Intro.lv 2024. gada labāko Latvijas albumu TOP 15

Esam vienā acumirklī nokļuvuši 2024. gada pēdējās piecās dienās, kas nozīmē, ka sākas arī pēdējie soļi Intro.lv šī gada topos. Pēc labāko pasaules albumu un dziesmu sarindošanas, nu vētīsim šos pašus titulus arī Latvijā, sākot ar nozīmīgākajiem albumiem. Balstoties mūsu topa balsojumā, šis ir bijis viens reti daudzveidīgs gads pašmāju albumu kontekstā — šķiet, ka varētu izveidot kādus trīs dažādus piecpadsmitniekus ar gana līdzīgas kvalitātes albumiem, un kas tāds ir patiess retums. Tiesa, šoreiz to nedarīsim, tā vietā piedāvājot, mūsuprāt, svarīgākos aizvadīto 12 mēnešu pilnmetrāžas darbus Latvijā, kuri visi kā viens ir pelnījuši, lai tiem pievērš nedalītu uzmanību!

15. ritunsiic un UG UG UGG UGG — IGREK

Topu iesākam ar ritunsiic un UG UG UGG UGG eksperimentālo kopdarbu IGREK, kurš dienas gaismu ieraudzīja pagājušā gada pašās, pašās beigās, tādēļ laurus īsti sāka plūkt tikai šogad. Kaut arī no pirmā acu uzmetiena abu mākslinieku vārdi var šķist jaunums Latvijas mūzikā, aiz tā slēpjas labi pazīstamie Uģis Jansons un Aleksis Luriņš, kuru sadarbošanās ir sniegusi mums vienu no progresīvākajiem gada albumiem, kas piedāvā eklektisku mūzikas žanru sajaukumu. Tajā lauka ieraksti sastopas ar griezīgu un industriālu troskni, kam pa vidu ieslīd gan hiphops, gan progroks, gan balsis no mūziķu ģimenes un draugiem, un tas viss ievīts eksperimentālā elektroniskās mūzikas aranžējumā. IGREK radošais rotaļīgums un vienreizējā skaņu palete spoži iemirdzas Latvijas muzikālajā telpā, tādēļ steidzam to ierindot starp gada labākajiem.

14. Reinis Jaunais — Nest

Nest ir viens no pāris pašmāju mūzikas ierakstiem mūsu 2024. gada kopsavilkumā, kas nupat ir ticis izdots un savu debiju uz skatuves jeb prezentācijas pasākumu piedzīvos vien jaunā gada ievadā. Lai arī no dažādiem publicitātes materiāliem, rakstiem un intervijām, nerodas iespaids, ka Reinis Jaunais spītīgi tiektos pēc perfekcijas, ir vēlme šo albumu nodēvēt par viņa līdz šim noslīpētāko ierakstu šī vārda dažadākajās nozīmēs. Gan runājot par tā muzikālajām kvalitātēm, kas panāktas sadarbībā ar vairākiem citiem pieredzējušiem pašmāju mūziķiem, gan vizuālajā kontekstā — albuma vāciņš un ar to saistītās vizualizācijas ir pelnījušas atsevišķu atzinību. Ar pāris nedēļām, kopš Nest ir publiski pieejams, ir bijis gana, lai novērtētu šīs kvalitātes un iekļautu šo skaņuplati mūsu favorītu vidū.

13. Ods & goča — EJ TU DIRST — TĀ IR HATCHBACK MŪZIKA

Hatchback mūzika, protams, ir atsauce uz amerikāņu repera Rick Ross slaveno Maybach Music, kā arī uz gočas "Citroën" automobili, kas redzams uz vāciņa, bet šī miksteipa nosaukums arī labi raksturo tā skanējumu. Proti, līdzīgi kā hetčbeks, šis ieraksts ir izmēros neliels, kā arī bez liekas greznības lieliski pilda savu funkciju. Šajā gadījumā minētā funkcija ir pēc diviem gadiem, kas pagājuši Mauku Senča un Grandmastera Neona zīmē, atgādināt visiem, ka Ods un goča ir ne tikai jokdari un lipīgu piedziedājumu meistari, bet arī talantīgi reperi ar kaudzēm asprātīgu rindu. Tāpēc šis ieraksts kalpo kā tīzeris tam, kas Oda un gočas karjerās sagaidāms tālāk — gan kā duetam, gan kā solo māksliniekiem.

12. Kuolm randõ — No1

Ilgas un nebeidzamas ir diskusijas par to, kas ir svarīgāks — forma vai saturs, un ļoti aktuāla šī saruna var kļūt albuma No1 kontekstā. No vienas puses, gana bieži dzirdēts viedoklis, ka Kuolm randõ pašos pamatos ir gandrīz vai parasta džeza fona mūzika, kas, lielā mērā, ir diezgan atbilstošs vērtējums. No otras puses — vai jebkad iepriekš esat dzirdējuši šo žanru lībiešu valodā, un tieši tas ir galvenais iemesls, kādēļ No1 ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību. Elīnas Oses burvīgais vokāls lībiski rada gluži vai pasakainu noskaņu, kas tā vien liek aizdomāties un aizceļot kaut kur savās fantāzijās. Vai šis ir vienreizējākais albums, ko esam dzirdējuši? It kā nē, bet vienlaikus — būsim priecīgi dzirdēt ikvienu ideju par to, kas spēj piedāvāt analogu kvalitātes un noskaņas kombināciju, salīdzinot ar No1.

11. Purple Negative — Megabee

Purple Negative alternatīvās mūzikas pasaulē nav pirmo gadu — grupai aiz muguras ir gan izdots EP un vairāki singli, gan iekrāta solīda koncertu bagāža, tomēr līdz pirmajam “lielajam” albumam viņi bija nonākuši pirmo reizi. Tiesa, Megabee nebūt neatstāj biklas debijas iespaidu — tas ir rūpīgi pārdomāts un daudzveidīgs ieraksts, kurā Purple Negative lieliski apkopojuši savas galvenās ietekmes, aktīvi lēkājot no grunge un metāla līdz pat ļoti izteiktām atsaucēm uz shoegaze. To visu lieliski papildina Mission Deception, kura lieliski iederētos jebkurā spiegu filmā un tikpat labi varētu būt ierakstīta 1971. gadā, kad psihedēliskās mūzikas, blūzroka un smagā metāla robežas vēl bija novilktas visnotaļ aptuveni — šis skaņu kokteilis noteikti neliek vilties, padarot Megabee par ļoti eklektisku piedzīvojumu.

10. Nielslens Lielsliens un Vija Moore — Negaidīti varoņi

Kā mūsu senču gudrības vēsta — katras beigas ir jauns sākums. Ja runājam par beigām šī gada pašmāju mūzikas notikumu kontekstā, tad nevar nepieminēt vasaras vidū notikušo grupas Židrūns (pagaidām) pēdējo koncertu. Kā toreiz bija vēstīts, tad viens no iemesliem šādam pavērsienam bija solista Klāva Kalnača vēlme pievērsties citiem radošajiem projektiem. Piemēram, pēc pāris gadu pauzes šogad dienasgaismu ieraudzīja jauns albums no apvienības Nielslens Lielsliens, kura skanējums arī nav iedomājams bez Klāva autentiskā, ekspresīvā vokāla. Jaunākais ieraksts Negaidīti varoņi tapis muzikālajā draudzībā ar perkusionisti Viju Moori, ar kuras palīdzību skanējums kļuvis bagātāks ar mūsu platuma grādiem mazāk raksturīgiem sitaminstrumentiem. Klāva balss, kā arī jaunā, eksotiskāka grupas skaņa savienojumā ar tekstiem, kas iedvesmoti no reāliem notikumiem, rada tādu kā hipnotizējošu efektu, liekot atgriezties pie šīs kasetes vēl un vēl.

9. Figūras — Quadrat

Figūras mūsu kolektīvu ieintriģēja jau pagājušajā gadā, kad labāko Latvijas dziesmu topā iekļāvām viņa krāšņo kompozīciju DCF, tādēļ bija it īpašs prieks šogad saņemt pat divus pilnmetrāžas darbus no Kaspara Groševa. Kā labāko šoreiz izvēlējāmies Quadrat, kas kalpo kā labs atspulgs Groševa muzikālajā karjerā. Tajā atradīsiet pēdējo piecu gadu laikā izveidotus skaņdarbus, kas tapuši gan izmantojot Groševa agrīnās mūzikas samplus, gan nu jau, šķiet, aizvēsturisku telefonu iPhone SE. Kopumā tas rada tumsnēju noskaņu ar dub iedvesmām un pulsējošiem sintezatoriem, un šī noslēpumainā pasaule sevī vilina vēl un vēl. Ir patiess prieks, ka Latvijā sāk arvien vairāk atdzīvoties elektroniskā mūzika, un Figūras ir lielisks vēstnesis tam.

8. STABS — Sadursme

Lai gan paši STABS dalībnieki intervijā atklājuši, ka albuma Sadursme nosaukums radies, apspēlējot grupas nosaukuma anglisko nozīmi, un tādējādi saistīts ar duršanu, tas šķiet ļoti atbilstošs arī šī vārda tradicionālajai izpratnei. Šī albuma skanējums ir kā sadursme starp trokšņiem un melodiskumu vai starp ģitārām, elektroniku un mežonīgiem bungu ritmiem, dzirkstelēm šķīstot, tā skaņdarbiem ieņemot savu galējo formu. Tas noteikti ir viens no visgrūtāk sagremojamajiem albumiem šajā topā, bet reti kurš no šī gada pašmāju ierakstiem ir spējīgs sniegt līdzvērtīgu katarsi tai, kas rodas, pilnībā iegremdējoties Sadursmē. Vēl jo īpaši, ja mēģina dekodēt albuma skaņdarbu nosaukumos ietvertos vēstījumus, jo STABS spēj pateikt ļoti daudz arī ar lielākoties instrumentālu mūziku.

7. Vēstnieks — FM Nostalģija

Pirms gada, kā ierasts, noslēdzām topu ciklu ar pašmāju izcilāko dziesmu sarakstu, kura labāko desmitnieku ievadīja Vēstnieks ar singlu STRāVA. Savu sakāmo toreiz noslēdzām ar vēlējumiem šogad atgriezties pie Vēstnieka vārda jau albumu kontekstā, un tas nu ir piepildījies. Rūdolfa Macata debijas plates nosaukums FM Nostaļģija ļoti trāpīgi raksturo tās skanējumu un noskaņojumu — nostaļģisks jeb pilns ar atsaucēm uz iepriekšējo desmitgažu popmūzikas (un ne tikai) izcilībām. Vienlaikus Vēstnieka mūzika skan aktuāli un oriģināli, neļaujot viņu sajaukt ar kādu citu Latvijas mūzikas skatuves vārdu. Ja vasaras karstumā sanāca šo lielisko ierakstu palaist garām, tad nu ir laiks šo parādu nokārtot un uzgriezt FM Nostaļģiju.

6. Chris Noah — Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies

Lai gan Chris Noah pēc vairāku EP un daudzu jo daudzu singlu izdošanas nebūt nav jauns vārds, zināmā mērā šo varētu uzskatīt par viņa otro ienākšanu vietējās mūzikas scēnā. Pāriešana uz latviešu valodu, kā arī skanējuma maiņa ir gana redzamas izmaiņas, lai Krists sevi šobrīd parādītu ne tikai jaunās kvalitātēs, bet arī ar absolūtu svaigumu — mūzika, kura iedvesmojusies gan no 1980. gadu poproka, gan visdažādākajiem heartland rock izpildītājiem, tā slavenāko dēlu Brūsu Springstīnu ieskaitot, ir devusi Chris Noah skanējumam vēl nebijušu plašumu un atbrīvotību. Iegūtā pārliecības deva ir acīmredzama, tāpēc noteikti nav pārāk drosmīgi spriest, ka arī nākotnē viņš lūkosies tieši šāda skanējuma virzienā.

5. galeniex — Vernisāža

Lai gan galeniex noteikti ierindojams starp populārākajiem jaunajiem reperiem valstī, tas nebūt nav panākts ejot vieglāko ceļu, jo lielāko daļu albuma Vernisāža materiāla viņš veidojis kopā ar Latvijas hiphopa eksperimentālāko atzaru pārstāvjiem, kā arī elektroniskās mūzikas producentiem. Turklāt viņa repošanas maniere ir ļoti piesātināta ar informāciju, līdz ar to, šis ieraksts ir gan muzikāli daudzšķautņains, gan tekstuāli intensīvs — dziesmu Džezists un panks var uztvert pat kā sava veida manifestu tā autora bezkompromisa pieejai. Tāpēc jāuzteic galeniex par spēju šādā ideju gūzmā ne tikai nenoslīkt, bet arī padarīt to interesantu plašam klausītāju lokam — visai labs iemesls atzīt šo par spilgtāko debiju 2024. gada pašmāju albumu klāstā.

4. Laika Suns — Imitācija

Lai gan Laika Suns jaunu mūziku izdod ar gana lielu regularitāti, kopš iepriekšējā pilnvērtīgā studijas albuma bija pagājuši jau astoņi gadi. Šajā laika periodā mainījies grupas skanējums, dziesmas ir noliktas malā, bet pēc tam tomēr izdotas, kā arī piedzīvoti vairāki ļoti spilgti radiohiti. Tā rezultātā varētu teikt, ka Imitācija ir veiksmīgs iepriekš pieredzētā kopsavilkums — lai gan savos agresīvākajos brīžos tas joprojām ir gana tiešs roka ieraksts, uz katra soļa sastopamas rūpīgi izvēlētas ģitāras un taustiņu partijas, parasti priekšplānā iznākot ļoti reti, toties skanējumu padarot daudz niansētāku un krāšņāku. Lai gan Imitācija ir uzmanīgi noslīpēts albums, tajā sastopamās tēmas to padara arī par emocionālu vēstījumu par ikdienas dzīvi, šim kontrastam ļaujot tā galvenās kvalitātes izbaudīt arī ļoti personīgā līmenī.

3. Alejas — ARDIEVU, LEDUS LAIKMET!

Jau savos iepriekšējos ierakstos Alejas nekautrējās demonstrēt savu mīlestību pret drosmīgu eksperimentēšanu ar visdažādākajām skaņām un ietekmēm, un 2024. gadā šīs skaņu rotaļas ir sasniegušas jaunu līmeni. ARDIEVU, LEDUS LAIKMET! nepārtraukti rausta klausītāju aiz rokām, ausīm, ūsām un citām ķermeņa daļām, no autotune vokāla skrienot pie 2000. gadu vidus Billboard Hot 100 cienīgiem bītiem, bet vienlaikus neaizmirstot visu noturēt gana tuvu tam, lai joprojām izklausītos pēc Alejām — tumši, bet joprojām īsti un personīgi. Deviņos gadījumos no 10 šāda skaņu mozaīka nenovestu pie baudāma rezultāta, bet Kirila, Spāres un Reiņa fantastiskā spēja izmantot šo muzikālo haosu kā ieroci ārkārtīgi oriģināla un aizraujoša ieraksta radīšanai jau atkal stāv pāri visam.

2. Wiesulis & sangvn — En Prise

Nereti jaunie mūziķi savos pirmajos ierakstos vēl meklē īsto skanējumu un pie tā nonāk vēlāk, bet tas noteikti nav attiecināms uz Wiesuli un sangvn. Jau savā debijas ierakstā viņi izcēlās ar skaidru vīziju par to, kā viņi vēlas izklausīties un sevi prezentēt, un savā otrajā kopdarbā viņi šo skanējumu ir nopulējuši vēl smalkāk. Turklāt šajā ierakstā vienlīdz spoži spīd viņi abi — sangvn producenta darbā dzirdama ne tikai kvalitāte, bet arī daudzveidība, viņam izpaužoties ļoti dažādos mūsdienu hiphopa skanējumos. Tikmēr Wiesulis uz visiem albuma bītiem jūtas kā zivs ūdenī, un daļai no tiem bijis arī idejas autors, piedāvājot savu konceptu, kā dziesmai būtu jāizklausās, ko viņa pārinieks pēc tam realizējis. Līdz ar to, En Prise var uzskatīt par piemēru tam, kā aktīva ideju apmaiņa starp reperi un producentu var pacelt kopīgi radīto mūziku nākamajā līmenī.

1. kuba — laukumi

Otro reizi pēdējo trīs gadu laikā par Intro.lv gada Latvijas albumu ir kļuvis ja ne džeza ieraksts, tad plate ar ļoti nopietnām šī žanra iezīmēm gan. Vēl tā paša 2022. gada novembrī kas tāds liktos neticams notikumu pavērsiens, taču šobrīd tā ir realitāte, kas vēlreiz izcili apliecina — lielā mērā pateicoties Jeriska Records darbībai, bet pašlaik mūsu valstī ļoti liela daļa kvalitatīvākās un pasaulē atzītākās mūzikas top tieši šajā žanrā. kuba pati par sevi daudz komentārus neprasa — supergrupā darbojas seši sevi izcili citur apliecinājuši mūziķi, un šis ir, visdrīzāk, visilgāk tapušais otrais albums Latvijas vēsturē. Par laimi, šī nu gan ir reize, kad tas, kas ilgi nāk, labi nāk, par ko liecina ne tikai septembrī saņemtā Austras balva, bet arī teju vienbalsīgā sajūsma par šo albumu gan no kritiķu, gan klausītāju puses. laukumi ir ļoti daudzveidīgs, aizraujošs un vienlaikus neticami niansēts darbs, kurā teju katrā jaunajā motīvā ir tik daudz melodiju virpuļu, ka tos patiesi var izprast tikai pēc vairākkārtējas klausīšanās. Mēs ļoti ceram, bet negarantējam, ka kuba jebkad vēl muzicēs kopā, taču, ja tas notiks, ķer biļetes ciet cik vien ātri ir iespējams — to, līdzīgi kā šī gada labāko pašmāju albumu, palaist garām nedrīkst nekādā gadījumā.

Topā iekļautos albumus vari noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē: