Washed Out - Within And Without
Apskatot Ernesta Grīna jeb Washed Out debijas pilnmetrāžas albuma vāciņu prātā nāk jēdzieni Best Naked Music ar karsto temperatūru, kas uzkāpusi līdz 8.3 un bedroom pop to the max, asociējoties ar iepriekš apskatīto Lil B albumu I'm Gay, kas bija swag to the max. Bet turpinot apskatīt albuma vizuālo pusi, nedrīkst nepieminēt, ka albuma nosaukums man asociējās ar bītliem, kā arī ar to, ka albumā ir iekļauta dziesma Echoes, kas visiem saistās ar Pink Floyd, tātad domājot loģiski neloģiski jeb meklējot likumsakarības, kur tās nav Washed Out ir mēģinājis ierakstīt milzonīgu, ambiciozu, klasisku albumu. Un kaut kādā ziņā šī neloģiski loģiska lietiņa piepildās, jo atšķirībā no agrīnajiem ierakstiem, kas sakarsināja pasauli pirms diviem gadiem tā saucamajā "Deadbeat Summer", Within And Without ir krietni vien nogludinātāks un ne tik guļamistabisks produkts, piemēram, vienā dziesmā pat ieskanās čells. Patiesībā no bedroom pop estētikas kā draudzīgi paņirgājoties ir palicis tikai albuma vāciņš.
Muzikāli, neskatoties uz to, ka albumam ir reāls producents (Bens Allens, kas palīdzēja izsisties mainstream virsotnēs Animal Collective, producējot Merriweather Post Pavillion) un vēl reālāka izdevniecība (Sub Pop, kas visiem asociējās ar saviem grandžmūzikas un indī ierakstiem astoņdesmito gadu beigās/deviņdesmito gadu sākumā), Ernests ir centies saglabāt savu unikālo stilistiku balstoties uz nostaļģisku sintezātorpopu ar šūgeiziskiem vokāliem, kuru daudzi mīļi dēvē par čilveivu. Within And Without joprojām ir perfekts skaņu celiņš filmai, kuras galvenais varonis esi tu, guļot kādā saulainā vietā un cik tas ir izdevies var vērtēt vai konkrētās dziesmas laikā virs debesīm ir redzama saule. Un vismaz pirmo trīs dziesmu laikā Eyes Be Closed (kuras pamats izklausās pēc palēnināta Underworld Born Slippy), Echoes un Amor Fati šī saule tiešām palīdz mūziku baudīt pa visiem 120 procentiem, diemžēl turpmāk kaut kas nobrūk un turpinājums nav tik izteiksmīgs, vai varbūt vainīgi ir Latvijas nepastāvīgie laikapstākļi. Īpaši neizdevusies manuprāt ir noslēdzošā A Dedication, kur uz brīdi Ernests Grīns paliek viens pats klavieru pavadībā, radot asociācijas ar Bon Iver, kas nav mans mīļākais dziedātājs. Tādā ziņā, ka Ernests noteikti nav veiksmīgs dziesmu rakstnieks, viņa spēks parādās kopā ar atmosfēriskajiem sintezatoriem un bagātīgu skanējumu, kas rada savu unikālo noskaņu un šādos brīžos, kad nav dzirdams šis bagātais aranžējums, Ernesta sapņainais vokāls un galvenokārt neizteiksmīgās melodijas izklausās garlaicīgi un arī šī noskaņa kaut kur pazūd. Paldies, dievam, šī atkāpe neilgst pat minūti un dziesmas turpinājums ir pat diez gan veiksmīgs.
Daudzi jautās vai šis albums nav nedaudz par vēlu? Man negribētos tā teikt, jo no agrīnajiem singliem, kas pieder vienai neilgai, bet jāatzīst ļoti patīkamai muzikālajai ērai, šeit nav nekas iekļauts, Within And Without tāpat kā Toro Y Moi šī gada albums ir solis uz priekšu un man drīzāk gribās to saukt par otro albumu, kas diemžēl parāda, ka vismaz šobrīd potenciāls nav tik liels kā no sākuma šķita, bet nepārprotiet, albums joprojām ir ļoti labs un varbūt tiešām asociācijas ar The Beatles skaņdarbu Within And Without You un Pink Floyd opusu Echoes būs reālas, kaut kad tuvā vai tālā nākotnē.
3,5/5
You And I mp3
http://pitchfork.com/forkcast/14458-you-an...
Albumu pērc šeit
http://www.amazon.com/Within-Without-Washe...
Youtube stūris