Ty Segall - Manipulator

Visu pasaules garāžu galvenais apkopējs un kādas slepenas septiņdesmito gadu motociklistu mafijas krusttēvs līdz šim savu mūziku ir radījis ar milzīgu darbīgumu. Gadā izdodot neskaitāmus albumus gan zem sava vārda, gan zem dažādiem blakusprojektiem. Šogad Ty Segall izdevis savu garāko albumu ar 17 dziesmām, draudzīgi atsaucoties uz rokenrola zelta ēras pompozitāti. Līdzīgi kā citi “labo laiku superfani” Foxygen. Tikai, ja Foxygen dubultais albums ar 24 dziesmām bija nenopietni uztverams joks, tad šajā gadijumā šāds megaalbums nāk pa īstam un no izpildītāja sirds un dvēseles.

Manipulator ir Ty Segall brieduma albums. Ja iepriekšējos darbos Ty Segall izklausijās kā saldumus sarījies puišelis, kas tikko atklājis pankroku (atskaitot tos brīžus, kad mākslinieks spēja sevī atrast īstu melanholiju un piedāvāt sirsnīgi psihodēliskas balādes), tad šoreiz daudz ietekmējoties no glemroka, Bovija, Led Zeppelin un protams grupām par kurām neviens nav dzirdējis Ty Segall pratis izveidot popsīgākas un radiodraudzīgākas dziesmas kuras ja būtu sarakstītas septiņdesmitajos joprojām rotātu kārtīgas “vecišķā roka” radiostaciju pleilistes.

Tiesa nedaudz var pārmest, ka Ty Segall palicis nedaudz par banālu un albumam nedaudz pietrūkst saturiskā dziļuma un nevienā brīdī nerodas sajūta, ka tu klausies šī mākslinieka meistardarbu. Viena ziņa gan ir laba — Ty Segall nav kļuvis par Bon Jovi un iespējams nekad arī nekļūs.

8/10