Katra jauna dziesma no Florence + The Machine trešā studijas albuma How Big How Blue How Beautiful tā gaidīšanu padara arvien interesantāku. Iesākot ar albuma tituldziesmu, kas bija kā prelūdija albumam, dodot arī mājienus par jaunām vēsmām. Turpinot ar singlu What Kind of Man?, kas bija grāvējs Florences labākajās tradīcijās. Nu kārta otrajam singlam St. Jude, kas pamanījies pamatīgi pārsteigt. Te nav ne skaļu instrumentālo partiju, ne Florences ierasti spēcīgo piedziedājumu, kopējam rezultātam vairāk izklausoties pēc kaut kā no Bat For Lashes pēdējā albuma, nekā pēc jebkā, ko Florence + The Machine radījuši iepriekš. Tomēr, pārsteidzošā kārtā, viņiem šis skanējums piestāv pat ļoti labi. Īpaši gribētos uzteikt producenta Markusa Dravsa darbu, kurš ir perfekti izmantojis less is more pieeju - lai gan aranžējums ir nenoliedzami skaists, tas ir ļoti minimāls un paliek otrajā plānā, ļaujot dziesmu iznest Florences balsij. Tā rezultātā St. Jude ir piepildīta ar emociju slāņiem un Florences balsī atklāj iepriekš nedzirdētu trauslumu. Šī diez vai būs starp grupas populārākajām dziesmām, bet pilnīgi noteikti liekama pie viņu labākajām.

Sapņainie prieka kuģotāji No Joy 2013. gadā izdeva vienu no labākajiem sapņainā popa un shoegaze albumiem pēdējos gados Wait To Pleasure. Tagad viņi ir atgriezušies. Everything New ir visas iespējas kļūt par vienu no lielākajām vasaras himnām (tiesa visai šaurās aprindās), jo dziesma atgādina par skaistu pludmali, neona gaismām un iespaidīgu saulrietu. Nedrīkst aizmirst, nepelnīti aizmirstās grupas Lansing-Dreiden līderi un Ariel Pink pavadošās grupas dalībnieku Jorge Elbrecht, kurš producējis grupas jauno albumu, jo viņa unikālais rokraksts ir ļoti jūtams.

Ar katru nedēļu var gūt jaunu apstiprinājumu par to, ka izveidotais saraksts Intro skaņa 2015, kurā apkopojām daudzsološākos jaunos mūziķus, bija visai precīzs. Jau rakstījām par Viet Cong, Rae Morris debijām, bet pagājušajā nedēļā par dueta Girlpool gaitām. Tikko notikušajā, pasaules lielākajā mūzikas konferencē SXSW sevi skaļi pieteica vēl viens vārds, ko izcēlām iepriekšminētajā sarakstā, un tas ir Shamir. XL izdevniecības paspārnē esošais mūziķis ar savu neparasto vokālu un oriģinālo pieeju dziesmu rakstīšanā spēja izpelnīties lielāko pasaules mūzikas mediju uzmanību. Līdzās dalībai SXSW, Shamir nopublicēja jaunu singlu Call It Off, kas ir ļoti dejojams, un noteikti palīdzēs viņa vārdam izskanēt vēl plašāk.

Disko atkal ir modē. Laikā, kad šajā žanrā līdzās jaunajiem censoņiem atgriežas tādas leģendas kā Chic un Giorgio Moroder, šī frāze noteikti ir jāpatur galvā. Nīls Rodžers daudziem, iespējams, bija jaunatklājums, kad viņš iesaistījās Daft Punk pēdējā albuma tapšanā. Savukārt citi atceras tos laikus, kad viņš vēl darbojās kolektīvā Chic un topā bija tādas dziesmas kā Everybody Dance vai Le Freak. I’ll Be There, kas ir pirmais singls no gaidāmā albuma, skan tā, it kā bija uzrakstīts jau pāris desmitgades atpakaļ un tikai tagad izdots. Pat ja tas tiešām ir tā, tad līdzās disko atgriešanās populārāko skaņdarbu topos, tas izklausās visai aktuāli.

Kad parādījās ziņas par jaunumiem Gorillaz sakarā, sāka šķist, ka Deimons Albārns nolēma Blur sastrādāto Honkongā nolikt malā vēl uz kādu laiku. Par laimi, šīs aizdomas bija kļūdainas, un aprīļa beigās mēs dzirdēsim pirmo viņu albumu divpadsmit gadu laikā. Nesen iepazīstinājām ar pirmo singlu Go Out, bet nu laiks dzirdēt There Are Too Many of Us. Kā var nojaust no dziesmas nosaukuma, tās vēstījums ir visai politisks, par pasaules populāciju, kas turpina strauji pieaugt. Kāds šo skaņdarbu labāk saredz Gorillaz projekta ietvaros, kāds tajā sajūt atskaņas no Albārna soloieraksta, bet no citu teiktā vairāk gribas piekrist salīdzinājumam ar Deivida Bovija Berlīnes ēru. Par jaunajiem Blur skaņdarbiem ir dzirdēti dažādi viedokļi, bet skaidrs, ka plati The Magic Whip gaida daudzi.

Vēl nesen, pēc gada labāko ierakstu apkopošanas, nācās secināt, ka 2014. gads tomēr nebija tas labākais hiphopam. To būtu grūti attiecināt uz šī gada pirmajiem mēnešiem, kad esam dzirdējuši jau vairākus augsti vērtējamus ierakstus. Vien šonedēļ tika izdots izcilais Kendrika Lamāra To Pimp A Butterfly un eksperimentālā hiphopa trijotnes Death Grips ar nepacietību gaidītais Jenny Death. Ja ar to vēl nepietiek, tad noteikti iepriecinās ziņas par to, ka Earl Sweatshirt jau nākamnedēļ izdos jaunu albumu. Grief ir tā pirmais singls un uzreiz jāsecina, ka tas nav gluži tas pats Ērls, ko dzirdējām Doris. Salīdzinot ar debiju, Grief skan smagāk un piemīt noskaņa, ko varētu dēvēt par lo-fi. Ērls vēl nav zaudējis spēju rakstīt fantastiskus tekstus, kas bija viens iemesliem, kāpēc pirms diviem gadiem iekļāvām viņu mūsu labāko albumu sarakstā. To viņam noteikti izdosies izdarīt arī šogad, ja jaunnedēļ gaidāmais ieraksts būs tikpat kvalitatīvs kā šis singls.

Pirms trīs gadiem britu Django Django neparastais, oriģinālais skanējums spēja apburt gan neskaitāmus mūzikas kritiķus, gan prestižās Mercury balvas žūriju, kas viņu debijai piešķīra nomināciju. Diemžēl pašu balvu iegūt neizdevās, bet ar to dzīve nebeidzas, un jau maijā ansamblis atgriezīsies ar otro studijas albumu – Born Under Saturn. Janvāra sākumā viņi atrādīja jau lielisko First Light, bet šonedēļ viņi piedāvā noklausīties Reflections, kas ir otrais plates singls. Prieks redzēt, ka Django Django ar jaunām dziesmām turpina debijā iesākto, attīstot savu skanējumu tālāk. Reflections ir hipnotizējošs skaņdarbs, ko var lieliski iztēloties skanam daudzās diskotēkās un tas noteikti liks dejot ikvienam.

Somijas galvaspilsētas Helsinku slavenākais tramvaja šoferis ar vārda-uzvārda kombināciju, kuru bail latviskot, jo izgāzties tulkojot somu vārdus ir ļoti vienkārši. Ar izgāzšanos Jaako Eino Kalevi šoreiz ir mazs sakars, Double Talk ir skanīgs psihodēliskais hipsteru disko. Sapņains un hipnotisks. Tajā pašā laikā melodisks un inficējošs. Izpildītāja jaunais albums, kas nosaukts paša vārdā, gaidāms 16. jūnijā.

Lielu pārsteigumu saviem klausītājiem šonedēļ sagādāja Grimes, kura negaidīti nopublicēja jaunu dziesmu REALiTi. Nevar nepiekrist tiem, kuri šo dēvē par labāko dziesmu kopš albuma Visions, kas tika izdots 2012. gadā. Pēc pagājušajā gadā izdotā Go, kas lika daudziem vilties, ļoti patīkami novērot atgriešanos pie iepriekšējā skanējuma. Palasot nedaudz vairāk, izrādās, ka tā nemaz nav jauna dziesma, jo tika ierakstīta pirms diviem gadiem un bija paredzēta albumam, kas zudis mīklainos apstākļos. Dziesma tika atrasta, bet nemāsterēta un nemiksēta ielikta interneta plašumos, jo to nav paredzēts izmantot nākamajā albumā. Pat neraugoties uz to, ka tehniski to vēl var uzlabot, tas ir izcils skaņdarbs arī šādā veidolā. REALiTi ir viegls un ļoti lipīgs, tāpēc esat gatavi frāzi Welcome to reality izdzirdēt Grimes dziedājumā savā galvā visai bieži.

Daudziem eksperimentālā hip-hopa trijotnes Death Grips vārds noteikti nebūs svešs, pat ja nav dzirdēts neviens viņu skaņdarbs. Visai bieži viņu vārds parādījās mūzikas portālu ziņu lentēs, tostarp tāpēc, ka pagājušajā gadā viņi pēkšņi nolēma noslēgt savu karjeru, kamēr ir tās virsotnē. Taču gandrīz gadu pēc šī paziņojuma grupa vēl eksistē un ir izdevuši divus jaunus ierakstus. Nākamnedēļ paredzēts pats pēdējais Death Grips albums Jenny Death, kas ir otrā, līdz šim vēl neizdotā The Powers That B daļa. Viens no noslēdzošajiem skaņdarbiem On GP atsauc atmiņā Exmilitary laikus, kas bija pirmā iepazīšanās ar šo apvienību. Pretēji ierastajam, ka dziesmas tiek balstītas uz sempliem, On GP daudz saklausāmi tradicionālie instrumenti – ģitāras, bungas un mazākā mērā sintezators. Tas ir fantastisks skaņdarbs, kura dēļ noteikti būs jānoklausās The Powers That B.

Janvāra vidū apkopojām nelielu sarakstu ar māksliniekiem, kuriem, mūsuprāt, šogad gaidāmi lielākie panākumi. To vidū bija meiteņu punk duets Girlpool, kas bija jauns atklājums daudziem. Pagājušajā nedēļā tika nopublicēts singls Ideal World no jūnijā gaidāmā debijas albuma Before The World Was Big. Viņu pieeja dziesmu rakstīšanai palikusi nemainīga, un tās vēl joprojām tiek balstītas vien uz divām ģitārām. Arī dziesmu tekstos vēl joprojām nenopietni tiek apdziedātas visai nopietnas tēmas, piemēram, šajā gadījumā par pasauli, kas, viņu skatījumā, noteikti nav ideāla. Girlpool pelnīti ierindojās Intro skaņa 2015 sarakstā un, ja viņas turpinās izdot šādas lieliskas dziesmas, tad viņas tiešām šogad sasniegs augstas virsotnes.

Pirms pāris nedēļām Sufjans Stīvens nopublicēja pirmo singlu No Shade in the Shadow of the Cross no marta nogalē gaidāmā albuma Carrie & Lowell. Tie bija lieli svētki ikvienam Sufjana daiļrades cienītājam, bet vēl lielāki tiem, kuri no viņa atkal gaidīja skaistas akustiskas dziesmas. Should Have Known Better ir tikpat skaists skaņdarbs, bet ieklausoties vārdos tomēr pārņem skumjas. Albums ir veltījums Stīvensa mātei, kura pirms diviem gadiem pameta šo pasauli, un šajā dziesmā viņš tver savas bērnības atmiņas. Tās diemžēl bija visai drūmas, bet dziesmas noslēgumā viņš vērš uzmanību uz skaisto – sava brāļa meitas piedzimšanu, kas viņam pašam bija nozīmīgs brīdis. Kārtējā izcilā Sufjana Stīvensa dziesma, un nav šaubu, ka tikpat izcils būs mēneša nogalē gaidāmais albums.

Leon Bridges daiļrade manām ausīm uzdūrās ar pāris nedēļu nokavēšanos. Tas gan nemazina sajūsmu par to, ka viņš ir kļuvis pa manu un varētu kļūt arī par daudzu citu klausītāju iecienītāko mūsdienu soul mūzikas izpildītāju. Coming Home pārsteidz nesagatavotu un liek nolikt malā lietas ar kurām nodarbojies mirklī, kad atskan šis skaņdarbs. Tās lielākais trumpis ir paša mākslinieka spēcīgais vokāls, kas uz dzirdi darbojas kā magnēts. Leon Bridges soul un gospeļa apvienojums ir fantastisks atspulgs no soulmūzikas ziedu laikiem.

Tame Impala ir grupa, kas patīk visiem - tavam stilīgajam kaimiņam, piecpadsmitgadīgām meitenēm, tavam tētim, Džonam Lenonam un galu galā tev. Jo tikai retajai grupai popmūzikas vēsturē ir izdevies tik demokrātiski veiksmīgi pasniegt progresīvi psihodēliskā roka idejas. Jaunajai dziesmai Let It Happen, no šogad gaidāmā grupas trešā albuma, ar rokmūziku ir visai mazs sakars. Tas ir hipnotiski seksīgs un psihodēliski elektronisks 8 minūšu eposs, kas varētu būt viena no jaukākajām un pavasarīgākajām Daft Punk dziesmām tūkstošgades mijā.

Ir nedaudz kauns to atzīt, taču pēc Give Me A Try noklausīšanās, tieši The Wombats drīzumā gaidāmais albums ir kļuvis par manu šī gada visgaidītāko ierakstu. Negribas atkārtoties sakot, cik ļoti mani pārsteidz tas, cik jēdzīgi viņi šobrīd izklausās, taču tā nu tas ir. Liekas, ka grupa ir savas karjeras labākajā formā, jo spēj ražot vienu superīgu popdziesmu pēc otras, turklāt katra nākamā ir lipīgāka par iepriekšējo. Dod šai kompozīcijai iespēju un garantēju – jau pēc aptuveni pavisam īsa brīža tā iesēdīsies prātā uz visu dienu, un nekas nespēs to no turienes izmest!