Blogs: Ceļojums mūzikas tumšajā pusē (1983. - 1985.)

Dio — Holy Diver (1983)

Ronija Džeimsa Dio solo projekta pirmais albums. Bieži vien uzskatīts par viņa labāko, kam es varētu piekrist. Efektīgi rifi, veiksmīgas melodijas un lieliskā Dio balss. Šī ir uzvaras formula, tikai diemžēl ierakstu nomāc lielā vienveidība. Kompozīcijas ir labas, augstākā labuma smagajā metālā ieturētas, bet pārsteigumus šeit varat negaidīt. Jāizceļ noteikti ievadošā Stand Up And Shout, tituldziesma un Invisible ar lielisku rifu. Pārējās kompozīcijas gan no kvalitātes neatpaliek, tāpēc līmenis visā ieraksta garumā ir noturēts.

Atzīme — 7,5/10

Accept — Balls To The Wall (1994)

Viens no vācu smagās apvienības populārākajiem ierakstiem, ja ne populārākais. Kā jau daudzi ir sapratuši, tad Accept īstenībā ir tikai mazliet smagāki par viņu līdziniekiem AC/DC — smagnējāks skanējums un ne tik jautri noskaņots. Tomēr, nemaz tik smagi arī viņi nav, jo melodijas ir pietiekami vienkārši uztveramas. Žēl, bet ievadošo tituldziesmu kompānija tā arī nespēj pārspēt albuma ietvaros. Lielisks piedziedājums un pie kompozīcijas arī ir piestrādāts. Pārējās dziesmas diemžēl sakrīt vienā bedrē un ir grūti atšķirt kura ir kura. Nav sliktas, bet neīpaši izteiksmīgas. Varētu izcelt skanīgo Turn Me On, kas patiesībā ir tīri viegla dziesmiņa, bet melodiska. Nevajadzīga gan ir pēdējā, balādiski garlaicīgā Winterdreams. Ja zāģē, tad zāģē, nevis iebāž galīgi neizteiksmīgu šlāgeri. Ieraksts nav slikts, klausāms un kaut ko labu arī šeit var atrast.

Atzīme — 7/10

Iron Maiden — Powerslave (1984)

Viens no maniem mīļākajiem meidenu albumiem. Lielisks smagais metāls. To atver jau divas Iron Maiden klasiskās un viņu Zelta fondā liekamās dziesmas — Aces High un 2 Minutes To Midnight. Tām seko nemazāk lieliskais instrumentālis Losfer Words. Diemžēl ieraksta vidus ir mazliet švakāks. Tomēr nav arī tik traģisks, lai nevarētu to izbaudīt. Tomēr uzskatu, ka ieraksta augstākais punkts ir divas pēdējās dziesmas — tituldziesma un pat progresīvā, 13 minūšu garā Rime Of The Ancient Mariner. Nu ko, lielisks ieraksts, kas pierāda, ka Iron Maiden nav tikai liels, uzpūsts burbulis. Absolūti klasiķi.

Atzīme — 8,5/10

Metallica — Ride The Lightning (1984)

Lai arī cik tagad spļaudās par šīs apvienības pārdošanos mūzikas industrijai, 80ajos gados tā bija varen spēcīga un laba grupa. Un Metallica zelta laiks sākas tieši ar Ride The Lightning. Ieraksta sākums ir absolūts spridzeklis — Fight Fire With Fire — iespējams Metallica iznīcinošākā dziesma. Albums turpinās tikpat lieliski ar tituldziesmu, kurai seko populārā For Whom The Bell Tolls. Viena no manām mīļākajām ir Fade To Black, ko es gribētu dēvēt par trešbalādi. Albuma nākošais zelta mirklis ir jaudīgā Creeping Death, kuras laikā var labi izkratīt matus un bļaut „Die!”. Protams, neiztiek arī ar mīnusiņiem. Noslēdzošais instrumentālis varēja būt interesantāks, ko par laimi viņi ņēma vērā un nākošajos ierakstos radīja tos tiešām lieliskus. Trapped Under Ice un Escape varēja būt izteiksmīgākas, tomēr ripulis ir tiešām ievērības vērts. Spēkpilns smagums.

Atzīme — 8,5/10

Yngwie Malmsteen — Rising Force (1984)

Zviedru izcelsmes pirkstiņu kustinātāja, neoklasiskā metāla pārstāvja, Ingvija Malmstīna, pirmais solo ieraksts. Atzīšos, es biju gaidījis, ko labāku. Pirmkārt, es domāju, ka lieliskā dziesma Rising Force nāk no šī ieraksta, bet še tev, tādas šeit nav. Otrkārt, vēlējos vairāk izteiksmīgu melodiju. Vairāk ir domāts par virtuozitāti, par mūziku mazliet piemirstot. Tas gan nenozīmē, ka šeit nevar atrast jaukus brīžus. Var, piemēram, skaistais Icarus’ Dream Suite. Un Ingvija ikoniskie ģitāru gājieni ir teicami. Jāpiebilst, ka ieraksts ir gandrīz instrumentāls, un vispār, tas ir šī albuma pluss.

Atzīme — 6,5/10

Accept — Metal Heart (1985)

Līdzīgi kā ar Balls To The Wall, tad šeit tituldziesma arī ir labākā visā albumā. Īstenībā visā Accept diskogrāfijā — interesanta, lieliska melodija un ļoti veiksmīgi iepīts Bēthovena „Elīzei” motīvs. Žēl, bet pēc šāda lieliskuma seko parastais, taisnais, nesmagi smagais metāls. Kompozīcijas nav sliktas, tīri melodiskas. Var izcelt Midnight Mover, Too High To Get It Right un otra interesantākā dziesma Teach Us To Survive, kurā var dzirdēt lielāku radošumu. Metal Heart nav slikts, klausāms un līdzi dungojams. Tomēr, diez vai Accept ar šiem diviem ierakstiem mani ir pārliecinājuši, ka jāapmeklē viņu koncerts Rīgā. Kaut gan, kas zin.

Atzīme — 7/10

Anthrax — Spreading The Disease (1985)

Viena no Big 4 grupām, kas pārstāv trešmetāla žanru. Ātra, enerģiska un agresīva mūzika. Metallica līmeni gan nesasniedz, bet kaut ko labu arī šeit var atrast. Rifi un melodijas ir veiksmīgas un klausoties neapnīk. Jāizceļ ievadošā A.I.R., Madhouse, Aftershock un Medusa. Tomēr, viss ieraksts ir noturēts diezgan kvalitatīvā līmenī. Uz īpašiem pārsteigumiem gan var neiespringt. Ja grib klasisku trešmetālu, tad to šeit var dabūt bez problēmām un kvalitatīvi. Labs ieraksts, kuru labprāt klausos, kad gribu izkratīt matus un kad viss ir pie vienas vietas. Dzīves jēgas meklēšanu varat pasūtīt trīs mājas tālāk.

Atzīme — 7,5/10

Fates Warning — The Spectre Within (1985)

Viena no pirmajām kārtīgajām progresīvā metāla pārstāvēm. Tehniski sarežģīti, gari instrumentāli virpinājumi ar trešiskām iezīmēm. Vispār nav slikti. Tikai pietrūkst izteiktākas melodiskās līnijas. Veiksmīgākie ir Traveler In Time, The Apparition un noslēdzošais, augstākais ieraksta punkts Epitaph. Smags albums, bet inteliģentās mūzikas cienītājiem šis būtu labs risinājums kā iekļaut trešmetālu klausāmās mūzikas sarakstā.

Atzīme — 7,5/10