Royal Blood - Royal Blood

Royal Blood britu mūzikas pasaulē pēdējā laikā visai pamatoti ir bijis aktuāls sarunu temats. Divi puiši, no kuriem viens sit bungas, bet otrs dzied un spēlē basģitāru, kura izklausās pēc ģitāras — neparastais sastāvs kombinācijā ar skanējumu, kurš tiek iegūts ar šiem visai ierobežotajiem resursiem, ļāvis Royal Blood pabūt uz vairāku pazīstamu festivālu un skatuvēm un nu jau arī izdot savu debijas albumu, kurš viņu dzimtajā Lielbritānijā uzkāpis līdz albumu topa 1. vietai.

BBC Sound of 2013 nominanti spēlē smagu un blūzīgu garāžroku un jau salīdzināti gan ar Queens of the Stone Age, gan The White Stripes. Vilkt paralēles starp tā laika Džeku Vaitu un Royal Blood vokālistu Maiku Kerru noteikti var — abi uz skatuves paveic lielu darba apjomu, no minimuma cenšoties izspiest ne tikai maksimumu, bet pat vēl vairāk. Par The White Stripes panākumiem šajā ziņā komentāri ir lieki, turklāt vismaz pagaidām tas izdodas arī Royal Blood.

Runājot par atsevišķām dziesmām, visspilgtāk atmiņā izspiežas Little Monster, tāpat arī Figure It Out, turklāt tālu neatpaliek arī pārējās. Lai arī vēl pirms albuma izdošanas publikai pat oficiālā veidā jau bija atrādīta aptuveni puse no visām dziesmām, vēl nezināmās noteikti nav vienkāršs pāri palikums. Albums ir tikai nepilnas 33 minūtes garš, toties spēcīgs no sākuma līdz pašām beigām. Vājo punktu nav, citi posmi vienkārši ir nedaudz spēcīgāki par atlikušajiem.

Lai arī Royal Blood debija ir lielisks rokalbums, rodas bažas par grupas tālāko attīstību. Divu instrumentu un vokāla kombinācija neatstāj ļoti daudz iespēju skanējuma attīstībai, tāpēc, lai noturētu klausītāju uzmanību, Royal Blood nākotnē būs jānopūlas visai pamatīgi. Pagaidām potenciāla ir pārpārēm, kas ļauj cerēt, ka tik drīz mēs rokmūzikas jaunos varoņus neaizmirsīsim.

8/10