Starp elektroniku, pankroku un tautas mūziku jeb ko klausās Baltkrievijā?

Pavisam īsi pirms Ziemassvētkiem saņēmu kādu negaidītu un ļoti intriģējošu piedāvājumu — būt par pārstāvi no Latvijas Baltkrievijas mūzikas Gada balvā. Daudz nedomājot, piedāvājumu pieņēmu, jo cik gan bieži gadās iespēja uzzināt, ko klausās un rada tai pus robežai? Par to, ko labu dzirdēju, sīkāk šajās rindās.

Gada balvu, kas tiek sadalīta marta sākumā, organizē portāls Experty.by, kas apvieno sevī pilnīgi visus baltkrievu mūzikas žurnālistus un raksta tikai un vienīgi par vietējo mūziku, apskatot pilnīgi visu, kas izdots šajā valstī. Viennozīmīgi interesants koncepts un atbalstāms solis — arī Latvijai nenāktu par ļaunu šāda vietne, kur viedokļus gan par jaunākajiem indie, gan šlāgermūzikas ierakstiem varētu uzzināt no daudziem zināmākajiem žurnālistiem, vai ne? Lai vai kā — kaut gan arī Baltkrievijā pastāv „oficiālā” Gada balva (analogs mūsu pašu Zelta Mikrofonam) man gribētos domāt, ka tieši tā, kurā es piedalījos, ir objektīvāka — pirmkārt, tajā piedalās tikai un vienīgi mūzikas žurnālisti (turklāt visi), otrkārt — lai objektīvāk paraudzītos uz vietējo mūziku, ir piesaistīti arī pa vienam ekspertam no katras šīs zemes kaimiņvalsts. Žūriju balvas tiek pasniegtas vairākās versijās — Experty.by štata autoru izvēlēs, ārštata žurnālistu nominācijas un ārvalstu ekspertu balsojumā. Manuprāt, ļoti laba sistēma, kas maksimāli samazina, cik nu tas ir iespējams, „draugu būšanu” un citus neobjektīvos faktorus.

Kopumā 2013. gadā mūsu kaimiņvalstī tika izdoti 58 ieraksti, un jāsaka, ka tie noteikti nav zemākas kvalitātes kā Latvijā radītie. Galvenās atšķirības — Baltkrievijā teju vai neeksistē indie un folkmūzika, savukārt ļoti plaši pārstāvēts ir pankroks un, jo īpaši, tautas mūzika. Tiesa, skaitliski vislielākā pārstāvniecība bija visdažādākās stilistikas elektronikai. Neliegšos — pat Latvijas un pasaules elektronisko mūziku zinu gandrīz neko, tāpēc nemācēšu komentēt šī raksta varoņu kvalitāti uz mūsu vai citvalstu fona, tomēr man tā likās ļoti augstvērtīga un vairākus albumus ar gana lielu regularitāti atskaņoju savā mūzikas atskaņotājā. Vēl pie galvenajiem žanriem ir jāmin arī komerciālā popmūzika, kuras kvalitāti ir grūti vērtēt — šajā žanrā caur un caur jūtama slāviskā elpa, tā kā katrs pats var izdarīt secinājumus.

Mans uzdevums bija no šiem 58 albumiem atlasīt sev 10 tīkamākos, ko pēc tam sarindot secībā no 1. līdz 10. vietai. Savās izvēlēs centos būt daudzveidīgs, izceļot interesantāko no dažādiem žanriem, un te nu ir tie diski, ko es izcēlu savā top 10. Jāpiebilst, ka linki ved uz albumu strīmiem, tā kā visus manis pieminētos albumus arī vari noklausīties pilnā garumā.

1. (((O))) — Forever I Am

Šis bija pats pirmais albums, ko dzirdēju, un izrādījās, ka tas ir arī pats labākais. Esmu to dzirdējis vismaz desmit reizes, un mani pārsteidz, cik daudzšķautņains ir šis ieraksts — klausoties to dažādos noskaņojumos, var dzirdēt dažādas lietas, un viedoklis par to visdrīzāk mainīsies katru reizi. Starp citu, tieši debitants (((O))) ieguva ārvalstu ekspertu balvu par Gada albumu.

2. Смена — Весна

Es neesmu dzīvojis PSRS un pavisam noteikti neesmu šī perioda fans nekādā ziņā (tostarp kultūras), bet kaut kādu mīklainu iemeslu dēļ es nevarēju palikt atturīgs klausoties šo ierakstu. Caur un caur padomju kičs — kaut gan šī mūzika nav ļoti unikāla, šķiet, 21. gadsimtā neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis, un nemelošu — man to dzirdēt bija tiešām interesanti!

3. Ирэна Котвицкая — Этна-фантазія

Ir grūti spriest, vai tas ir pareizs piegājiens, bet klausoties izpildītājus, par kuriem man ir pilnīgi tumša bilde, visvairāk gribas izcelt tos, kas piedāvā visneparastākos risinājumus — kaut ko unikālu, mazāk dzirdētu, un šis albums noteikti ietilpst šajās kategorijās. Ir dzirdēti līdzīgi vokāli, arī klavieru partijas nav nekas jauns, bet kopā tas viss veido ļoti relaksējošu un jauku (šī vārda visīstākajā nozīmē) skanējumu, kas liek aizmirst ikdienas raizes un ļauties mūzikas baudījumam.

4. ili-ili — Ліст

Klausoties poproku, es tiešām vēlējos dzirdēt baltkrievu valodu, un esmu priecīgs, ka muzikāli kvalitatīvākais žanra darbs nebija angliski. Ļoti lipīgas melodijas, gana daudzas kompozīcijas ar hīta potenciālu un gabali, kas ir kā radīti, lai tiem dziedātu līdzi stadionos — šāda poproka, žanra klasiskajā izpratnē, kas izklausītos gana mūsdienīgi, mums Latvijā pietrūkst.

5. Ideainahead — Point

Pointlielākā vērtība ir tā stāsts. Liekas, ka visas vienpadsmit dziesmas ir gluži kā dažādas epizodes, kam nav gandrīz nekā kopīga, tomēr, nonākot līdz beigām, saproti, ka esi izvadīts cauri visam emociju spektram, atgriežoties sākumpunktam. Tas varētu būt stāsts par stundu, dienu, gadu, satikšanos vai jebko citu — vieta klausītāju interpretācijai par nule kā dzirdēto ir ļoti liela.

6. Dromos — Mirrors Of Time

Iespējams, skanējums ir nedaudz novecojis, bet albums mani ļoti patīkami pārsteidza. Vismaz man likās, ka space ambient (ja kāds spēj izdomāt atbilstošāku stila nosaukumu, labprāt to dzirdēšu) žanrs jau labu laiku ir miris, taču Dromos izpildījumā tas ir ne tikai dzīvs, bet arī tiešām aizraujošs! Ieraksts ir ļoti tumšs un pat nedaudz biedējošs — ja arī Tev bērnībā bija bail no filmām par citplanētiešiem ar līdzīgiem muzikālajiem motīviem, ko demonstrēja vēlā vakara stundā, kaut kad naktī izslēdz istabā gaismu, vēlams arī monitoru, un noklausies Mirrors Of Time — nostalģijai būtu jādarbojas uz pilnu klapi!

7. The Stampletons — The Saddest Comedy

Vai šajā albumā ir kaut niecīgākā ideja, ko pirms tam mēs nebūtu dzirdējuši simtiem reižu? Pilnīgi un noteikti nē. Tomēr tā nav problēma, jo žanrā, kurā visi viens otru kopē, viņi ir patiešām labi. Ļoti jauks indie pops (vienīgais indie pārstāvis starp 58 pretendentiem) ar daudzām jo daudzām brīnišķīgām atsaucēm uz sešdesmito gadu britu mūziku — ja vēl solists nedziedātu angliski, kas akcenta dēļ sanāk gana viduvēji, vispār viss būtu ļoti skaisti.

8. Айва — Ты можешь лучше

Diezgan biežas ir situācijas, kad albums sākas lieliski, bet jau vidusdaļā sāk pievilt savu klausītāju. Šajā gadījumā notiek pretējais — sākums ir stipri viduvējs, bet ar katru nākamo dziesmu situācija kļūst arvien labāka un labāka. Interesanti, ka tajā atrodamas ļoti, ļoti dažādas idejas — tā vien šķiet, ka mūziķis ir darbojies pēc scenārija, ka jāpiedāvā pa bišķītim no visa, lai klausītāju vienā brīdī tomēr aizrautu. Un lai vai kā tas neskanētu, šis paņēmiens nostrādā!

9. The Road Dogs — No. 1

No visiem dzirdētajiem albumiem, šis izcēlās visvairāk. Tas itin nemaz neizklausās pēc kaut kā, kas radīts Baltkrievijā, un šajā gadījumā tieši tas arī ir nepieciešams. Lielisks blūzroks, kurā dzirdama gan baltkrievu, gan angļu (bez akcenta) mēlē.

10. Pafnutiy's Dreams — The Sandman

Ļoti dīvains ieraksts, bet, pavisam noteikti, labā nozīmē. Atrodoties kaut kur uz stūra starp sapņu un reālo pasauli, tas ļoti veiksmīgi tās samiksē kopā, spējot relaksēt un padarīt savu klausītāju saspringtu vienlaicīgi. Noteikti ir nepieciešams disku noklausīties vairāk nekā vienu reizi, un pat tad paliek vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

Cita starpā starp platēm, kas neiekļuva manā top 10 gribētos izcelt divas — Pukstband veikumu Последний альбом un Apple Tea ierakstu Ten-Ten. Pirmais kļuva par Gada albumu vietējo ekspertu vērtējumā, savukārt ārzemnieku vidū līdz desmitniekam neaizsniedzās — tomēr pārāk grūti ir vērtēt pankroku, nesaprotot tā tekstu. Savukārt otrais ir ļoti gaumīgs džeza projekts, kurš izcili iederētos teju jebkuras publiskas vietas vai saviesīgas pasēdēšanas fonā.

Protams, tie nebūt nav vienīgie interesantie ieraksti, ko dzirdēju, taču tieši šie divpadsmit uz mani atstāja vislielāko iespaidu. Lai vai kā, labprāt dzirdēšu, kas Tev no šī visa dzirdētā licies vislabākais — pastāsti par to komentāros!