Mēneša albums: maijs

Gluži tāpat kā iesākot mēneša labāko albumu un dziesmu apskatu aprīlī, arī tagad jāatkārtojas — jau atkal esam sagaidījuši daudzus lieliskus albumus, kuru kvalitāte priecē gan melomānu sirdis, gan ausis. Bez šaubām varam apgalvot — esam aizvadījuši līdz šim muzikāli interesantāko mēnesi šogad, kurā kas tuvs ir katra gaumei. Izbaudiet!

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: Miles Kane — Rearrange

Lai arī šajā mēnesī iznākušo Colour Of The Trap nenosaucu par savu maija mīļāko ierakstu, es Mailzu Keinu nevaru atstāt nenovērtētu. Jau pirms kāda laika ļoti nopriecājos par Arctic Monkeys jauno dziesmu Brick By Brick, taču Rearrange mani aizveda vēl uz tālāku 60. gadu nostūri. Tā kā — ja neizceļu visu Keina albumu, kurš arī kopumā neapšaubāmi ir lielisks, tad vismaz vienu singlu no tā.

Mēneša albums: Mona -Mona

Par jaunajiem Kings Of Leon sauktie Mona manā skatījumā stāv pāri vismaz tam, ko iepriekš minētā grupa rada tagad — Mona mūzikai piemīt cits skanējums, cita enerģija. Sliktu dziesmu nav, bet visvairāk jāizceļ singli Teenager un, jo īpaši, Listen To Your Love. Pagaidām mans otrs mīļākais albums 2011. gadā.

Uldis Goba

Mēneša dziesma: Johnny Foreigner — Tru Punx (Whiskas Remix)

Britu Bloc Party/Los Campesinos! hibrīds no Birmingemas vārdā Johnny Foreigner šogad to vien dara, kā kaut kur internetā pamet dažādus kreisus EP (bieži vien arī sliktā kvalitātē). Vienā no šādiem EP atrodams skaņdarba Tru Punx diezgan smieklīgs un reizē sasodīti labs remikss. Jebkurā gadījumā, trijās minūtēs tiek apcerēta mūžīgi sentimentālā tēma, par ko dzejnieki lauzuši galvu jau neskaitāmus gadsimtus — dzeršana. Priekā!

Mēneša albums: Chad Vangaalen — Diaper Island

Savādais kanādiešu dziesminieks Čeds Vangālens, kurš no mājas izejot tikai tāpēc, lai ik pa laikam papildinātu savas skābes krājumus, maijā ir uztaisījis lielisku comeback. Pašā ierakstā kopumā valda nedaudz vīrišķīgs folkroks nekā Vangālena iepriekšējās platēs (tīri folka izpratnē), saglabājot labākās kanādiešu mūzikas dīvainību tradīcijas. Rekomendēju tiem, kam apnikusi Fleet Floxes glorificēšana.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: Death Cab For Cutie — You Are A Tourist

Šomēnes bija vairākas lieliskas kompozīcijas, kas varēja ieņemt mēneša dziesmas titulu, tomēr dažādu iemeslu dēļ tas nenotika. Ļoti spēcīga kandidatūra bija Gundara izvēlētā Rearrange, tomēr nevēlējos atkārtoties. Tad vēl nopietni apsvēru kaut ko no Bon Iver, tomēr gribējās ko svaigāku par pirmā albuma Creacure Fear, savukārt jaunā diska materiāls, kurš netīšām noplūda „pateicoties”iTunes darbiniekiem, vismaz youtube un citos saitos rūpīgi tiek sargāts. Tāpēc nācās „izlīdzēties” ar labāko no šī mēneša klausītākā albuma — Codes And Keys.

Mēneša albums: Miles Kane — Colour Of The Trap

Šajā kategorijā šoreiz daudz jautājumu nebija — pat neskatoties uz superīgas mūzikas drūzmu, kuru pirmo reizi varēja baudīt tieši maijā. Jau no pirmajām dienām tieši Keins sevi pieteica kā galveno pretendentu šajā nominācijā, un līdz pat mēneša beigām noturējās labākā godā. Nebaidos apgalvot, ka šis ir līdz šim labākais 2011. gada albums!

Antra Feldmane

Mēneša dziesma: I Break Horses — Hearts

Profilakses labad paklausos kaut ko no ambient puses, lai atpūtinātu prātu no līdzdomāšanas (kā tas būtu, piemēram, Pīdžejas Hārvejas gadījumā). Ne jau tas, ka šis iepriekšminētais žanrs būtu melomāna bezdomu perēklis, vairāk par to kā ļaut ierakstam runāt "no iekšas". Kā teica kāds mans draugs — ir filmas un mūzika, kur pieredze ir literāra. Varoņi un stāsts atklājas no tā, ka nekāds stāsts neatklājas, atstājot vietu brīvai pasapņošanai bez kauna izjūtas par zemē nošķiestu laiku. Man tā bija ar I Break Horses.

Mēneša albums: Field Music — Field Music (Measure)

Deivids un Pīters jeb brāļi Brūisi manā skatījumā ir uzskatāms paraugs, kā, izvēloties samērā sarežģītu mūzikas žanru, radīt labas lietas mūsdienās. Ar to es saprotu, ka ja pēdējos gados aktuāli ir sintezatori, tad Field Music preparē Queen un Pink Floyd iesāktās idejas. Piemēram, plašas un vērienīgas kompozīcijas Elbow stilā ar neparastiem ritma lauzumiem un "tiltiņiem" pa vidu melodijām.

Rūdolfs Sietiņš

Mēneša dziesma: The Antlers — Hounds

Izdot albumu pēc tāda depresīvā guļamistabas triumfālā opusa kāds bija 2009. gada Hospice ir grūts uzdevums. Citi līdzīgi mākslinieki kā Neutral Milk Hotel vai The Microphones pārtrauca muzaktivitātes vai nolēma mainīt skatuves pseidonīmu. The Antlers nolēmuši doties savādāku ceļu un no viena cilvēka projekta kļūt par jēdzīgu grupu, kas varētu iesildīt U2 stadionos. Hounds ir Burst Apart, kura recenziju lasiet tuvākajās dienās, lēnākais, depresīvākais un skaistākais albuma skaņdarbs. Kaut kas no Slowdive, kaut kas no Jesu vai Sigur Ros, varbūt pat no Red House Painters. Tags slowcore perfekti atzīmē šo piecu minūšu svētlaimes lidojumu.

Mēneša albums: Wild Beasts — Smother

Iepriekšējie divi Wild Beasts albumi parādīja, ka grupa ir pelnījusi titulu "pēdējo gadu interesantākā apvienība no britu salām" Jaunais albums, kas patiesi ir albums no a līdz z, nevis iPod shuffle singlu izlase, pārsteidz ar tumšu vienotu nedaudz lēnīgu un fonam ideāli paredzētu noskaņu, pierāda šis tituls vairs nav tukši vārdi, bet gan pilnīgi apzinīgi nopelnīts slavinājums. Smother nav hitu kādi bija The Devil's Crayon, Hooting And Howling vai All The King's Man, to vietā mums tiek piedāvā viena liela noskaņas dziesma, kas sadalīta 10 daļās.

Tādas lūk ir mūsu domas par kvalitatīvāko nenoliedzami aizraujošajā maijā. Esam kaut ko aizmirsuši vai kaut ko neesam pienācīgi novērtējuši? Pastāsti mums par to!