Death Cab For Cutie - Codes And Keys

Atceros, ka pirms nedaudz vairāk kā gada aptuveni otrajā vai trešajā Band Of Horses tobrīd tikko izdotā albuma Infinite Arms klausīšanās reizē pieķēru sevi pie domas, ka gluži nemanāmi, un šķietami necenšoties, viņi no mazas, praktiski nevienam nezināmas grupas kļuvuši par stadionu mūziķiem, kuriem gadu gaitā iekrājies pamatīgs daudzums ar gabaliem, kuru tekstus zina ikviens. Līdzīgas atziņas atskārtu arī klausoties Codes And Keys — protams, Band Of Horses novadnieku ceļam līdz slavai izsekot ir vieglāk (te, protams, galvenā „vaina” jāuzņemas seriālam The O.C., kurā Death Cab For Cutie bija mīļākā grupa vienam no tā galvenajiem tēliem Setam Koenam (jeb aktierim Adamam Brodijam)), tomēr galvenās iezīmes ir līdzīgas — viņi ir kļuvuši par meinstrīma mūziķiem, tam nepielāgojot savu stilu, viņiem nav neviena izteikti meinstrīmīga albuma vai pat singla, turklāt pat esot stadionu grupas statusā, lielais vairums klausītāju par šādu blici pat nav dzirdējis, vai arī ir dzirdējis gaužām maz...

Trīs gadus ilgās pauzes laikā kopš Narrow Stairs, vīri ir piedzīvojuši pamatīgas izmaiņas privātajās dzīvēs, kas lieliski dzirdams arī jaunajā ierakstā. Gan grupas basists Niks Harmers, gan solists Bens Gibbards ir apprecējušies (Gibbarda sieva ir populārā aktrise Zoī Dešenela no 500 Days Of Summer), bundzinieks Džeisons Makgers kļuva par tēvu, savukārt ģitārists Kriss Valla pārvācās no Portlendas uz Sietlu. Visas šīs pārmaiņas ir novedušas pie tā, ka albuma galvenās tēmas ir mājas, ceļš, piederības sajūta. Šeit uzreiz jāpiezīmē, ka gan muzikāli, gan tekstu ziņā Codes And Keys ir priecīgāks un gaišāks albums nekā 2008. gada veikums.

Interesanti, ka albums, kurā tik daudz ir apspēlēta un apdziedāta māju sajūta, ierakstīts piecās pilsētās (Losandželosā, Sanfrancisko, Sietlā, Portlendā un Vankūverā) un 8 dažādās studijās, tās mainot reizi sešās nedēļās un starp sesijām veicot divu nedēļu pauzes. Šāda netipiska rīcība skaidrojama ar faktu, ka tā grupa esot varējusi vairāk eksperimentēt, variēt ar skanējumiem, kā arī atkal un atkal gūt jaunas emocijas. Šie eksperimenti ir dzirdami arī gala iznākumā — kvarteta septītajā studijas platē ieskanas analogi radīti elektronikas motīvi, tāpat daudz lielāka loma ir atvēlēta klavierēm.

Ja jau ieminējos par aktivizēto klavieru izmantošanu, tad nedrīkstu noklusēt to, ka ir pazudušas iepriekšējo albumu brīžiem tik kaitinošās dziesmas-vietas aizpildītājas, kuru pamatā bija samērā vienkāršs, akustisks ģitāras skanējums, tomēr vieta tukša nestāv — mūsu priekšā Unobstructed Views formātā ir tieši tas pats, tikai pamats ir klavieres. Par laimi, tas ir vienīgais šāda veida skaņdarbs diskā. Kā labākās kompozīcijas minēšu jau zināmo singlu You Are A Tourist, titulgabalu Codes And Keys un Underneath the Sycamore. Piebildīšu, ka daudzu slavētais St. Peter's Cathedral mani kā potenciāls singls (bet dziesma tiešām ir laba) „aizķert” nespēj...

Lai gan man visu laiku čilīgākais Death Cab For Cutie veikums patīk, ikkatrā diska sekundē var dzirdēt, ka jauno mūziķi albumu nav ierakstījuši vienā vietā un laikā. Tajā ir daudzi interesanti un pozitīvi momenti, tomēr vairākas patiesi vājās kompozīcijas, un jebkāda vienojošā elementa neesamība, labāku atzīmi ielikt neļauj...

6/10