Mēneša albums: septembris
Pēc pāris muzikāli klusākiem mēnešiem, septembris iezīmēja laiku, kad augstākās raudzes ieraksti visos žanros atsāka birt kā no pārpilnības raga. Lai šajā gūzmā neapjuktu un saprastu, ko nekādā gadījumā nedrīkstēja palaist garām, esam tev sarūpējuši mēneša svarīgāko dziesmu un albumu apkopojumu!
Jana Udovenko
Mēneša dziesma: FKA twigs — Papi Pacify
Par FKA twigs jau esmu gari un plaši runājusi mūsu "Nedēļas dziesmu" rubrikā, tādēļ neizplūdīšu lielos aprakstos. Ja līdz šim eRokā klīda runas, ka gada seksīgākās dziesmas tituls pienākas Arctic Monkeys — Do I Wanna Know?, tad šobrīd es atļaušos to piešķirt Papi Pacify, un, nepārprotiet, tas nav tikai ‘kas-pie-velna-tur-notiek’ videoklipa dēļ. Jaunā britu māksliniece jau pašā karjeras sākumā lieliski zina, ko vēlas panākt ar savu mākslu, un šī uzdrīkstēšanās ir tas, kas pirmām kārtām padara viņas mūziku seksīgu. Papi Pacify, līdzīgi kā viņas pārējās dziesmas, spēlējas ar minimālismu, kas gāž kalnus un atgādina cilvēkiem par tādu burvīgu mūzikas žanru kā triphops, kas savu ziedu laiku piedzīvoja 90. gados. Tajā spēcīgie hiphopa bīti savijas ar elektronikas virtuozitāti un kļūst par lielisku pamatu FKA twigs smalkajam vokālam. Intimitātes slēdzis šeit ir uzgriezts uz 100 un pie kvalitatīvākās skaņu sistēmas katrs bīts liek šūnām kustēties ātrāk.
Mēneša albums: Goldfrapp — Tales of Us
Britu elektroniskās mūzikas dueta četrpadsmit gadu ilgā karjera nereti svārstījusies no augstas raudzes eksperimenta uz joku, kas ik pa laikam ļāvis pasmieties pašiem par sevi. Viņu jaunākajā, sestajā studijas albumā visi joki ir mesti pie malas. Tales of Us ir ļoti smalks, līdz sīkākajām detaļām nostrādāts muzikāls pārdzīvojums, kas, kā jau nosaukums pasaka priekšā, apvieno sevī desmit stāstus. Goldfrapp tajos ir spējuši meistarīgi notvert gan rudens melanholijas stīgu, gan dievišķu vieglumu, kas kopumā raksturojams gaužām vienkārši — skaists. Tas ir ļoti skaists albums, kas nes sev līdzi un uzbur brīnišķīgu rudens gleznu. Tajā neatradīsiet cukurotus 80. gadu sintezatorus kā viņu iepriekšējā albumā Head First vai elektroniskas glemroka ietekmes kā Supernature. Klausītāji, kas ar šo duetu ir mazāk pazīstami, no sākuma pat varētu viņus neatpazīt, jo tas ir ļoti nobriedis albums, kas ietekmēs sniedzas līdz viņu pirmajam ierakstam Felt Mountain, kurā elektronika mijās ar kabarē popu. Pārsteidzis mani negaidītu, Tales of Us acumirklī kļuva par manu septembra skaņu un pat sācis cīņu par iekļūšanu gada labāko albumu sarakstā.
Gundars Zaburdajevs
Mēneša dziesma: Nine Inch Nails — Various Methods of Escape
Nebūšu oriģināls — mana mēneša dziesma ir tik cieši saistīta ar Nine Inch Nails jauno veikumu, ka ciešāk nevar būt. Various Methods of Escape starp pārējām izceļas ar diezgan izteiktu ģitāras skanējumu, salīdzinoši pamanāmām bungām, turklāt fona vokāls (ja vien tā tiešām ir balss, nevis kāds Trenta Reznora elektronisks triks) piedziedājumā dziesmu padara vēl noslēpumaināku, nekā tā jau ir. Mierīgie panti konstrastējas ar smago piedziedājumu, veidojot vienu no albuma vienlaikus interesantākajiem un labākajiem gabaliem.
Mēneša albums: Nine Inch Nails — Hesitation Marks
Pēc vairāku gadu pauzes Trents Reznors izlēma, ka, lai cik viņam pašam liktos dīvaini atgriezties pēc atvadu tūres, Nine Inch Nails gals tomēr nav pienācis. Jaunajā ierakstā meklēt agresīvas ģitāras un smagu bungu spēli, kas kādreiz lieliski papildināja Nine Inch Nails industriālo skanējumu, meklēt ir diezgan bezjēdzīgi. Tas ir īsts industriālā roka ieraksts, kurš lieliski parāda Reznora briedumu un to, ka viņš vēl ir spējīgs uz pat ļoti labu dziesmu radīšanu.
Linda Vintere
Mēneša dziesma: Camera Obscura — This Is Love (Feels Allright)
Mēneša sākumā biju pārliecināta, ka Camera Obscura pēdējā plate Desire Lines ieņems septembra albuma izvēli. Diemžēl to izstūma kas dejiskāks un jautrāks. Desire Lines ar This is Love priekšgalā ir tie gabali, kas paliek nevis ikdienas gaitām, bet gan brīžiem kad dators izslēgts, aizkari aizvilkti un ir laiks vai nu doties gulēt vai arī kā nu kuram tās vakar izklaides iegadījušās. Gandrīz visi albuma skaņdarbi vietām liekas pārāk salkani un naivi, bet ir situācijas, kad cukurs ir tas, kas vajadzīgs un liekas, tā nekad nebūs par daudz. Salds piestāv saldam. This Is Love Tevi ieaijās saldenā mierā, saldā miegā, saldos sapņos, saldā mīlestībā, varbūt pat uzburs saldu smaidu uz lūpām. Mani un Camera Obscura saista vienīgā dzīves patiesība — jādara tas, kas liek justies labi. Vai ne?
Mēneša albums: Kings Of Leon — Mechanical Bull
Ir divi iemesli kāpēc man patīk Nešvila. No tās nāk Teilore Svifta un Kings of Leon. Šoreiz stāsts nebūs par manu lielo kantrī mīlu, bet gan par to cik aizraujoša ir Kings of Leon atgriešanās saulītē, nu gluži kā jāšana uz mehāniskā buļļa, hehe. Albums manās ķetnās nonāca nejauši, un tik pat nejauši es to noklausījos. Biju nolēmusi izdzēst visu mūziku telefonā un salikt tikai jaunos albumus, lai beidzot rasots kādi iespaidi, ko atstāstīt mēneša izvēlēs. Tā nu sanāca, ka neviens cits no šī brīža aktuālajiem ierakstiem nespēja piepildīt manu vēlmi pēc neitrāla, nedaudz emocionāli pacilājoša fona manām ikdienas gaitām. Mechanical Bull bija tieši laikā. Īpaši vēlos izcelt Comeback Story, kas ir ģeniāls gabals ar ģeniālu tekstu. “I walk a mile in your shoes / And now I’m a mile away / And I’ve got your shoes.” Vai ne? Populārais teiciens pavērsts tieši tā, kā man patīk. Albums vietām ir patumšs, taču joprojām ļoti aizraujošs, tieši tāpēc tas ir tāds, lai to atskaņotu ne reizi vien un aizmirstoties ik pa laikam drusku uzdejotu. Šis disks ir tiem, kam rudenī labāk pie sirds iet smīnēt par skumjajiem, nevis būt vienam no tiem.
Rūdolfs Sietiņš
Mēneša dziesma: Arcade Fire — Reflektor
Man patiesībā ļoti riebjas Arcade Fire, un es domāju, ka viņu mūzika ir parasts sūds (joks). Klausoties jaunā albuma Reflektor tāda paša nosaukuma dziesmu liekas, ka Vins Batlers un pārējie ir atnākuši un grib izvarot tevi ar savu seksīgo grūvu. Līdzīgi kā Deivids Bairns 1980. gadā, Bovijs 1978. gadā vai Džeimss Mērfijs 2005. gadā. Tā ir pareizā attieksme, kuru no šiem stadionmonstriem neviens necerēja sagaidīt. Tas būtu aptuveni tāpat, ja U2 sāktu spēlēt Fela Kuti, saglabājot melodiskumu. Tas ir ārtroks, kuru spēj izbaudīt katrs ne tikai dīvaini frīki. Bravo Arcade Fire. Tās ir labākās dibena sāpes kādas man ir bijušas.
Mēneša albums: Mazzy Star — Seasons of Your Day
Ir ļoti grūti uzrakstīt kaut ko par jaunāko Mazzy Star. Ja ir dzirdēti visi trīs iepriekšējie albumi (pēdējais no tiem izdots pirms 17 gadiem), kaut vai tikai pavirši, ir puslīdz skaidrs, kā izklausīsies jaunais veikums. 10 dūmakainas un sapņainas kantrī dziesmas, kurās ir jūtams apbrīnojams briedums — tā var raksturot jauno grupas albumu, kura veidošana jau sākās uzreiz pēc iepriekšējā izdošanas. Manuprāt, Seasons of Your Day ir labākais grupas albums.
Lauris Anstrauts
Mēneša dziesma: Banks — Bedroom Wall
Lai gan jaunā dziedātāja Banks, šķiet, nav no māksliniekiem, kas pārspīlēti mīl publicitāti un cenšas izmantot katru iespēju to iegūt, viņai tik un tā ir izdevies sev piesaistīt visai lielu uzmanību un tikt pie "Next Big Thing" statusa. Septembrī nāca klajā viņas jaunais EP, kura spilgtākā dziesma, blakus jau iepriekš dzirdētajai Waiting Game, bija tieši Bedroom Wall. To producējis Totally Enormous Extinct Dinosaurs, kura firmas zīme vienmēr bijusi sapņaini vokāli kombinācijā ar masīviem deju grīdu ritmiem, tomēr šeit viņš radījis ko krietni delikātāku, lieliski pielāgojot dziesmas instrumentālo daļu Banks liegajam vokālam. Tā vien šķiet, ka nosaukumā pieminētās guļamistabas sienas ir īstā vieta, kur šai dziesmai atbalsoties.
Mēneša albums: Arctic Monkeys — AM
Šķiet, ka jaunā Arctic Monkeys albuma lielākā problēma bija lieliskie singli, kas ievadīja tā izdošanu. Pēc Do I Wanna Know?, kuru es uzskatītu par favorītu jebkurā gada nogales labāko dziesmu apkopojumā, daudzi no viņiem gaidīja vismaz labāko 21. gadsimta albumu. Tomēr, pirmoreiz to noklausoties, kļuva skaidrs, ka tāpēc jau arī šīs dziesmas bija izvēlētās kā singli, ka tās ir pašas spilgtākās šajā albumā. Pārējais tajā atrodamās dziesmas, lai gan nebūt nebija zemē metamas nespēja turēt līdz R U Mine? un Do I Wanna Know?, kas daļai klausītāju lika neviennozīmīgi izteikties par to, cik labs tas īsti ir. Tomēr, ja atmet milzīgās ekspektācijas, manuprāt, AM tomēr ir ļoti solīds albums. Jā, tas diez vai ir gada labākais albums un nav arī pašu Arctic Monkeys labākais albums, bet AM arī noteikti nedara kaunu vienai no šī brīža lielākajām pasaules rokgrupām.
Staņislavs Fisenkovs
Mēneša dziesma: Blood Orange — Chamakay
Chamakay ir pirmais vēstnesis gaidāmajam Blood Orange ierakstam Cupid Deluxe, kas tiks izdots jau šoruden. Devonte Hainess pirms solokarjeras uzsākšanas ir paguvis piedalīties vairākās apvienībās. Arī šobrīd, kad izdots debijas albums un enerģija vērsta uz paša daiļrades veidošanu, viņš turpina sadarboties ar citiem māksliniekiem. Jaunākajā singlā viņam piebiedrojas Chairlift dalībniece Karolīna Polačeka, kuras vokāls liek cerēt uz viņu turpmāko sadarbību. Savu roku ir pielicis arī Adams Bainbridžs jeb Kindness, kurš dokumentēja Blood Orange ceļojumu uz mātes dzimteni un izveidoja no tā video dziesmai. Otrais, novembrī gaidāmais albums, noteikti ietvers sevī vēl kādu sadarbību, kas palīdzēs realizēt viņa idejas.
Mēneša albums: Chvrches — The Bones Of What You Believe
Septembrī apritēja gads kopš Chvrches sevi pieteica, izdodot pirmo oficiālo singlu ar nosaukumu The Mother We Share. Šī gada septembrī izdarīts vēl viens būtisks pirmais solis — izdots debijas albums. Starp šiem diviem būtiskiem notikumiem Glāzgovas trio neapstājās, lai atvilktu elpu, bet gan ļoti aktīvi darbojās. Viens koncerts aiz otra un brīvos brīžu pavadīšana pie rakstīšanas ir noteikti viena no panākuma atslēgām. Pēc veiksmīgiem singliem bija šaubas par to vai tik spilgtas būs arī pārējās dziesmas platē. Tās nepiepildījās un arī viss pārējais materiāls izrādījās augsti vērtējams. The Bones Of What You Belive ir viena no labākajām debijām šogad un atliek cerēt, ka darba spars netiks zaudēts arī turpmāk.
Normunds Vucāns
Mēneša dziesma: We Are Scientists — Return The Favor
Septembrī mūzikas pasaulē aktuāls vārds ir bijis briedums. Briedums ir dzirdams jaunajos Arctic Monkeys, Goldfrapp, Arcade Fire un Mazzy Star, taču man gribētos domāt, ka uz šī fona nepamatoti piemirsti un nepamanīti ir lieliskie We Are Scientists. Mūziķi ir attīstījušies ar katru nākamo relīzi, un nu ir sasnieguši to fāzi, kad par tās agrīno daiļradi atgādina vien nosaukums un spēja rakstīt ļoti episkas dziesmas pēc to struktūras. Amerikāņi ir uztaustījuši reti interesantu pavedienu, kuru, cerams, turpinās attīstīt arī turpmāk. Tomēr šobrīd ir skaidri zināms, ka nu man ir jauna mīļākā We Are Scientists dziesma — Return The Favor ir gāzusi I Don’t Bite no troņa!
Mēneša albums: Johnathan Rice — Good Graces
Good Graces noteikti nav nedz mēneša kvalitatīvākais, nedz interesantākais, nedz novatoriskākais ieraksts. Patiesībā, savā trešajā pilnmetrāžas ierakstā Raiss vienkārši citē sev nozīmīgākos dziesminiekus. Vai tas būtu Brūss Springstīns tituldziesmā, Bobs Dilans skaņdarbā Acapulco Gold, Lū Rīda gars Lou Rider (asprātīgas vārdu spēles joprojām ir Amerikas skota rota) vai kāds cits — visiem pateicības tiek izteiktas gana skaļi un pamanāmi. Tomēr tie ne mazākajā mērā nenomāc paša Džonatana spējas un talantu — ja ir dzirdēti viņa iepriekšējie darbi, diez vai kādā mirklī būs sajūta, ka mūziku izpilda kāds atdarinātājs, kuram pašam savu ideju nav. To netrūkst, turklāt noskaņas ziņā tās ir fantastiskas, jo siltam rudenim un atvasarai piemērotāka plate 2013. gadā izdota nav!