Laikā kad Purity Ring izdod albumu, kas patiesībā nevienu īsti neinteresē. Vai arī M.I.A. lielus hitus nav izdevusi tiešām ļoti ilgi. Par vienu no lielākajiem vasaras grāvējiem var kļūt šī dziesma - kas apvieno gangsterīgi hip-hopiskas noskaņas ar sulīgu indie popu, kas jāklausās tieši tagad. Jo iespējamība, ka šī dziesma kļūs par lielu hitu, kas visiem pamatīgi besīs, varbūt nav pārāk liela, bet tomēr ir. Un tad varēs palielīties, ka šo dziesmu tomēr esi dzirdējis pirmais.

Pēdējais The Cure albums iznāca tālajā 2008. gadā un kopš tā brīža grupa ieturējusi dziļdomīgu klusumu jauna materiāla izdošanā. Tikai ik pa laikam sniedzot monstrozus koncertus 4 stundu garumā. Tāpēc Roberta Smita lieliskā kaverversija The Twilight Sad dziesmai (es pat teiktu tā ir labāka par oriģinālu) ir patīkams pārsteigums - pierādot, ka The Cure jaunais materiāls varbūt tomēr kaut kad iznāks. Un cerams, ka tas parādīs grupas elektroniskos, sintīpopa vaibstus, kas tik ļoti labi izklausās šajā Robertā Smita kaverversijā.

Ja kāds no mūsdienu baltos uzvalkos tērptajiem un ar bārdu noaugušajiem cilvēkiem būtu vērtējams kā ģenijs, tad tas ir Dens Bajārs. Cilvēks kurš jau kopš seniem laikiem ir kūrējis Destroyer projektu un 2011. gadā izdeva fantastisko albumu Kaputt, kas pavēra jaunus apvāršņus jaunam vilnis, kur saksafons ir galvenais instruments un Braiens Ferijs astoņdesmitajos ir stila ikona numur viens.

Nu ir pagajuši 4 gadi un jaunais albums nav vairs tālu - tas iznāks augustā. Pirmais albuma vēstnesis neatvadās no saksafona jēlajām skaņām, tiesa tas enerģijas ziņā ir pavisam kas cits. No septiņdesmito gadu jahtu roka pārejot uz to ko Brūss Springstīns spēlētu mūsdienās, ja vien viņš nebūtu tik aizņemts ar lielisku koncertu sniegšanu.  Vitāli, enerģiski, tiesa mazāk revolucionāri, bet joprojām ar lieliskiem dziesmu tekstiem, kas vienmēr bijuši Destroyer projekta lielākais pluss.

Ilgi gaidītā, pasaulē slavenākās atraitnes Kortnijas Lovas, atgriešanās pie raupjākām lo-fi rokenrola saknēm beidzot notikusi. Narcissist Girl protams neizklausās tik ņipri perversi kā 1990. gada himna Teenage Whore un pati dziesma nav tik lieliska, lai atradinātos no sliktā ieraduma nejauši "Courtney Love" vietā rakstīt "Courtney Barnett", bet tāpat tā ir patīkama atkalredzēšanās.

Līdz Jamie xx albuma In Colour izdošanai vēl atlicis nedaudz mazāk par vienu mēnesi, bet jau šobrīd ir sajūta, ka tas būs viens no gada mīļākajiem un visticamāk arī labākajiem albumiem. No plates ir dzirdētas piecas dziesmas un katra no tām lika apbrīnot viņa spējas radīt tik satriecošus skaņdarbus. Grūti atcerēties, kad ir nācies vilties kādā no viņa izdotajām dziesmām, un I Know There’s Gonna Be (Good Times) nav izņēmums. Tās tapšanā viņš pieaicināja Young Thug un Popcaan, kas izskaidro dziesmas skanējumu un noskaņu, kas ir raksturīgs hiphopa ierakstiem. Tajā pašā laikā to ir iespējams iztēloties kā dziesmu, kas klubos skanēs daudz un liks dejot katram, kas atrodas deju grīdas tuvumā.

Viens no jautrākajiem censoņiem mūzikā šobrīd viennozīmīgi ir Maks Demarko. Un neraugoties uz nenopietnību un daudzajiem jokiem, kas ir viņa arsenālā, Demarko izceļas arī ar ļoti kvalitatīvu mūziku. Tieši augstie kritiķu vērtējumi viņa albumiem bija tas, kas palīdzēja viņam sasniegt slavu ārpus Kanādas. Pie sasniegtā viņš neplāno apstāties un tāpēc augustā tiks izdots mini-albums Another One un The Way You’d Love Her ir tā pirmais singls. Maka jaunā dziesma ir loģisks turpinājums iepriekšējiem ierakstiem. Lai gan jau iepriekš esam dzirdējuši skaistas balādes viņa izpildījumā ar glītu ģitāras solo noslēgumā, The Way You’d Love Her var dēvēt par svaigi skanošu dziesmu. Papildus šim skaņdarbam iesakām vēl apskatīties nelielu video no gaidāmā ieraksta tapšanas.

Ja deviņdesmitajos un jaunās tūkstošgades pirmajos gados mēs priecājāmies par Latvijas underground scēnu, tad, šķiet, šajā desmitgadē jāvērš uzmanība uz Latvijas jaunā viļņa, sintpopa censoņiem. Pie piemēriem var minēt brīnišķīgo Martas Asinis ierakstu Ceturtais albums, kā arī nesen radušās apvienības Kasetes, Starmetis un Hipstokrātija. Šoreiz vairāk par Hipstokrātiju, kurai jau nākamnedēļ gaidāms debijas albums, tāpēc ir īstais laiks iepazīt šo Kristapa Zirņa un Mārtiņa Strautiņa radīto projektu. Tikko publicētais singls Mirklis Mieram gan muzikāli, gan tekstuāli iederas starp iepriekšminētajiem censoņiem. Un lai gan var saskatīt daudzas līdzības, katra grupa, tostarp Hipstokrātija atšķiras, piedāvājot kaut ko citādāku, savu. Klausoties Mirklis Mieram, secināju, ka kopš pirmoreiz klausījos kādu no viņu dziesmām pagājušajā gadā, viņi ir manāmi progresējuši un skan vēl labāk.  Tādēļ gaidām puišu debiju Te Nav Amerika, kas tiks izdots NABA MUSIC paspārnē, kā arī izmantojam iespēju aiziet uz kādu no Latvijas tūres koncertiem tuvāko mēnešu laikā.

Tuvākās nedēļas Intro skaņas 2015 māksliniekiem būs notikumiem bagātas – debijas plates gaidāmas SOAK, Girlpool un Shamir. Tikko jaunu EP izdeva Ben Khan, bet Londonas trijotne Real Lies priecēja ar jaunu dziesmu, kas, starp citu, ir viņu pirmais jaunums šajā gadā. Seven Sisters ir vērtējams, kā turpinājums tam, ko mēs dzirdējām no viņiem iepriekšējos skaņdarbos. Dziesmā saklausāmas iezīmes no disco, house un citiem deju mūzikas žanriem, tāpat prātā nāk asociācija ar New Order pirmajiem ierakstiem. Starp citu, līdzība ar šo labi zināmo britu apvienību netiek pieminēta pirmoreiz. Taču Real Lies gadījumā ir vērts runāt nevis par atsaucēm vai atsevišķām skaņām, bet gan kopējo noskaņu, atmosfēru, ko jaunieši spēj uzburt ar savām dziesmām.  To ir grūti aprakstīt, bet to ir iespējams notvert paklausoties viņu dziesmas, un it īpaši North Circular. Seven Sisters ir potenciāls kļūt par šīsvasaras skaņu celiņa sastāvdaļu, pateicoties šai noskaņai un vieglumam, kas piemīt šai dziesmai.

Pagājušā gada jūnija beigās rakstījām par Lūsijas Rouzas dziesmu Cover Up, kas bija pirmais ieskats viņas jaunajā materiālā. Pagājis ir gandrīz gads, bet tikai šonedēļ tika izziņots mākslinieces otrais albums Work It Out, kas tiks izdots pašā jūlija sākumā. Līdzās šim paziņojumam tika piedāvāts jauns skaņdarbs Like An Arrow, kas rada asociācijas ar viņas debijas plati. Atmiņas par viņas ierakstu Like I Used To rodas galvenokārt tāpēc, ka dziesmas ievadā Rouza ir vienatnē ar savu balsi un ģitāru. Tikai pēc brīža pieslēdzās grupa, kura bija dzirdama gan iepriekšminētajā Cover Up, gan pirmajā singlā Our Eyes. To visu vēl papildina pūšamie instrumenti, kuri agrāk viņas skaņdarbos netika pielietoti. Jāpiebilst, ka tas notiek nepārspīlējot, un pašu dziesmu, tās skanējuma dēļ, var lieliski iztēloties vienā platē līdzās iepriekš dzirdētajam. Jauno dziesmu tekstos var novērot, ka Lūsija Rouza ir kļuvusi drošāka, pašpārliecinātāka, kā arī šajā laikā pieaugusi. Viņa ir nobriedusi tam, lai radītu savas līdz šim labākās dziesmas, tāpēc noteikti ir vērts kalendārā atzīmēt 6. jūliju, kad dzirdēsim viņas jaunāko albumu.

Kad pēdējoreiz iepazināt kādu jaunu mūziķi vai ansambli no Baltkrievijas? Visticamāk, ka sen vai nekad to nav nācies darīt, bet beidzot ir iemesls paraudzīties uz austrumu kaimiņvalsti, jo drīzumā savu debiju izdos Super Besse. Sajūsmu par šo apvienību no Minskas ir nācies dzirdēt vairākkārt gan no mūzikas apskatnieka Ulda Rudaka, gan no biedriem, kuri bija apmeklējuši Tallinn Music Week. Holod ir viņu pirmais singls no albuma 63610*, un tas gods to izdot būs pašmāju izdevniecībai I Love You Records. Runājot par Super Besse, bieži tiek attiecināti salīdzinājumi ar Joy Division, Kino un pat mūsu pašu Auroru. Lai gan pieminētās grupas galvenokārt darbojās pagājušā gadsimta otrajā pusē, Holod skan visai mūsdienīgi un to ir interesanti dzirdēt 2015. gadā. Šī dziesma liek ar nepacietību gaidīt viņu debijas ierakstu un koncertu Rīgā, kas notiks maija nogalē.

Vienu gadu atpakaļ Šerona van Etena izdeva savu izcilo plati Are We There, kas apbūra kritiķus visapkārt pasaulei, ieskaitot Intro.lv kolektīvu. Nebija jāgaida ilgi, līdz viņa sarūpēja kārtējo jaunumu saviem klausītājiem – mazalbumu I Don’t Want To Let You Down, kas tiks izdots jūnija sākumā. Šonedēļ tika nopublicēta otrā dziesma Just Like Blood, kas skanējuma un noskaņas ziņā nepārprotami ir tieši šīs dziesminieces veikums. Tas ir visai lēns skaņdarbs, kas veidojas ap viņas balsi un vēsta par kādu nelaimīgu mīlestību. To caurvij ērģeļu skaņas, kā arī viņas spēlētās klavieres, bet īpaši jāizceļ dziesmas noslēgumā skanošie stīgu instrumenti. Just Like Blood ir ļoti skaista dziesma, ko svelmainos vasaras vakaros gribētos klausīties vēl un vēl.

Tikai nedēļa pagājusi kopš rakstījām par jauno Tame Impala dziesmu Disciples, bet nu atkal ir iemesls par viņiem uzrakstīt. Šonedēļ beidzot tika apstiprināta informācija, ka jaunais albums Currents tika izdots 17. jūlijā, un papildus tam tika izdots jauns singls Eventually. Tas tikai pastiprina vēlmi beidzot dzirdēt viņu jauno albumu, jo līdzīgi kā iepriekšējās, arī šo dziesma varētu dēvēt par fantastisku, vienreizēju un augstvērtīgu. Salīdzinot ar citiem skaņdarbiem, šķiet, ka Eventually ir lielākais potenciāls kļūt par radiostaciju hitu, ko tuvākajās nedēļās un mēnešos varēs dzirdēt daudz. Kevins Pārkers radīja gabalu, kas saglabā Tame Impala raksturīgās īpašības, bet varētu būt vieglāk uztverams plašākai auditorijai. Tas nepārsteidz, zinot to, ka nākamo albumu izdos Interscope, kas ir liela izdevniecība un izdod lielu daudzumu no mūsdienu popmūzikas.

Laikā, kad mēs esam uzsākuši ikgadējo rakstu sēriju Ceļš uz Positivus un katru nedēļu rakstām par kādu no gaidāma festivāla programmas māksliniekiem, ir patīkami atskatīties uz iepriekšējiem festivāliem. Viens no pagājušā gada lielākās skatuves skaistākajiem koncertiem viennozīmīgi bija tieši britu apvienības Elbow. Kopš tā laika par viņu gaitām nekas daudz nebija dzirdēts, bet aprīļa nogalē viņiem beidzot parādījās kas jauns. What Time Do You Call This? ir dziesma no drīzumā gaidāmas filmas Man Up skaņu celiņa, kurā atrodamas kompozīcijas arī no Jungle, The National, Fryars un citiem. Nekādu lielu pārsteigumu nav, tas izklausās tā, kā jūs varētu iztēloties jaunu Elbow dziesmu, kas sarakstīta filmai. Pārsteigumu trūkums to par sliktāku dziesmu nepadara, un tā atkārtoti pierāda vīru talantu skaistu dziesmu rakstīšanā.

Kā izrādās Šekspīram un Brūsam Springstīnam ir daudz kā kopīga. Vismaz tā apgalvo šie Džersijas mūžīgi jaunie pseido panki. Pēc tik ambicioza albuma kā 2010. gada The Monitor grupai nācās gaidīt 5 gadus, lai saņemtos radīt kaut ko vēl lielāku un ambiciozāku - jau šogad gaidāms 29 dziesmu mega rokopera, kas pavisam noteikti pierādīs - uz vecumu prasme izprast jaunības sāpes nepazūd. Vismaz tāds iespaids rodas noklausoties šo enerģisko singlu, kas ir pamatīgs spļāviens sejā... Visiem.

Latvijas hokeja izlases trenera Aleksandra Beļavska mīļākās pilsētas Ūmeo jaunekļi (nu jau vīri, bet ar tik jauneklīgu mūziku jaunību saglabāt ir diezgan viegli) Refused pēc 1998. gada smagās mūzikas meistardarba The Shape Of Punk To Come izdošanas, ieturēja Kerča cienīgu pauzi un likās, ka tie koncerti lielajos festivālos pēdejos gados ir tikai kā tāda rūpīga vieglas naudas savākšanas operācija, lai nodrošinātu saldas vecumdienas. Nekā... Jaunais albums jau gaidāms šovasar un albuma pirmais singls pierāda, ka grupa, kas nekad nav baidījusies savienot nesavienojamākos žanrus, nebaidās apstāties. Lai gan grupas solista vokāls vairs nav tik skarbs un pamatīgs kā senajos laikos. Bet ar šādu vokālo performanci domājams viņam izdosies arī piesaistīt to auditoriju, kas ar smago mūziku nav uz tu.