Chuck mixtape

Reizēm gadās tā, ka kaut ko ļoti, ļoti vēloties izdarīt maksimāli labi, gala iznākums sanāk pilnīgi pretējs — meklējot perfektumu, visu laiku kaut kas rezultātā neapmierina, radot vēlmi to pārstrādāt atkal un atkal, pavadot tā izstrādē ne vienu vien dienu, tādējādi pamatīgi aizkavējot darba publicēšanu. Tieši tā man gadījās, rakstot šīs rindas, un es vairāk kā nedēļu meklēju ideālo variantu, taču šodien pēkšņi atskārtu, ka tas viss ir bijis lieki. Jo tie, kuru dēļ šis ir veidots, īsto sajūtu uztvers jebkurā gadījumā. Cerams, ka tas ieinteresēs arī kādu no tiem, kuri līdz šim ar šo visu nav pazīstami.

Chuck nekad nav bijis parasts seriāls, tas vienmēr bija un ir joprojām kas vairāk par 40 minūtēm iknedēļas izklaides. Jau tagad dzirdu Jūsu skaļos protestus, sak’, ko gan viņš tur runā, [ievietots konkrētā indivīda mīļākā seriāla nosaukums] ir daudz labāks, interesantāks un vērtīgāks seriāls! Jā, tā var būt, bet no iepriekš teiktā neatkāpjos, jo nekad nebūtu ticējis, ka kaut kas neīsts var mani tik ļoti ietekmēt. Varētu jau domāt, ka tā šķiet tikai man, un patiesībā šis seriāls ir tikai kārtējā stipri pārvērtētā viduvējība, tomēr man ir zināmi vēl vismaz padsmit cilvēki, kuri domā tieši tāpat. Un ja arī ierasti ieturētie kritiķi sāk paust līdzīgas atziņas, tas liek aizdomāties — laikam kaut kas tur tomēr ir...

Galvenais iemesls, kāpēc Chuck tik ļoti ir ietekmējis tā salīdzinoši nelielo, bet neticami lojālo fanu kopu (nebaidos apgalvot, ka tam ir visuzticīgākā fanu kopa — tā atrada ģenerālsponsoru Subway izskatā, tā ar aktīviem protestiem paglāba seriālu no vismaz piecām reizēm pāragras „nāves” utt.) ir tā autoru neticamā prasme stāstīt stāstus un radīt sajūtas. Tieši sajūtas arī ir galvenā panākumu atslēga, jo tiešām rodas vēlme just un dzīvot līdzi ikvienam tēlam (par to attīstību vispār nerunāsim — 1. sezonas sākumā nespētu noticēt, ka līdz 5. beigām tie būs kļuvuši tieši tādi), rodas sajūta, ka vari asociēt sevi ar tiem, un, pats galvenais, ikkatram skatītājam  ir iespēja izvēlēties to, kādu stāstu viņš ieraudzīs, un par ko, viņaprāt, seriāls ir. Var atrast desmitiem variantu, un ikviens no tiem būs pareizs, kas ir neticami un apbrīnojami. Man pašam gribētos piekrist tai domai, kuru pārraides autors Džošs Švarcs izteica vienā no savām pēdējām intervijām: „Tas nav stāsts par superspiegu, tas ir stāsts par parastu puisi, kuram dzīve piespēlē neticamu iespēju, tajā pat laikā liekot mainīt visu savu dzīvi.Bet, pats galvenais, tas ir stāsts par to, kā viņš satiek un iepazīst to īpašo meiteni” Lai vai cik klišejiski un ierasti šķistu šie vārdi, ticiet man, tā nebūt nav. Tas nav parasts stāsts, un ja vēl neesiet ar to iepazinušies, steidzīgi atgūstiet nokavēto!

Šajā mixtape es iekļāvu tikai tos seriāla muzikālos mirkļus, bez kuriem, manuprāt, Chuck nebūtu iedomājams. Ikviena no šīm dziesmām tā skatītājiem atsauks atmiņā brīnišķīgas ainas, un, nešaubos — liks vēlreiz izdzīvot daudzus tā notikumus. Tā kā dziesmu, kuras bija jāiekļauj, bija neizsakāmi daudz, tās sadalīju divās daļās — pirmo trīs un pēdējo divu sezonu miksteipos. Un nē, es nedomāju, ka esmu īpaši pārspīlējis — vismaz seriāla fani, kuriem to atrādīju izstrādes procesā, mani mudināja drīzāk papildināt, nevis samazināt kompozīciju skaitu.

Sākumā biju plānojis šeit pievienot arī visu dziesmu video no seriāla, bet tā kā 108 ainas šeit būtu daudz par daudz, tās ar saviem komentāriem pievienoju vien, pēc manām domām, zīmīgākajiem un nozīmīgākajiem mirkļiem.

Patiesi ceru, ka Jums patiks šis mixtape, patiesi ceru, ka ar to būšu palīdzējis Jums atminēties to, kāpēc Chuck bija un ir ne tikai mans, bet arī daudzu no Jums mīļākais seriāls, un patiesi ceru, ka kaut vienu no Jums būšu ieintriģējis, un to sāksiet skatīties. Jo, ticiet man, tas ir tā vērts!

Mixtape pirmo daļu variet noklausīties šeit, savukārt otrā ir atrodama šeit.

P.S. Jau uzreiz atvainojos, ka daži no manis izvēlētajiem video būs jāskatās youtube — diemžēl tautas televīzijā tiem visiem nav pieejamas versijas, kuras varētu iekļaut citās vietnēs.

Cake — Long Skirt Short Jacket

Nevar noliegt to, cik ļoti liela nozīme ir tituldziesmai un titriem. Iespējams, šī nav seriālu visprecīzāk raksturojošā kompozīcija, tomēr tā ir gana oriģināla, lai iespiestos atmiņā uz ilgu jo ilgu laiku. Un tas ir neatsverami!

Teddybears feat. Mad Cobra — Cobrastyle

Jet — Put Your Money Where Your Mouth Is

The Shins — A Comet Appears

Šī aina kopā ar tās mūziku bija viens no pirmās sezonas spilgtākajiem mirkļiem, tomēr jaunu dimensiju tā ir ieguvusi tagad, pēc pieciem gadiem. Esmu drošs — tie, kuri ir redzējuši pašu pēdējo sēriju, nu pludmales ainu vērtē caur pilnīgi citu prizmu.

Gnarls Barkley — Gone Daddy Gone

The New Pornographers — Challengers

Vienmēr ir patīkami, ja kādu no savām mīļākajām dziesmām vari dzirdēt kādā filmā vai seriālā, un dubultpatīkami ir tad, ja tā ir izmantota kādā ļoti svarīgā momentā, un Braisa bēres tādas noteikti bija. Var jau būt, ka esmu šo momentu nedaudz pārvērtējis, bet nevarēju to neizcelt.

The National — Slow Show

Pašā sākumā man sanāk izcelt diezgan daudzus mirkļus pēc kārtas, bet tas nebūt nav slikti — tie vienkārši ir tik labi, ka klusēt nedrīkst. Mirklis, kad Čaks pirmo reizi tā pa īstam apjauta, ko nozīmē būt spiegam un viena no pirmajām ļoti patiesajām sarunām ar Sāru, šķiet, nevarētu būt izveidots labāk — vismaz es nezinu dziesmu, kas to visu papildinātu labāk.

Apartment — Fall Into Place

Šo šeit īpaši izcēlu divu iemeslu dēļ — pirmkārt, šī bija pirmā reize, kad kāds Čakam atklāja, ka arī Sāra vēlās būt ar viņu, bet, otrkārt, šis ir fantastisks un ļoti nepelnīti aizmirsts gabals. Atcerēsimies to kopā!

Editors — The Weights of the World

Pirmā nakts, kuru viņi abi „pavadīja” kopā jebkurā gadījumā būtu zīmīga robežšķirtne, bet ja vēl tajā ir iekļauts izcilais joks par pirmo Arcade Fire albumu — to nedrīkst nepieminēt!

Finley Quaye —Dice

Harijs Tangs bija viens no spilgtākajiem otrā plāna aktieriem visā seriālā, un ir prieks par viņu atcerēties. Bet ne par to šoreiz ir stāsts — šis ir kārtējais Džoša Švarca ģenialitātes pierādījums — TIK izcili atsaukties un parodēt vienu no spilgtākajiem mirkļiem savā iepriekšējā veikumā The O.C. spētu un uzdrošinātos ne tuvu ne katrs!

Oasis — Don’t Look Back In Anger

Iespējams, pirmās sezonas interesantākās sērijas noslēgumā, ir atrodama, manuprāt, otrā spēcīgākā aina 1. sezonā, un viena no zīmīgākajām vispār. Atgriezies Stenfordā, stājies pretī savai pagātnei viņš atklāja iemeslus, kāpēc viss notika tieši tā, kā notika. Un Oasis fonā šīs ainas padara neaizmirstamas!

Meredith Bragg — My Absent Will

Band Of Horses — No One’s Gonna Love You

Ja līdz tam Oasis piederēja spilgtākā momenta gods, tad pēc desmitās epizodes Band Of Horses pelnīti pārņēma šo godu. Izcilākais mirklis pirmajā gadā un 2. izcilākais vispār — šeit jebkuri vārdi ir lieki, jo viss ir izcili pateikts video.

Get Away — Butcher The Bar

Flight Of The Concords — Foux Du Fafa

Frightened Rabbit — The Twist

Huey Lewis — Do You Believe In Love

The Kooks — Love It All

Bon Iver — Skinny Love

Lai pasargātu savu un Sāras dzīvību nākamajās misijās, Čaks paziņo, ka nekad nevarēs būt ar viņu kopā, īsi pirms viņa paziņo, ka beidzot ir gatava riskēt. Un tad vēl Braiss vēlreiz savam draugam nodod intersektu. Jau atkal — šo nevar aizmirst!

The Prodigy — Smack My Bitch Up

Nenoliedzami, šī ir viena no visu laiku labākajām sieviešu kautiņu ainām kino vēsturē (nepiekrītiet — gaidu konkrētus piemērus) ir papildināta ar tam perfekto fona mūziku.

Rush — Tom Sawyer

Lūk, tieši šādas ainas, vismaz lielā mērā, ir iemesls, kāpēc mēs tik ļoti mīlējām un mīlam Chuck — vai spējat iedomāties vēl kādu varoni, kurš izglābtu pasauli spēlējot video spēli? Turklāt pat ja šī nebūtu tik fantastiska aina, kaut kas no vissmieklīgākās epizodes šova vēsturē būtu jāatrāda!

Iggy Pop — Pumpin' For Jill

Frightened Rabbit — Keep Yourself Warm

Love As Laughter — Don’t Worry

Blitzen Trapper — Furr

Your Vegas — Christmas And Me Are Through

Toto — Africa

Pirmā reize, kad uzstājās Jeffster bija kaut kas neticams, neiedomājams un brīnišķīgs. Kā izteicās kāds mans lielisks draugs — pēc šī noskatīšanās es vairs nekad nespēšu noklausīties Africa tā, kā es to spēju pirms tam. Un es viņam pilnīgi piekrītu — šo dziesmu uztver nopietni vairs nespēju. Bet varbūt nemaz nevajag?

Starp citu, nedrīkstu kaut nepieminēt vienu no zīmīgākajām Fernando ainām — prieks, ka viņš dzīvo līdzi mūzikai.

Bloc Party — Signs

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc otrā sezonā bija seriāla augstākais punkts, bija visu laiku dinamiskās attiecības starp abiem galvenajiem varoņiem. Un šeit tās, kā arī Čaka vēlme atbrīvoties no intersekta, sasniedz vienu no augstākajām virsotnēm.

Matt Pond PA — Amazing Life

Bon Iver — Blood Bank

Glasvegas — Daddy’s Gone

Calhoun — The Earth Has Lost It’s Hold

Bon Iver — Creature Fear

Bez mazākās šaubu ēnas varu apgalvot — šis ir vislabākais moments visā seriālā. Lai to pilnībā izprastu un novērtētu ir jāredz pilnīgi viss, kas notika līdz tam, tomēr ikvienam šeit ir redzams, cik brīnišķīgu darbu paveica abi aktieri un filmēšanas komanda — kas par spriedzi, kas par intensitāti, kas par emocijām! Neticami, ka ko tādu ir iespējams noķert ar kameru.

The Thermals — Now We Can See

Gramercy Arms — Looking At The Sun

Styx — Mr. Roboto

Jeffster, kāzas un Mr. Roboto ir tāda kombinācija, kuru pat gribot nevarētu pataisīt tizlu vai ne-awesome. Cepuri nost meistaru izpildījuma priekšā!

Slow Club — Christmas TV

Sabojājis Devona un Elijas kāzas to oficiālajā norises vietā, Čaks ar CIP palīdzību sarīkoja ļoti jauku ceremoniju pie jūras. Un Sāras palikšana to visu padarīja vēl skaistāku.

Blind Pilot — 3 Rounds And A Sound

Sam Sparro — Black And Gold

Imogen Heap — Wait It Out

Frightened Rabbit — Backwards Walk

Edward Sharpe — 40 Day Dream

Matt Costa — Astair

Trešās sezonas sākums varbūt arī nebija tik spēcīgs un interesants kā iepriekšējie, tas izpaužas arī dziesmu izvēlē, taču no šī mirkļa viss gāja uz augšu — Čaks bija saticis Hannu, Sāra sāka satuvināties ar Šavu un arī viss pārējais sāka kļūt jo sēriju, jo interesantāks!

Dawes — Bedside Manner

Frightened Rabbit — Swim Until You Can’t See Land

Austin Hartley-Leonard — In My Sleep

Vēloties kļūt par īstu spiegu, Čakam bija jāpieņem viens no smagākajiem lēmumiem — pazaudēt sevi un darīt visu, kas ir nepieciešams, vai arī parādīt, ka viņš to nespēj, bet palikt pašam. Domāju, ka pēc visa tā, kas bija noticis iepriekš, es nebiju vienīgais, kuram šķita, ka viņš varētu arī izpildīt uzdevumu.

The Temper Trap — Down River

Šis ir viens no tiem video, kurš obligāti ir jāiekļauj, bet kur ko komentēt ir teju neiespējami, un tas arī nav nepieciešams — viss, kas mums ir jāzina, tur ir pateikts.

The Antlers — Kettering

Arī par šo, līdzīgi kā par Creature Fear, var teikt, ka tā ir viena no svarīgākajām un labākajām ainām visā Chuck, taču lai to patiesi saprastu un izbaudītu, ir jāredz pilnīgi viss, kas notika līdz tam. Tik daudz iekšējo pārdzīvojumu, kā šajās nedaudz vairāk kā divās minūtēs vienkopus ir redzami gaužām reti.

Plants And Animals — Bye Bye Bye

Nina Simone — Feeling Good

Miike Snow — Sans Soleil

The Gaslight Anthem — Here’s Looking At You Kid

The Bravery — I Am Your Skin

Pirmā reize, kad viss šovs kļuva patiešām tumšs, bija šī. Nekas nenotiek pēc plāna, visa ģimene un draugi ir iejaukti spiegošanas lietās, turklāt viss ir izdarīts tā, ka sāk likties, ka Čakam variantu uz pozitīvu iznākumu nav. Turklāt tas ir pasniegts tik meistarīgi, ka tam pat nav grūti noticēt.

Nico Stai — One October Song

Sāpe mūzikā, sāpe tēlojumā un neaprakstāma smeldze kopējā noskaņā — fantastiski notverta aina. Un jā, šeit visspilgtāk izpaudās, kāpēc tieši Šavs bija visinteresantākais ļaundaris.

Menew — Don’t Give Up On Us Now

Jeffster — Blaze Of Glory

Tas jau nebūtu eRoka mixtape, ja tajā neatrastos vieta vecajam, labajam Džonijam. Bet tā kā šoreiz bija pieejama arī Jeffster versija, Bon Džovi kunga vietā skanēs, manuprāt, seriāla iespaidīgākās kaujas ainas īstais fons.

Band Of Horses — On My Way Back Home

No visiem potenciālajiem seriāla noslēgumiem, kad tas varēja tikt nepagarināts (un kopā tādi bija 6, ieskaitot arī īstās beigas), tieši šis, manuprāt, ir visskaistākais. Sērīgākais, bet tajā pat laikā arī skaistākais.

Peter Wolf Crier — In Response

Freelance Whales - Generator First Floor

Jeremy Messersmith — A Boy, A Girl and A Graveyard

Chief — In The Valley

Girls — Laura

Richard Ashcroft — She Brings Me The Music

Mates of State — Second Hand News

Stars — Dead Hearts

James McMorrow — We Don’t Eat

Nico Stai — One October Song

Visā seriālā bija pāris kompozīcijas, kuras tika atskaņotas divas reizes, taču tikai viena no tām bija izmantota divās ievērības cienīgās ainās. Abas no tām bija tik svarīgas un nozīmīgas, ka nedrīkstēju tās neiekļaut. Patiesībā, diezgan zīmīgi — iepriekšējā tās skanēšanas reizē tika no galināts viņa tēvs, nu māte spiegu pieviļ, un viņš „paliek” bez vecākiem.

Aushua — Hiding Place

Wolfmother — Woman

The Morning Benders — Excuses

Whitesnake — Is This Love

Šo momentu es izceļu tikai tā video versijas dēļ — kārtējā neaprakstāmā Jeffster uzstāšanās. Vien grūti ir izprast dāmu — kura gan spētu pretoties kam tādam?!

Slow Club — When I Go

Man patīk, ka Chuck autori mēdza zīmīgos mirkļos pieturēties pie konkrēta izpildītāja mūzikas. Gluži kā kāzās 2. sezonas beigās, arī izsakot bildinājumu, mēs varam baudīt Slow Club, un tā fantastiski iederas, vai ne?

Nico Stai — The Bottom of The Ocean

Mike Snow — Silvia

Rad Omen — Rad Anthem

The Naked and Famous — Young Blood

Ar ko lai sāk? Pirmkārt, tas viss sākas ar, iespējams, smieklīgāko Jeffster joku un labāko iespējamo uzbraucienu Glee — kaverversiju kaverversijas patiešām ietekmē ASV jaunatni. Šeit uzreiz jāpiebilst — lai pilnībā saprastu, par ko viņi runā, noskatieties Jeffster Push It versiju. Otrkārt, Elijai piedzima meita, treškārt, Keisijs atkal bija vesels. Un, pats galvenais — ideāli izspēlēts bildinājums no Čaka puses — pēc perfektā vakara uz balkona, tieši šis bija tas, ko vajadzēja! Ja trešā sezona noslēdzās uz ļoti saldsērīgas nots, tad šīs seriāla potenciālās beigas bija sasodīti skaistas un jaukas. Un tas nemaz nelikās banāli!

Telekinesis — Please Ask For Help

Alexi Murdoch — Crinan Wood

Last Days of April — No Time For Dreams

Admiral Fallow — Squealing Pigs

The Cave Singers — Black Leaf

The Blood Arm — I Need You

The Cave Singers — Distant Sures

Pixie Carnation — Keep it Coming

Radiohead — Codex

Death Cab For Cutie — You Are A Tourist

Bright Eyes — First Day of My Life

Kurš gan būtu domājis, ka tieši Džefs būs tas, kurš veidos Čaka un Sāras pirmskāzu ballītes video? Vienkārša, bet nereāli skaista un jauki nostalģiska retrospektīva apbrīnojami skaistas kompozīcijas pavadījumā.

Typhoon — Firewood

Fanfarlo — I’m a Pilot

Chuck mums ir devis neskaitāmus fantastiskus citātus, tomēr viens no visu laiku zīmīgākajiem ir Keisa „Russians, so many russians”. Protams, arī viss cits šeit ir ļoti nozīmīgs, bet šādas frāzes aizmirst nedrīkst!

Jonsi — Sinking Friendships

Bija vajadzīgi četri gadi, lai viss nokļūtu līdz tam, par ko varēja nojaust jau pašā, pašā pirmajā epizodē — Čaka un Sāras kāzām. Neaizmirsīsim arī retrospektīvās atmiņu ainiņas — lai vai kā tur būtu, tās jebkurā seriālā vienmēr ir patīkami redzēt!

Simian Ghost — Take My Hand And Lead Me Home

Atzīšos — tad, kad šo momentu redzēju pirmo reizi, man nešķita, ka tas būs tik ļoti nozīmīgs, tomēr tad sekoja visa piektā sezona ar neskaitāmajām atsaucēm uz viņu sapņu māju. Un tieši tāpēc šo šeit nedrīkstēju neizcelt.

Typhoon — The Honest Truth

Blind Pilot — Half Moon

Hotel Lights — Through The Crowd

Alameda — Silver Hands

Memphis — I Want The Lights On After Dark

The Albertans —Jackpot

Seriāla beigas bija neskaitāmu pārsteigumu pilnas — kurš gan būtu sākumā iedomājies, ka Keisijam kādreiz būs meita un ka viņš kādu mīlēs? Gatavojot šo mixtape, es noskatījos ikkatru muzikālo momentu no seriāla un tas man lika vēl vairāk saprast, cik ļoti visi tēli ir auguši, neviens no viņiem vairs nav ne tuvu tāds, kā sākumā.

Foster the People — Don’t Stop (Color on the Walls)

Kasabian — Days Are Forgotten

Uz beigām brīžiem jau kaitināja, ka teju katram no galvenajiem tēliem bija iespēja tikt pie intersekta, kaut uz īsu mirkli, vien prieks, ka tā izmantošana nu bija padarīta loģiskāka un atkal bija skaidrs, kāpēc Čaks ir vienīgais, kas spēj ar to dzīvot. Bet lai vai kā būtu — Sārai tas piestāvēja.

Clap Your Hands Say Yeah! — Misspent Youth

M83 — Another Wave From You

Ja godīgi, man uz īsu mirkli pirms pēdējām divām sērijām jau likās, ka varbūt Švarcam un Fedakam ir aptrūkušās īstās idejas, un pašas beigas būs nedaudz izgāztas. Bet tad, pēc samērā viduvējas epizodes, pēdējo četru minūšu (šīs un nākamās dziesmas) laikā viss tika pagriezts kājām gaisā un atkal bija skaidrs — noslēgumam ir pataupīts kas grandiozs!

Crooked Fingers — She Tows the Line

Ghost Society — Your Hands

No pēdējām divām sērijām izlēmu piedāvāt pilnīgi visas dziesmas, kas tajās skanēja — ikviena no tām ir pārāk nozīmīga, lai tiktu atstāta aiz borta kā mixtape sakarā, tā šajā. Runājot par šo konkrēto momentu — lai vai kā mani reizēm kaitinātu lieli pavērsieni pirms pašām beigām, ir jāatzīst — Sāras atmiņas zudums bija ģeniāla ideja. Jo to, ka viņai visi, arī Čaks, būs jāiepazīst pa jaunu, šķiet, negaidīja neviens.

Beirut — Goshen

Ir jāpiekrīt — tiem, kuri nezina visu stāstu, šī varētu šķiet varen’ muļķīga un naiva aina, taču tieši šādu, brīžiem muļķīga pozitīvisma mirkļu dēļ, šis seriāls ir tieši tāds, kāds tas ir!

The Black Keys — Gold On the Ceiling

A-ha — Take On Me

Pēdējā sērija vispār bija pilna fantastiski iepītu, nostaļģijas pilnu mirkļu, bet šis bija visa kronis. Atceros, ka skatoties epizodi un ieraugot Džefu ar Lesteru ienākam zālē, man seju pārņēma nedaudz muļķīgs, bet ļoti patiess smaids, jo bija skaidrs, ka ir laiks pēdējai, leģendārākajai abu uzstāšanās reizei. Un vīri nepievīla — šis ir viņu visu laiku vislabākais sniegums. Un arī šeit, līdzīgi kā Africa sakarā, varu teikt, pēc šī nekad vairs nespēšu Take On Me klausīties tā, kā to spēju pirms tam. Tagad atmiņās ir tikai viena aina!

Starp citu, pēc šī Jeffster noslēdza līgumu ar kādu lielu ierakstu kompāniju no Vācijas, lai tur kļūtu par megazvaigznēm. Kāpēc gan mani nepārsteidz, ka par šādu mūziku interese ir tieši no šīs lielvalsts?

Grouplove — Cruel and Beautiful World

Šis ir tas mirklis, kad mēs visi tā līdz galam apjēdzām gan to, ka šīs patiešām ir beigas, gan to, kādas pārmaiņas ikviens no tēliem ir piedzīvojis šo gadu laikā. Un tas bija fantastiski skaisti!

The Head and the Heart — Rivers and Roads

Lūk, šīs ir visa beigas. Iepriekš palicis uzticīgs sev, tā vietā, lai atgūtu Sāru, un atjaunojis sev intersektu, lai izglābtu neskaitāmas dzīvības. Un arī šeit viņš palika uzticīgs sev, atgriežoties vietā, kur tas viss sākās — pludmalē, kurā pirmo reizi nācās apjaust, kas tālāk notiks ar viņa dzīvi. Bija noiets pilns aplis, un nu Čaks bija tas, kurš teica, lai Sāra viņam uzticas.

Atzīšos, ka šo komentēt ir ļoti grūti, jo es nemāku atrast īstos vārdus, lai aprakstītu īstās sajūtas. Tas ir perfektais noslēgums, un ikviens, kurš ir redzējis šo 91 sēriju man piekritīs. Ģeniāls noslēgums ļoti, ļoti īpašam seriālam!

Tāda nu bija šī retrospektīva pa mana visu laiku vismīļākā seriāla muzikālajiem ceļiem. Cerams, ka Jums to lasot un visu šo atceroties bija tikpat interesanti kā man to veidojot. Šie bija fantastiski jauki pieci gadi!