Passion Pit - Gossamer
Kā jau mēs to visi zinām, tad standartindīģitārbērnam iebarot kaut kādus tur astoņdesmito gadu sintezatorus ir grūta un neiespējama padarīšana. M83 tas izdodas jau gandrīz desmit gadus. Kā otru grupu, kas prot saspiest pareizās sintezatora podziņas tā, lai ģitārpuikas un ģitārmeitenes spiegtu kā amerikāņi ieraugot britu invāzijas pārstāvjus sešdesmitajos, gribētos minēt Passion Pit. Seksīgi falseti, erotiski sintezatori un izģērbties gribošs salkanums — ir Maikla Angelokas orķestra spilgtākie ieroči un ar jauno Gossamer pilnīgi nekas šajā jomā nav mainījes, bet...
Šoreiz ir notikušas nelielas izmaiņas pa šiem trim gadiem kopš hitu albuma Manners — pirmkārt, katra mūziķa labākā draudzene sirdssāpe. Ja Passion Pit debijas EP Chunk of Change, kas iznāca vēl pirms minētā Manners, bija kā dāvana kādai noslēpumainai meitenei valentīndienā (ļoti romantiski), tad šoreiz paliek skaidrs, ka šada dāvana nav attaisnojusies un šīs brīnumjaukās attiecības ir beigušās un man kā pesimistam nākas teikt "Īsta mīlestība nepastāv".
Un patiesībā labi, ka tā, jo muzikāli Gossamer ir vēl saldāks, cukurotāks, lomogrāfijas fotogrāfiju ieskautāks albums kā tā priekšgājējs, bet pesimistiskie teksti dod tam pareizo balansu un Gossamer kļūst pat par ļoti pieklājīgu 21. gadsimta sākuma pārstilīgās popmūzikas ierakstu. Varbūt no sākuma, tas šķiet nedaudz garlaicīgs, bet nākamajās reizēs lipīgās melodijas un šarms tam dod nepārvaramu spēku. Protams, ja jāizvēlās labākie momenti — Take A Walk ir perfekts pops un I'll Be Alright ar savu pesimistisko optimismu, hiperaktīvo ritmu un interesanto semplu ir vēl perfektāks pops. Pārējais? Pārējais ir atkarīgs no tavas gaumes un saprašanas.
8/10
