Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

NOVEMBRIS
23: Camouflage, Palladium koncertzāle
DECEMBRIS
06: Efterklang, Tu jau zini Kur.
JANVĀRIS
29: Kautkaili, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Widowspeak – Widowspeak

Alise Stefanoviča, 2011. g. 28. augustā

Lai arī sākumā šis albums mani tā īsti nepārliecināja, man bija vēlme to noklausīties vēl vienu reizi un izklausīt katru tā skaņu nesteidzoties. Tieši tā — klausoties šo albumu, nepieciešama tieši šāda nostāja, citādāk, to ieslēdzot fonā vai pārskrienot cauri, zūd tā labākās īpašības.

Pavirši to klausoties, varētu likties, ka dziesmas ir vienveidīgas, taču ieklausoties, var pamanīt, ka diezgan līdzīgais skanējums ir kā pamats dažādām interesantām detaļām, kuras atšķiras katrā skaņdarbā.

Solistes gaisīgā balss, kas tā vien atgādina Mazzy Star un agrīno Cat Power, kā atsauce uz 90-to gadu alternatīvo mūziku, apvienojumā ar 50-to/60-to gadu sērfroka ģitārskaņām, kas, piemēram, dziesmās Nightcrawlers un, it īpaši, tveicīgajā balādē In The Pines, kas ir viena no maniem favorītiem šajā albumā, nedaudz atgādina Deivida Linča filmu skaņu celiņus. Starp citu, grupai ir arī lieliska kaverversija klasiskajai dziesmai Wicked Game, kuru izpildījis Kriss Īzaks, kurš arī lielā mērā kalpojis par iedvesmu šim trio.

Lai arī grupas daiļrade bieži vien atgādina dažas citas mūsdienu meiteņu grupas, arī klasiskais grupas sastāvs liktu par to domāt, tomēr šī atšķiras ar īpašu, reti kur dzirdētu vesternu noskaņu un līdzībām ar 60to gadu eksperimentālā roka klasiķiem The Velvet Underground.

Varētu padomāt, ka viss šis stilu mikslis varētu būt ‘’pārāk daudz’’, taču Widowspeak ir ņēmuši tikai pa mazam gabaliņam no visa un ļoti veiksmīgi atraduši tajā ko kopīgu un apbrīnojami saderīgu.

Šajā albumā neesmu atzīmējusi nevienu vāju dziesmu — visas ir līmenī, turklāt ir arī ļoti labas, kā, piemēram, abi singli — noslēpumainais un nedaudz drūmais Harsh Realm un Gun Shy — perfekti melanholisks, bet tikpat dejojošs gabals, kā arī jau augstāk minētais In The Pines. Vēl viens pluss — visas dziesmas ir 3-4 minūšu ilgas, līdz ar to garlaicība vēl nepaspēj iestāties, un viss muzikālais materiāls ir labā daudzumā un koncentrācijā. Ja vēl atcerēties, ka šī ir grupas debija, tad tas ir īpaši apsveicami. Cerams, ka mūziķi nākotnē vēl piestrādās pie melodiskās daudzveidības un iepriecinās ar vēl daudziem labiem ierakstiem!

7,5/10

Tavs komentārs