Mac DeMarco - Salad Days
Multiinstrumentālists Maks Demarko pavisam noteikti ir apveltīts ar muzikālo talantu, kam bonusā nāk arī harizmātiska personība. Brīžiem spontānā rīcība un neparastā humora izjūta, kas atspoguļojas šī kanādieša koncertos un, visticamāk, arī ikdienas dzīvē, nav no raksturīgajām iezīmēm dziesminieku aprindās. Tomēr ir grūti noliegt, ka tieši šis tēls ir palīdzējis izcelties uz pārējo aroda brāļu fona, un kaut kādā mērā arī sekmē mākslinieka augušo popularitāti. Tikko izdevis savu otro solo studijas ierakstu Salad Days, Maks atrodas zem smalkākas lupas nekā līdz šim. Ņemot vērā viņa sulīgo interviju materiālu, nevajadzētu uztraukties par to, ka kritiķu dēļ viņu mocīs bezmiegs.
Līdzšinējie Demarko veikumi guvuši diezgan atzīstamus panākumus. Lai gan Rock and Roll Night Club un 2 nav īsti liekami vienā katlā, lielākais atklājums izrādījies viņa stāstnieka talants, kam atliek tikai pievienot pavadījumu, lai kompozīcijas būtu gatavas. Uzsvars uz dziesmu tekstiem no ieraksta uz ierakstu ir mainījies pakāpeniski. Salad Days ietvaros Makija lirikas ir uz sevi tēmētas — skarot viņa privāto dzīvi un sadzīvošanu ar popularitāti. Passing Out Pieces, kas kļuva par pirmo albuma singlu, ļoti labi parāda raksturīgo Maka skanējumu mijiedarbībā ar sešdesmito gadu psihodēliju un jauno lirisko virzienu. Dziesmu tekstos jūtamā nopietnība atsvaru iegūst ar mūziķim raksturīgiem izlēcieniem muzikālajā daļā. Negaidīti, bet šajā ierakstā nav dzirdama Maka ideja par dziedāšanu falsetā, kas lieliski pielika punktu debijas platei, neskatoties uz ne tuvu izcilo izpildījumu.
Arī uz ģitārām balstītais roks ir kļuvis mazliet piesātinātāks ar sajūtām. Otrais singls Brother ir ritmiski plūstoša un Makam, nenopietnas dabas cilvēkam, neraksturīgāka dziesma. Tai ir līdz šim jūtamais melanholisms, bet muzikāli ir jūtamas citas vēsmas. Savas pēdas noteikti atstājis arī pusotrs gads, kas pavadīts iepriekšējā ieraksta atbalsta tūrē. Jaunais veikums nepiedāvā tik daudz muļķību kā ierasts dzirdēt, bet to varētu norakstīt uz faktu, ka šis viennozīmīgi ir Maka atvērtākais un izjustākais darbs līdz šim. Tas gan nenozīmē, ka nākotnē Demarko savā mūzikā nepiedāvās kaut ko līdzīgu kā muļķīgo flash spēli, kurā ar cigaretes galu tiek dedzināti tarakāni.
Pāreja no debijas uz tās turpinājumu, kas lielai daļai mūziķu sagādā problēmas un pat noraksta karjeras, ir noritējusi diezgan gludi. Nevarētu teikt, ka viss ir gājis kā smērēts, tomēr dziedātāja muzikālais koncepts nav izmainīts līdz nepazīšanai, un ir saglabātas tās īpašības, kas joprojām padara viņa mūziku baudāmu. Lai arī cik muļķīga persona Maks Demarko neliktos, viņa radītajās kompozīcijās šobrīd ir vairāk dzīvības nekā iepriekš. Vai tā ir labāk, par to, lai katrs spriež pats.
8/10
