Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Schilling festivāla apskats

Staņislavs Fisenkovs, 2016. g. 7. jūlijā

Pienākot vasarai, aktuālas kļūst runas par to, uz kādu festivālu lai aizbrauc. Kāds izvēlas pasākumu Latvijas robežās, bet kāds melomāns varbūt sadūšojas apmeklēt lielāku festivālu tālākās ārzemēs. Taču bieži vien šķiet, ka tiek piemirsti vai nepamanīti mūsu pašu kaimiņu notikumi, un viens no šādiem gadījumiem ir Igaunijā notiekošais Schilling festivāls. Jau desmito reizi tas norisinājās Igaunijas-Latvijas pierobežas pilsētiņā Kilingi-Nemmē, un šoreiz to apmeklējām arī mēs.

Pēc vairāku stundu brauciena ierodoties galamērķī, nav novērojamas nedz lielas cilvēku plūsmas kādā konkrētā virzienā, nedz norādes par festivāla atrašanās vietu. Tas gan nemaz netraucē, jo jau izkāpjot no autobusa uzreiz ir redzama pilsētas estrāde, kas kalpo kā festivāla skatuve. Pirmais iespaids, kas rodas, ienākot Schilling teritorijā, ir tāds, ka tas ir neliels, ļoti mājīgs un atvērts pasākums. Ir redzami dažāda gadagājuma cilvēki, ģimenes, daudziem līdzi ir paņemti suņi, kā arī kāds pleds, ko uzklāt pļavā ar skatu uz galveno skatuvi. To, protams, bija ļoti patīkami redzēt, bet dzīvnieku un vēl jo vairāk mazo bērnu neaizsargātās ausis gan nebija patīkams skats. Liela daļa no šiem apmeklētājiem visticamāk nāca no pašas mazpilsētas, bet festivāla apmeklētāju vidū bija sastopami arī daudzi viesi. Starp šiem viesiem festivālā bija sastopams arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kas gan nepārsteidz, zinot viņa interesi par mūziku un fesitvāliem.

Mājīgumu un atvērtību var attiecināt arī, piemēram, uz to, kā atbraucot tika atrasta vieta telts uzstādīšanai. Pēc tam, kad konstatēts, ka festivāla telšu pilsētiņa jau ir pilnībā aizņemta, tās vadītājs nevis noignorē vai meklē iespēju piepelnīties, bet gan norāda, ka savu telti drīkst celt turpat blakus esošajā zālienā.  Tāpat arī, meklējot vietu, kur vislabāk festivālā paēst vai atrast to labāko alu, var saņemt uzticamus ieteikumus arī no kāda cita tirgotāja. Pa festivāla teritoriju brīvi pastaigājās visi mūziķi, no kuriem daļa tur bija redzama līdz pat pēdējam koncertam. Ar šādu atvērtību, brīvību varētu šķist, ka festivāls varētu būt nesakārtots, rasties haoss, taču festivālā visas dienas garumā saglabājās patīkama atmosfēra un kārtība.

Vispirms uz skatuves kāpa vairāki igauņu mūziķi, no kuriem izcelt būtu vērts trešo apvienību — Levski, kas nāk no Tallinas. Pavisam jauna grupa, kuras skanējumu preses relīzē dēvēja par postroku, bet pēc koncerta drīzāk jāsaka, ka tas ir tuvāks indie. Viņu gaitas ārpus Igaunijas robežām grūti prognozēt, bet savā valstī viņi noteikti būs spējīgi savākt pietiekami lielu klausītāju pulku. Par iemeslu nav igauņu valodā dziedātās dziesmas (starp citu, viņu repertuārā ir arī angļu un krievu valodas kompozīcijas), bet gan tas, ka viņi šobrīd vēl nevar piedāvāt neko jaunu, kas viņus izceltu ārpus Igaunijas.

Turpmāk uz skatuves bija redzami ārzemju mūziķi, un pirmais bija soms Jāko Eino Kalevi, kuru jau pavasarī satikām Rīgā. Tiesa šoreiz līdzi bija arī vokāliste, kas ļāva izpildīt arī dziesmas, kur liela nozīme ir sieviešu vokālam. Starp tām ir, piemēram, Popcaan dziesmas Everything Nice kaverversija, ar kuru noslēgts koncerts, un kura var pretendēt uz vasaras himnas statusu.  Ziemeļus festivālā pārstāvēja arī The Embassy no Zviedrijas, kas bija papildus sintpopa deva pēc Jāko uzstāšanās.

Pēc tam bija laiks hedlaineriem British Sea Power, kuri Latvijā reiz viesojās Positivus festivāla ietvaros. Godīgi sakot, tika gaidīts no viņiem vairāk, arī skaņa viņu koncertā, šķiet, bija sliktākā kvalitātē. Citiem māksliniekiem šādas problēmas īsti nebija novērojamas. Vislabāk izskanēja un atmiņā palika pirmā nospēlētā dziesma, kas bija Machineries Of Joy. Šī dziesma arī tika visvairāk gaidīta, kas, iespējams ir izskaidrojums, kāpēc tā atmiņā palika vislabāk. Kopumā gan viņu uzstāšanās aizmirsās pavisam drīz pēc tās beigām. Tās laikā kādā brīdī kļuva visai garlaicīgi, un sāka šķist, ka dziesmas sāk atkārtoties, jo tās ir visai līdzīgas. Šie faktori nebija traucēklis tam, lai savāktu vienu no lielākajiem pūļiem festivāla laikā.

Ar hedlaineriem nekas nebeidzās, jo drīz uzstājās elektroniskās mūzikas apvienība no Izraēlas — Garden City Movement. Viņu mūzikas pavadībā notika vislielākās dejas un viņi lieliski piestāvēja saulrietam. Vēl augstāk viņu uzstāšanos varētu vērtēt, ja viens no dalībniekiem pēc katras dziesmas necenstos kaut ko iekliegt mikrofonā, kas bija pavisam lieki. Jāpiemin arī briti The KVB, kuru sastāvā ir meitene, kas atbild par elektroniku, un puisis pie vokāliem ar ģitāru. Viņu skanējums ir visai tumšs, tajā saklausāmi galvenokārt post-punk un shoegaze žanri. Kad min post-punk, bieži veic salīdzinājumu ar Joy Division, ko arī šajā gadījumā varētu darīt, bet brīžiem viņu mūzika atgādināja arī, piemēram, The Cure Disintegration posmā.  Savā reperturārā viņi iekļāva arī citu grandu — The Rolling Stones — dziesmas Symphaty for the Devil kaverversiju, kas bija tiešām izdevusies. Lai arī ar skaņas kvalitāti problēmas nebija novērojams, skaļums gan bija neierasti liels, kas bija nedaudz pārsteidzoši, ņēmot vērā, ka koncerts notika jau pēc pusnakts. The KVB koncerts noteikti ierindojas starp vakara labākajiem, taču arī viņu gadījumā vienā brīdī iestājās sajūta, ka dziesmas ir pārāk līdzīgas un tas traucēja pilnībā izbaudīt viņu uzstāšanos.

Ja runā par labākajiem, tad te noteikti jāsaka, ka labākie bija Pinkshinyultrablast. Apvienība, kuru noteikti varētu ierindot arī starp šībrīža labākajām Krievijas grupām, sniedza stundas garu, kvalitatīvu melodiska shoegaze mūzikas performanci. Pat jau gaidot no viņu koncerta daudz, viņi spēja pārspēt gaidīto un pat pārsteigt ar to, cik labi viņi skan dzīvajā. Koncertā varēja labi redzēt, cik liels ir ikviena dalībnieka pienesums, un ka ikviens grupā iegulda sevi pilnībā, spēlē augstā līmenī. Tā ir grupa, par kuru rakstījām jau 2015. gada Intro skaņā, tādēļ bija pat vēl patīkamāk viņus beidzot satikt. Gribās cerēt, ka viņus vēl sanāks redzēt tuvākajā laikā, un vēlams viņu pašu koncertā, kas neapstātos pēc vienas stundas, bet gan turpinātos vēl.

Noslēgumā vēl uzstājās somu psihedēliskās mūzikas pārstāvji Black Lizard, kuri pielika punktu dienas garam festivālam Kilingi-Nemmē. Visa vakara garumā bija iespējams mūzikas baudīšanu apvienot ar kādu kvalitatīvu ēdienreizi festivāla food court, kur bija atrodami dažādi Igaunijas restorāni. Tāpat bija visai plaša izvēle dažādiem dzērieniem, tostarp craft beer stends, ko noteikti gribētos redzēt arī Latvijas mūzikas festivālos, jo tas noteikti iederās šāda veida pasākumā. Organizatori tiešām bija parūpējušies par daudz ko — pāris vietās bija iespējams pat skatīties tiešraidē Euro 2016 futbola spēli Vācija-Itālija, kam atradās daudz piekritēju. To visu papildina arī pašas pilsētas apskate, iespēja festivālā iegādāties dažādas plates, nelielā skatuve ārpus festivāla teritorijas un vēl daudz kas cits. Schilling ir patīkams atklājums un tad, kad nākamgad plānosiet savu festivālu vasaru, iesakām arī šo pasākumu iekļaut savos plānos.

Tavs komentārs