Kolorado nekurienes grupa Candy Claws nav tā atpazīstamākā, lielākā grupa, bet tā pelnīti iemantojusi savdabīgu kulta statusu starp tiem cilvēkiem, kuriem interesē psihodēliska, trokšņaina, bet melodiska shoegaze/dream pop mūzika. Sound Of Ceres ir Candy Claws dalībnieku blakusprojekts, kas grupai tipisko haotisko troksņainumu aizstāj ar elegantu sapņainumu. Hand Of Winter ir melanholiski saulains, lielisks drīmpopa paraugs, kas nedaudz atgādina islandiešus mum, turklāt pareizos uzsvarus dziesmai uzliek skaisti pūšamie intstrumenti.

2016. gads solās būt liels priekš "kārtējās Kanādas supergrupas" Wolf Parade. Jau ir izziņota atkalapvienošanās tūre, kurā tiks spēlētas arī jaunas dziesmas. Tātad tuvākā vai tālākā nākotnē varam sagaidīt arī jaunu grupas albumu. Tikmēr viens no grupas līderiem Dan Boeckner, kurš arī spēlējis grupās Handsome Furs un Divine Fits, izdod jaunu singlu ar savu jaunāko grupu Operators. To varētu raksturot kā dzīvespriecīgu sintīroku, kas atgādina interesantu Arcade Fire, Brūsa Springstīna un New Order krustojumu. Kārtējais pierādījums, ka Dan Boeckner savu talantu visprecīzāk prot atspoguļot, ja viņam blakus nav kāds talantīgāks dziesmu rakstnieks un izpildītājs.

Ir pēdējais laiks iepazīt grime mūzikas žanru, jo par to sāk runāt arvien vairāk ārpus tā dzimtenes jeb Lielbritānijas un ir skaidrs, ka drīz tas sasniegs arī Latviju. Viens no šīgada daudzsološākajiem grime pārstāvjiem viennozīmīgi ir Stormzy, kuram jau 2015. gads bija izdevies. Šo gadu viņš iesāk ar One Take Freestyle, kura pamatā ir Rudekid producētais bīts, uz kuru varētu attiecināt vārdus par jumta noraušanu. Tam līdzās nāk arī mūzikas video, kas tika filmēts Tokijā, kur šajās dienā notiek pirmie Stormzy koncerti Japānā. Tas nav raksturīgi citiem viņa un grime video kopumā, jo tie parasti tiek uzņemti Londonas nomalēs ar lielu atbalstu no rajonā dzīvojošajiem čomiem. One Take Freestyle varētu būt viens no labākajiem veidiem, kā iesākt jauno gadu, kurā cerams, ka tiks sagaidīts arī Stormzy debijas albums.

Pagājušajā nedēļā publicējām Intro skaņa 2016 rakstu, kurā izcēlām desmit jaunus māksliniekus, kuriem šis gads varētu būt ļoti nozīmīgs viņu karjerā. Starp pretendentiem bija veseli divi projekti, ko veidoja kādreizējās visai veiksmīgās grupas WU LYF dalībnieki. Viens no tiem – Francis Lung, iekļuva mūsu sarakstā, savukārt LUH. palika aiz strīpas. LUH. jeb Lost Under Heaven ir Elerija Džeimsa Roberta un Ebonijas Hornas duets, kas mūziku internetā publicē jau kopš 2014. gada. Šogad, iespējams, mēs sagaidīsim viņu debijas albumu, kura pirmais singls ir I&I. Tas ir skaists un emocionāls skaņdarbs ar skaļiem vokāliem, ko producēja Haxan Cloak, kurš ir viens no šībrīža aktuālākajiem mūzikas producentiem. I&I būs lielisks ievads LUH. debijas albumam, kas, balstoties uz viņu līdz šim izdotajām dziesmām, šķiet, būs izcila plate un, tāpat kā WU LYF debija, gūs augstus novērtējumus, atzinību no mūzikas apskatniekiem un vienkārši klausītājiem.

Ja kāds pasaules mūziķis ir pelnījis uzsaucienu "Eu, tu vecais, plikais krabi", tad tas ir Igijs Pops. Un tas ir kompliments, jo jaunības dvaša no senilā Igija strāvo pat 2016. gadā. Sapulcinājis jauniešu elkus, kuru vārdus labāk neminēt, Igijs radījis savu labāko dziesmu kopš... Kas to vairs atceras. Daudzi Gardenia salīdzina ar Deivida Bovija daiļradi, kas ir diezgan loģisks salīdzinājums. Man tā atgādina labākās albuma The Idiot dziesmas, kuru kā runā pilnībā radīja Bovijs, tikai atdāvināja savam draugam Igijam.

Bieži vien mūziķi ar saviem pirmajiem ierakstiem uzstāda savai turpmākajai karjerai augstus un bieži vien pat neaizsniedzamus augstumus, kurus grūti ir atkārtot. DIIV gadījumā šī virsotne nav no tām augstākajām, bet jāatzīst tā bija diezgan svaiga vēsma uz citu tā gada debiju fona. Tomēr, kopš debijas albuma iznākšanas, lai nonāktu līdz pakāpienam uz kura grupa atradās pēc tā, traucējušas dažādas ar mūziku nesaistītas nianses. Lai kā arī viņiem būtu veicies (vai neveicies) pa šo laiku, otrais cēliens DIIV karjerā solās būt vismaz tajā pašā līmenī, ja ne pat augstāk. Jaunākais singls, Is The Is Are, ir jau piektais skaņdarbs, kas publiskots no gaidāmā ieraksta ar tādu pašu nosaukumu. Joprojām aktuālas ir post punk raksturīgās ģitāras, kas pie šīs, ātrāka tempa melodijas izklausās pat mazliet attālinājusies no viņu pierastā skanējuma. Visus piecus publiskotos gabalus vērtēt atsevišķi ir diezgan grūti, jo Oshin albumā visi skaņdarbi bija ļoti saskanīgi. Tā kā Is The Is Are dziesmu saraksts apstājas pie skaitļa 17, tad atliek tikai minēt kā tas viss skanēs kopā. Būs vēl kas palicis pāri no pirmā ieraksta maģijas vai viss Zakarija Koula Smita sapņainā indie popa sapnis būs pārtapis bēdīgā otrā albuma realitātē?

Tuvojoties trešā albuma iznākšanas datumam, Poliça izdevusi jaunu singlu no tā. Wedding, kā izteikusies pati soliste Channy Leaneagh, ir par tā saucamo laulību starp Amerikas policiju un tās narkotiku biznesu. Diezgan nopietna tēma, kas liek domāt, ka šī nebūs vienīgā albumā sastopamā dziesma ar politisko nokrāsu. Pats solis, ar tik izteikti politisku singlu, ir mazliet pārsteidzošs, pat negaidīts. Tomēr tas nav kaut kas pavisam jauns. Vairāk izbrīna, ka tas nāk tieši no Poliça. Mūzikāli grupu nav skāruši nekādi eksperimentu viļņi un tā iespējams ir labāk, jo pirmie divi albumi labi parādīja, ka dotā mirkļa skanējumam vēl ir kur augt un cerams, ka par to varēs paŗliecināties arī United Crushers ierakstā.

Pirms pusotras nedēļas Kanje Vests publicēja Real Friends, kas iezīmēja GOOD Fridays atgriešanos, gaidot albuma SWISH izdošanu. Tas paredzēja to, ka katru piektdienu, līdz pat plates publicēšanai, mūs sagaida viena jauna Kanjes dziesma. Diemžēl pagājušajā piektdienā solītā jaunā dziesma netika sagaidīta. Pēc pāris dienām Kima Kardašiana, kurai pēdējā laikā uzticēta loma komunicēt ar Kanjes faniem, ierakstīja Twitter, ka viņas vīrs devies uz Itāliju, bet lidojuma laikā sarakstījis 90 jaunas rindas un pēc piezemēšanās uzreiz devies studijā, lai pabeigtu jauno dziesmu. Tā rezultātā No More Parties in L.A. pie klausītājiem nonāk tikai šodien, bet gaidīšana bija to vērta. Par šo skaņdarbu nedaudz ieminējāmies jau Real Friends tekstā, kad minējām, ka tas ir Kendrika Lamāra, Kanje Vesta un Madlib kopdarbs. Kanjes sekotāji ātri vien noskaidroja, ka šīs dziesmas tapšana aizsākās aptuveni 2010. gadā, Madlib sesijas laikā. Jau toreiz radās No More Parties in L.A. nosaukums, taču tas, kad tapa Kendrika un Kanjes rindas līdz galam nav skaidrs. Iespējams, daļa tapa jau toreiz, savukārt pabeigts tikai pagājušajās brīvdienās. Taču tam nav lielas nozīmes, jo tas ir fantastisks skaņdarbs, kāds arī tika gaidīts no šāda līmeņa trijotnes. Katrs no šīs trijotnes  ir padarīja savu darbu godam – Madlib bīts ir izcils, Kendrika un Kanjes rindas ir teicamas. Atkārtošos, bet tas ir jāpasaka vēlreiz – Kanje ir atpakaļ! Turpinām gaidīt nākamās piektdienas un 11. februāri.

I know some fans thought I wouldn't rap like this again

But the writers block is over, MCs, cancel your plans

Londonietis Oskars Šellers ir viens no daudzsološajiem jaunajiem mūziķiem, kam ir iespēja 2016. gadu saukt par savējo. Viņš pie apvāršņa bijis nu jau kādu laiku un maijā gaidāmo albumu Cut and Paste varēs uzskatīt par viņa īsto ierašanos. Jaunākais singls patiesībā nav nekāds jaunums. Tas pirmizrādi piedzīvoja pirms diviem gadiem viņa 146b EP un spēlēja lielu lomu viņa nonākšanā Wichita Recordings paspārnē. Tāpēc arī nav brīnums, ka Oscar nolēmis šo dziesmu pārstrādāt labākā versijā. Bungu mašīnas vietu ar laiku gan jau nomainīs bundzinieks, bet patiesais spēks joprojām slēpjas vienkāršībā, elegentā ģitārspēlē un izteiksmīgi dziļajā balss tembrā, kas ļoti labi piekļaujas vieglajiem ritmiem. Ir patīkami dzirdēt to, ka var mūziķi izvilkt no viņa guļamistabas vai mājas studijas, bet saglabāt tās skanējumu pat ja tas ir studijā radīts.

Singls Young ir daļa no gaidāmā Hazey debijas EP - Summers. Tālāk par viņu informācijas ir gaužām maz. Vienīgā pieejamā informācija atrodama tieši viņa pirmajā veikumā. Tajā ir viens aspekts, kas viņu izceļ uz citu jauno mūziķu fona. Džeimss Heizels savā pirmo skaņdarbu ir izvēlējies publicēt līdz galam neapstrādātu. Šeit nav bijusi pilnīgi nekāda iejaukšanās no malas - pats ir sacerējis vārdus, pats ierakstījis to un arī producējis. Šī metode pilnīgi kliedz pēc lo-fi bedroom popmūzikas. Drosmīgs solis priekš pirmā iznāciena. Tieši šī neiejaukšanās no malas izceļ Young vieglprātīgo noskaņu. Lipīgās ģitāras melodijas, fonu uzturošās klavieru un sintezatora partijas viegli sajaucas ar atslābināto vokāla partiju, kas raksturīga daudziem mūsdienu slacker pop žanra izpildītājiem. Jācer, ka dziesmas satura turēšana tuvu tās pirmatnējai formai ir vairāk dēļ mākslinieciskās puses nevis slinkuma.

Pēdējo nedēļu laikā sevi skaļi pieteicis vēl viens blakus projekts. Death Index ir Kārsona Koksa (Merchandise) un Marko Rapisardas (La Piovra, Sgurd) jaunākais veikums. Multi-instrumentālista Rapisardas lauciņš ir muzikālais pavadījums – niknas bungas un spēcīgas ģitāras, kas nav retums viņa iepriekšējos hardcore punk projektos. Tikmēr Koksa dziļais baritons, viena no Merchandise firmas zīmēm, grupas skanējumam piešķir nedaudz māksliniecisku noskaņu. Būtībā abi mūziķi ir veiksmīgi apvienojuši savus talantus un radījuši punk žanram cienījamu dziesmu Little ‘N‘ Pretty formā. Pavisam drīz, februāra beigās, gaidāms arī Death Index albums, kas solās būt diezgan baudāms.

LNZNDRF abreviatūru daudzi noteikti nespēs uzreiz pareizi izlasīt, nerunājot par to, lai saprastu, kas aiz tā stāv. Īstenībā viss ir daudz vienkāršāk – abreviatūru veido uzvārdi Lanz un Devendorf, kuru vidū ir ielikts saīsināts angļu valodas saiklis and. Kas tie tādi ir? Te arī nav viss tik sarežģīti, ja ir zināmas tādas grupas kā Beirut un The National, jo šis ir pāris šo grupu dalībnieku blakusprojekts. Jau februārī izdevniecība 4AD izdos viņu debijas albumu LNZDRF, kurā kopumā būs atrodamas astoņas kompozīcijas. Devendorfu brāļi ir The National bundzinieks un basģitārists, bet Lanz ir Beirut dalībnieks, kuram tuvi ir pūšamie instrumenti, viņš iepriekš arī bija saistīts ar The National. No jaunā ieraksta uzreiz publicētas trīs dziesmas, bet aprakstīt tās visas kopā ir visai grūti, jo tās ir dažādas. Vien Beneath The Black Sea, pēc ievadā skanošā sintezatora, kad sāk skanēt The National ierakstiem raksturīgās bungas un basģitāra, var sajust, ka šajā ir šīs apvienības pārstāvji. Citās dziesmās viņi atbrīvojas un vairāk ļaujas eksperimentiem arī ar elektroniku, kā arī pārējās divas dziesmas ir visai garas (astoņas un deviņas minūtes). Negaidīta sadarbība, bet noteikti būtu vērts noklausīties arī pašu albumu, kas tiks izdots jau pavisam drīz.

Pagājušā gada nogalē klīda baumas par Hüsker Dü atkalapvienošanos, taču aizvakar Bobs Moulds paziņoja, ka tas netiek plānots. Moulda un Hārta attiecības kopš astoņdesmit septītā gada domstarpībām ir krietni uzlabojušās, taču tas nav pietiekami, lai atsāktu Hüsker Dü. Cits iemesls varētu būt viņu solokarjeras, tā kā Bobam Mouldam marta beigās tiek plānots kārtējais soloalbums, tad grupas atsākšanā viņš nav ieinteresēts. Pirmais singls Voices in My Head var kļūt par iecienītu klausāmvielu ne tikai grupas daiļrades cienītājiem, bet arī tiem, kuri vēlas klausīties kvalitatīvu rokmūziku. Moulda balss, kas vēsta par pagātnes rēgiem jeb balsīm viņa galvā, izklausās vēl joprojām labi. 25. martu ir noteikti vērts atzīmēt kalendārā, jo, šķiet, ka mūs sagaida vesels albums ar klasiskiem Moulda skaņdarbiem.

Šīsnedēļas pirmdiena bija skumjākā diena līdz šim šajā gadā daudziem miljoniem cilvēku. Diemžēl todien mūžībā aizgāja daudzu iecienītais, leģendārais Deivids Bovijs. Visas dienas garumā cilvēki, kuru starpā bija viņa tuvākie draugi, kolēģi, neskaitāmi mūziķi, kā arī vienkārši viņa talanta cienītāji, runāja par Bovija ietekmi uz viņu dzīvēm. Pirmdienas vakarā, Stīvena Kolberta šova ietvaros, EL VY, ko veido The National solists Mets Berningers un Menomena dalībnieks Brets Knopfs, izveidoja lielisku kaverversiju Bovija lielākajam hitam Let’s Dance. Ja pirmdienas rītā skuma, tad vakarā šī bija iespēja nedaudz pasvinēt Bovija dzīvi un viņa talantu. Šķiet, iepriekš vēl ne reizi Mets Berningers nebija redzēts ar tādām deju kustībām, kādas ir redzamas dziesmas ievadā. Tik īsā laikā viņi paspēja izveidot brīnišķīgu kaverversiju ar sintezatora, saksofona un pat tamburīna solo, kā arī iesaistīt stīgu kvintetu. Tiesa ar to laiku nepietika, lai apgūtu tādu basģitāras spēli, kāda bija saklausāma oriģinālā, kas šoreiz ir piedodami. Šī kaverversija ir labs veids kā pieminēt Deividu Boviju un atcerēties tās fantastiskās dziesmas, kuras viņš savas dzīves laikā bija radījis, un cilvēki klausīsies vēl ilgi.

Alekss Tērners un Mailzs Keins zem šī nosaukuma nebija neko izdevuši kopš 2008. gada albuma The Age of Understatement. Ar Bad Habits parādīšanos ir pamats cerēt, ka pavisam drīz šī situācija varētu mainīties. Cerēt, ka pa šiem gadiem grupu nebūs skārušas izmaiņas, būtu naivi. Jaunajā singlā, ja to tā var dēvēt, no pirmā albuma galvenās iedvesmas avota - sešdemito gadu doo-wop un popa - jūtams gaužām maz. Tas vairāk atgādina traku piektdienas vai sestdienas vakaru, kas pavadīts kādā no vietējiem bāriem, kur cieņā ir rokmūzika. Paldies gan jāsaka par to, ka par godu jaunai daiļradei abiem mūziķiem uz galvas nav atgriezušās tās briesmīgās indie frizūras jeb „galaheru ķiverītes“.