The Radio Dept. - Clinging to a Scheme pret Wild Nothing - Gemini

Drīmpops jeb sapņainā popmūzika ir radusies astoņdesmito gadu vidū un piedzīvojusi uzplaukumu tā saucamajā shoegaze ērā, t.i. deviņdesmito gadu sākumā. Un tā, ik pa laikam sākot ar to laika periodu līdz pat mūsdienām, pie muzikālā apvāršņa parādās kāda tiešām lieliska šī žanra grupa. Šogad iznākušos Beach House un High Places albumus jau apskatīju, un uzskatu tos par lieliskiem savā žanrā, laiks ķerties vēl diviem šī žanra albumiem.
The Radio Dept. — Clinging to a Scheme
Zviedru The Radio Dept. pastāv jau kopš 1995. gada, lai gan savu debijas albumu izdeva tikai 2003. gadā, kas tiešām ir lielisks ieraksts, apvienojot sevī visas labākās dream pop/shoegaze klišejas un reizē radot jaunas. Līdzīgi skanošs bija arī grupas otrais albums Pet Grief, kas, manuprāt, nepelnīti izpelnījās skarbāku kritiķu uzmanību.
Ar trešo albumu The Radio Dept. ir veikuši stratēģiski veiksmīgu soli un izdevuši vairāk uz popmūziku orientētu albumu. Nedomāju, ka ir kāds šī raksta lasītājs, kurš nav dzirdējis dziesmu Heaven's On Fire ar Tarstona Mūra iesemplēto citātu dziesmas sākumā. Jāatzīst, ka šī dziesma īsti neraksturo albumu kopumā, jo tik popsīgs tas nemaz nav. Patiesībā, katra dziesma savā ziņā žanriski ir atšķirīga, bet tas netraucē albumu saukt par konceptuālu un noskaņiski viendabīgu ierakstu. Rezultātā albums kā albums daudz iegūst. Bet konceptuālisms nav vienīgais valis uz kura balstās albums, labas ir arī dziesmas — This Time Around un The Video Dept. Protams, arī Heaven's On Fire, kas pavisam noteikti ir gada popsingls...
Albumam lieku 8,5 zvaigznes no 10.
The Radio Dept — This Time Around (Clinging To A Scheme, 2010)
Wild Nothing — Gemini
Ja The Radio Dept. ir grupa, kas ir jau radījusi savu unikālo skanējumu un nākotnē ietekmēs daudzas grupas, tad Wild Nothing vēl savs unikālais skanējums ir jāatrod. Šobrīd Džeks Tatums paņem visu labāko, kas žanrā ir bijis un samaļ vienā katlā.
Džeku Tatumu, kas ir arī vienīgais Wild Nothing dalībnieks, var raksturot kā 2010. gada mūsdienu hipsteru jaunpasludināto Moriseju. Ar leģendāro dziedoni Wild Nothing vieno depresīvīgums un drūmums dziesmu tekstos, džanglīgu Džonija Marra ģitāru pavadībā, kas visu šo bezceri padara daudz optimiskāku, radot savdabīgu kokteili starp labo un ļauno.
Gemini ir pāris lieliskas dziesmas, kas to padara par vienu no top 100 gada debijām, kā Summer Holiday, kas ir tāds modernizēts astoņdesmito gadu jangle pop un Drifter, kur Tatums atsaucās uz pašiem Cocteau Twins. Kā arī vēl dažas dziesmas, par kurām astoņdesmito gadu alternatīvās mūzikas piekritēji jūsmos.
Albumam lieku 7,5 zvaigznes no 10.
Wild Nothing — Summer Holiday (Gemini, 2010)
Ne viens, ne otrs vēl nav dzirdēts, bet īpaši arī negribās. Ja TRD vēl, iespējams, noklausīšos, tad Wild Nothing 100% nē.
Trešais Konkords 29. augustā, 23:54