agrāk. Vai tas nozīmē to, ka The Vaccines ir nolēmuši pamainīt savu skanējumu? Pagaidām to ir grūti pateikt, bet, lai to noskaidrotu, noteikti jāseko viņiem līdzi.

/Staņislavs Fisenkovs/

Moderat — Bad Kingdom

Berlīnes elektroniskās mūzikas projektu Apparat un Modeselektor tandēms Moderat ir atpakaļ ierindā un šonedēļ piedāvā jaunu singlu Bad Kingdom. Tas ir pirmais vēstnesis no viņu otrā studijas albuma Moderat II, kas tiks izdots jau augusta sākumā. Dziesma ir skaudrs apgaismības brīdis, ka dažkārt dzīvē viss nenotiek gluži tā, kā bija plānots, un Moderat šo izmisumu ļoti prasmīgi spēj izteikt savā muzikālajā valodā. Ieskanoties piedziedājumam, tik tiešām šķiet, ka visas sienas brūk, melu plīvuri noslīd un palicis vien tukšums un apziņa, ka vari vainot tikai sevi pats. Šis stāsts atainots arī animētajā videoklipā, kuru veidojuši Moderat ilgie sadarbības partneri Pfadfinderei un kurā parādīts jauns angļu aristokrāts, kas aizrāvies cīņā par varu un naudu.

/Jana Udovenko/

GROUPLOVE — Ways to Go

Diez vai grupai izdosies atkārtot Tongue Tied singla popularitāti, ja nu vienīgi kādai TV reklāmai dziesma, kuras videoklipā vērojams Ziemeļkorejas raķešu pavēlnieks bērnībā, būs nepieciešama deju roka melodija tās produktu reklamēšanai. GROUPLOVE jaunākais singls ir tuvu tikpat labs vasarīga noskaņojuma radītājs kā iepriekšējais grupas materiāls.

/Kristaps Zvirbulis/

Teen Daze — Two

Arī jūs kādreiz noteikti esat pieredzējuši to brīdi, kad mūzikas ir tik ļoti daudz, ka tā sāk līt pāri cietā diska malām. Šāda situācija nav sveša arī kanādiešu elektroniskās mūzikas producentam Teen Daze, tādēļ viņš pēc kārtīgas sava neizdotā muzikālā materiāla revidēšanas šonedēļ to izdalījis par brīvu trīs dažādos setos. Nosaucis tos attiecīgi Lost Songs 1, 2 un 3, un, līdzīgi kā lietotu apģērbu veikalā var izrakt visneiedomājamākos un interesantākos apģērba gabalus, tā arī šajā, līdz šim apslēptas mūzikas lādē var uziet lieliskus skaņdarbus. Manām ausīm īpaši tīkama bija vasarīgā Two, kas atrodama pirmajā nozaudēto dziesmu kompilācijā. Tai piemīt Teen Daze raksturīgais jauneklīgums un miers, un daudzie slāņi ar smalku house mūzikas ietekmi rada ļoti patīkamu noskaņu.

/Jana Udovenko/

Willis Earl Beal — Everything Unwinds

Tuvojoties sava otrā ieraksta izdošanai jaunas vēsmas sagaidītas arī no Čikāgas soul mūzikas izpildītāja V. E. Bīla. Everything Unwinds ir ritmiski noslīpētākais gabals līdz šai dienai. Ar šo kompozīciju Bīls lēnām zaudē savu lo-fi statusu, bet kuram tas varētu rūpēt vēl mazāk kā bijušajam bezpajumtniekam. Izmucis no Saimona Kauela zvaigžņu ražotnes talantīgais jaunietis ir nostājies pats uz savām kājām. Neskaitot dzidro balsi, uz ierakstu vāciņiem redzamas arī mākslinieciskās izpausmes.

/Kristaps Zvirbulis/

Ellery James Roberts — Kerou’s Lament

Visām labajām lietām agri vai vēlu pienāk gals, un diemžēl Mančesteras heavy pop (pašas grupas izdomāts apzīmējums, kas gan viņu mūziku apzīmēja ļoti precīzi) apvienībai WU LYF tas diemžēl pienāca jau pēc viena albuma, kad grupas līderis Elerijs Džeimss Robertss izvēlējās to pamest. Tomēr dzīve turpinās un, kamēr pārējie grupas dalībnieki izveidojuši projektu, kura skanējums ir visai atšķirīgs, Robertss ir ķēries pie soloprojekta, kas skan visai līdzīgi WU LYF materiālam. Nekur nav pazudusi arī hipsteriskā apsēstība ar simboliem — lai gan sarežģīta nosaukuma (WU LYF atšifrējās kā World Unite Lucifer Youth Foundation) vietā šeit viņš izmanto savu īsto vārdu, dziesmas nosaukums ir stilizēts kā KΞR✡U'S LAMENT (犠牲). Tomēr tas viss ir mazsvarīgi, jo pats galvenais ir mūzika, un tā lieliski aizpilda WU LYF izjukšanas radīto tukšumu. Šeit mazāk uzmanības pievērsts ģitārām, aranžējumu balstot uz pūšamajiem instrumentiem un klavierēm, bet Robertsa balss ir tikpat aizsmakusi un dziesmas teksts ir tikpat grūti saprotams, kā WU LYF debijas albumā. Smagā popmūzika nebūt netaisās iet aizmirstībā.

/Lauris Anstrauts/

Bosnian Rainbows — Torn Maps

Jūnijā jaunu ierakstu sagādājis arī Omārs Rodrigess-Lopess. Bosnian Rainbows (sākumā pazīstama kā Omar Rodriguez Lopez Group neskaitāmās variācijās) ir latīņu alternatīvā roka grupa, kuras pamatus licis jau pieminētais The Mars Volta un At the Drive-In dibinātājs. Pirms grupas debijas albuma iznākšanas grupa piedāvāja singlu Torn Maps. Pievienojot kārtējo ierakstu savam katalogam, Rodrigess-Lopess šoreiz devis priekšroku sieviešu vokālam, kas izrādījes pietiekami labs solis. Meksikāņu garāžroka grupas Le Butcherettes eksplozīvās solistes Teri Gender Bender (īstajā vārdā Terēza Suaresa) balss izpelnījusies puertorikāņa ievērību, un ne velti. Meksikāņu dvēsele, kas mājo Teri balsī tikai pievieno vērtību Bosnian Rainbows materiālam un viņas ceļam uz latīņu roka karalienes troni. Rodrigesa-Lopesa ģitāras spēlētprasme komentārus neprasa un ir sevi pierādījusi jau daudzu gadu garumā. Kaut kā tagad gribas doties ceļojumā pa Dienvidameriku.

/Kristaps Zvirbulis/

Volcano Choir — Byegone

Džastins Vernons, dažiem zināms arī kā misters Bons Ivers, rokas klēpī salicis nesēž ne brīdi. Papildus savam galvenajam projektam viņš regulāri piedalās citu mūziķu ierakstos kā viesmākslinieks vai producents un vienlaikus ir arī dalībnieks neskaitāmos citos projektos, pie tam katrs no tiem spēlē ko atšķirīgu. Līdz ar to, pat par spīti tam, ka Bon Iver ir izsludināta nenoteikta garuma pauze, viņa talanta cienītājiem nav iemesla sūdzēties par jaunas mūzikas iztrūkumu no viņa puses. Kā nekā ir pagājuši tikai daži mēneši kopš debijas albumu izdeva viņa jaunākais projekts The Shouting Matches (silti iesaku visiem blūzroka cienītājiem), bet Vernons jau ir atpakaļ ar pirmo singlu no cita projekta — Volcano Choir — otrā albuma. Volcano Choir ir projekts, ko Vernons izveidojis kopā ar post-roka grupu Collections of Colonies of Bees, un tā pirmais albums Unmap bija, šķiet, eksperimentālākais ieraksts Vernona karjerā. Jaunais singls gan skan ļoti atšķirīgi no tā — no nedaudz dīvainajiem skaņu sakopojumiem šeit nav ne miņas un Byegone skanējuma ziņā ļoti labi iederētos starp pēdēja Bon Iver albuma dziesmām. Mani tas nedaudz apbēdina, jo pirmā albuma eksperimentālais skanējums man ļoti labi gāja pie sirds, bet Vernona kvalitātes standarts ir tikpat augsts kā vienmēr, un Byegone, manuprāt, pilnīgi noteikti ir viena no gada skaistākajām dziesmām.

/Lauris Anstrauts/

Pond — XanMan

Līdz 2012. gada SXSW konferencei reti kurš, arī es, zināja par tādas grupas kā Pond eksistenci. Te nu mēs esam, līdz šai dienai grupa izdevusi četrus psihedēliskā roka piesātinātus ierakstus. Piektajā studijas albumā beidzot tiks iemūžināta kompozīcija, kas pērn Teksasā burtiski izcēla saulītē līdz tam laikam nezināmo Pērtas ansambli. XanMan, kas no pirmās līdz pēdējai sekundei izstaro masīvus ģitāru rifus, ir otrais singls no augustā gaidāmās plates Hobo Rocket. Grupas "lielo skanējumu" lieliski izceļ augumā necilais, Mikam Džegeram pielīdzinātais solists/taustiņisntrumentālists Niks Albroks. XanMan noteikti ir gaidīts ieraksts grupas sekotājiem, jo tas savu vietu neatrada grupas iepriekšējā ierakstā Beard, Wives, Denim, un, ja Nika Albroka skatuviskais tēls un izpildījums spēj iedvest smaidu Aleksas Čangas sejā, tas var iepriecināt arī tevi, jo kuram gan nepatiktu, ka solists stāv tev blakus nevis pretī. Rokenrols pašās tā saknēs.

/Kristaps Zvirbulis/