Mēneša albums: augusts

Vēja spārniem ir aizsteidzies arī pēdējais šīs vasaras mēnesis, kas nozīmē, ka ir pienācis laiks apkopot labāko mūziku augustā. Ja albumu ziņā pēc jūliju klusuma atkal parādījās dzīvība, tad singlu ziņā šis, šķiet, bija vājākais gada mēnesis (kaut gan tas nepārsteidz zinot, kas gaidāms septembrī). Lai vai kā, gaidot jaunās relīzes atcerēsimies arī par interesantāko augustā.

Rūdolfs Sietiņš

Mēneša dziesma: Yo La Tengo — Pass the Hatchet, I Think I'm Goodkind

Izvēloties antīkās noskaņās tērptu mēneša albumu, nākas sekot līdzīgam piemēram izvēloties arī mēneša dziesmu. Grupa, kas savus augstumus sasniedza tieši deviņdesmitajos (līdzīgi kā Malkmusa kungs) 2006. gadā izdeva albumuI Am Not Afraid Of You And I Will Beat Your Ass, kuras ievadošais 10 minūšu Velvet Underground eposs Pass the Hatchet, I Think I'm Goodkind kvalitātēs ir liekams blakus visiem lieliskajiem Yo La Tengo daudzminūšu eposiem. Jāatzīst, ka šomēnes šo grupu esmu klausījies monstrozos apjomos, tādēļ arī ir šāda salīdzinoši vintage izvēle.

Mēneša albums: Stephen Malkmus And The Jicks — Mirror Traffic

Malkmus jau kopš 2001. gada ir centies attālināties no tās skaņas, kuru viņš radīja ar trīskāršējo 10.0 vērtējuma ieguvēju Pavement, vairāk rotaļājoties ar klasiskā roka formulām. Beka producētais Mirror Traffic ir Malkmusa peivmentiskākais un labākais albums. Atsauces uz Pavement (un arī Jicks) albumiem var atrast visās 15 dziesmās. Viena no dziesmām saucās Forever 28, kurā Malkmus dzied, ka labākie viņa dzīves gadi bija 1994. un 1995. gads, kad tika izdoti Crooked Rain, Crooked Rain un Wovee Zovee albumi. Prīmā.

Alise Stafanoviča

Mēneša dziesma: Neon Indian — Polish Girl

Mani vienmēr var diezgan viegli ''paķert'' ar sintezatoru mūziku, tādēļ arī drīz iznākošā Neon Indian albuma priekšvēstnesis Polish Girl izdarīja savu darbu. Mūziķis joprojām ir līmenī ar sev raksturīgo retro elektronikas skaņu. Lai arī vasara ir galā, šis skaņdarbs tomēr vēl liek uz to atskatīties un notur pozitīvu noskaņu arī rudens sākumā.

Mēneša albums: Widowspeak — Widowspeak

Grupas debijas albums, kas ir līdzvērtīgs materiāls daudzu pieredzējušu mūziķu veikumiem. Šis trio ir spējis apvienot visdažādāko žanru elementus, saglabājot harmonisku skanējumu un savus unikālos vaibstus. Lai arī ieraksts nav nostrādāts lieliski, tomēr tā ir ļoti laba debija un pamudinājums sekot līdzi šīs grupas daiļradei arī turpmāk.

Gundars Zaburdajevs

Mēneša dziesma: Noel Gallagher's High Flying Birds — The Death Of You And Me

Brāļi Galaheri savā starpā "kasās" nepārtraukti un noteikti viņu starpā valda arī sacensība — kurš pēc Oasis izjukšanas izdos labāku albumu? Laiema grupas Beady Eye debijas albums bija labs, bet Noela soloalbumu sagaidīsim oktobrī. Pirmais vēstnesis no tā ir ļoti savdabīgs, bet liek domāt, ka Noela "lidojošie putni" varētu būt kas ļoti interesants.

Mēneša albums: Blue October — Any Man In America

Par šo grupu pirmo reizi uzzināju pirms aptuveni četriem gadiem. Toreiz man ļoti iepatikās viņu dziesma Holler un tās ģitāras/vijoles rifs. Abi šie instrumenti labi sadarbojas arī Blue October jaunākajā veikumā, un iznākums ir ļoti patīkams — agresīvs un emocionāls skanējums. Varbūt Any Man In America nav nekas ļoti oriģināls, ieraksts ir ļoti kvalitatīvs un tā vien liekas, ka grupa ir sasniegusi augstāko virsotni tās pastāvēšanas laikā.

Uldis Goba

Mēneša dziesma: Slow Loris — Everybody Knows

Reizēm gadās uzrakt kaut kādu sazin kur spēlējošu mākslinieku, kas ieķeras ausī, un šoreiz tāds ir Slow Loris. Īstenībā nemaz nav būtiski, ka drīzumā Slow Loris (par kuru nezinu pilnīgi neko) plāno izlaist albumu un arī grupas (vai mūziķa?) pārējais materiāls nemaz nav svarīgs, jo skaņdarbs Everybody Knows ar tik tikko nojaušamo (ha ha) Pixies sajūtu ir diezgan pievilcīgs. Vismaz īstermiņā...

Albums: Cymbals Eat Guitars — Lenses Alien

Kārtējo reizi salaupījušies 90. gadu mūzikas labākos elementus, Ņujorkas grupa Cymbals Eat Guitars ir atgriezušies uz trases ar otro studijas albumu Lenses Alien. "Pēc-debitantu" sindroms indie rock apvienību nav skāris — Lenses Alien ir cienīgs atrasties blakus savam vecākajam brālim Why There Are Mountains. Pirms 2 gadiem albumu iegrieza episkais ...And The Hazy Sea, šoreiz šo svarīgo lomu ieņem dziesma Rifle Eyesight. Šūgeiziski-noiziska atmosfēra, kuru caurvij skaļi ģitāru kliedzieni, aizdomāties liekoši instrumentāli elementi un ar Džozefa D'Agestīno balss palīdzību paustie lieliskie dziesmu teksti — tāds ir Lenses Alien.

Normunds Vucāns

Mēneša dziesma: The Drums — Money

Līdzīgi kā pirms mēneša, arī šoreiz izvēlē reāli svārstījos starp diviem pretendentiem — jau atkal to starpā bija uzvarētāji un Instrumenti ar Pilnīgi Viens. Nenoliegšu, izvēle bija ļoti grūta, taču beigās tomēr izvēlējos The Drums — galu galā viņi neatlaiž jau otro mēnesi. Turklāt nekur nav teikts, ka līdzīgi nenotiks arī ar Instrumentiem...

Mēneša albums: Beirut — The Rip Tide

Uz mēneša albuma titulu šomēnes, manuprāt, bija paliela konkurence, jo vismaz 6 diski būtu pelnījuši izcelšanu slavas saulītē. Beigās gan sarakstu saīsināju līdz diviem — Beirut un Instrumentu Tru. Lai vai cik žēl man nebūtu, jau atkal pašmāju duetam ir jāpiekāpjas — galvenokārt tāpēc, jo tas tika izdots 30. augustā, kamēr The Rip Tide drillēju visu mēnesi. Eh, ja vien kāds no šiem būtu izdots tukšajā jūlijā... Lai vai kā, Tev iesaku neizvēlēties, bet noklausīties abus — garantēju, ka vīlies nebūsi!

Šādas bija mūsu mēneša izvēles. Ja sarakstā neesi atradis savu mīļāko mēneša albumu vai dziesmu, neturi sveci zem pūra, bet pastāsti par to visiem!

Foto: Britānija Heisa