Blogs: Vēlreiz nedaudz par Eirovīziju
Pirms pāris dienām jau uzrakstīju nelielu blogu par Eirovīziju, kurā izteicu savas prognozes par gaidāmo pasākumu. Cik labs minētājs biju, grūti teikt, jo pārējās vietas, neskaitot pirmo trijnieku, publiskotas nav (lai gan šaubos, ka izdevās trāpīt kaut cik pieņemami — pie līderiem tikai kļūdas vien). Šoreiz gan nerakstu, lai salīdzinātu savas prognozes ar iznākumu — nē, šoreiz nedaudz par to, kāpēc uzskatu, ka Musiqq uzvara tomēr bija kļūda.
Pirms sāku kritizēt, gribētos pieminēt labās lietas viņu sakarā. Nenoliedzami, šis muzikāli ir visu laiku labākais Musiqq sacerējums (muzikāli sarežģītākais noteikti, tomēr šaubos, vai ar to būs pietiekami, lai popularitātes ziņā kaut pietuvotos Abrakadabrai vai No 10-10), arī teksts tam ir daudz jēgpilnāks par citiem. Tāpat kā pozitīvi aspekti jāatzīmē fakti, ka šis noteikti neizklausās pēc vidējā Eirovīzijas gabala (kas, šajā gadījumā, ir labi), turklāt mūsu atlasē bija daudzas daudz sliktākas dziesmas, kas varēja uzvarēt.
Diemžēl ar šo arī labo lietu uzkaisījums beidzas... Lai kā džeki censtos, viņi, vismaz pašreizējā variantā (skatīt video nedaudz zemāk), ir sasodīti garlaicīgi, bez jebkāda pārsteiguma momenta. Ja būtu tikai jāklausās, pārmetumu būtu mazāk, bet tagad stipri šaubos, ka priekšnesums spēj aizraut masas. Cita starpā izceļas arī bekvokālistu darbības, precīzāk, to trūkums — var redzēt, ka viņiem nav īsti skaidrs kā izturēties.
Tomēr par visu svarīgākais ir fakts, ka jau otro gadu pēc kārtas savā nacionālajā atlasē atstājam potenciālu pasākuma uzvarētāju. Nezinu, vai tas ir mūsu provinciālisms, vēloties parādīt visiem to, kas pie mums ir aktuāls, nesaprašana par to, kas citiem varētu interesēt vai arī lielajam vairumam gluži vienkārši gribas, lai spoži rezultāti šajā forumā mums nav (kam gan negribētos ticēt, jo liekas, ka balsotāji sacensību uztver ļoti nopietni), bet kaut kas mums liedz visu skaidri izvērtēt. Gan Dons pirms gada ar lielisku disko, kas papildināts ar liberālu tekstu, pērn, gan Lauris Reiniks šoreiz palika otrie, esot favorītu statusā (turklāt, cik dzirdēts, ar pamatīgu atbalstu dažādos forumos, kas interesējās par Eirovīziju). Te nedrīkst arī aizmirst, ka daudzi lielo finālu izmanto, lai atrādītu sevi ārzemju tirgiem, taču gan Aishai, gan Musiqq tas nav aktuāli — pirmā vienkārši nevilka augstāku līmeni par mūsējo (diemžēl tā ir), bet otrie neizceļas ar pilnīgi neko — tādu pilna Eiropa...
Atgriežoties pie vakardienas fināla, gribas izcelt Pieneņu Vīna panākumus. Mājās pārrados vien tieši pirms pirmā trijnieka paziņošanas, arī šodien neredzēju atkārtojumu, tāpēc grūti spriest par visu kopumā un minēt, kas notika pirms tam, tomēr izdzirdot rezultātua biju nedaudz šokēts. Pirmkārt, par to, Blitze netika nekur (dzirdēju, ka šiem esot bijušas problēmas ar skaņu, jo viņi neesot apmeklējuši soundcheck), otrkārt, par šīs apvienības nelielo triumfu — abas patīkamas ziņas. Superfinālā kvalitātes ziņā viņi ielika abiem konkurentiem, bet ko gan tas dod?
Nedaudz atgriežoties pie nodrillētās plates par to, ka jāuzvar bija Laurim, piebildīšu vien to, ka tik atstrādātu priekšnesumu (un visu kampaņu kopumā) kā Banjo Laura tur redzējis nebiju — gan klips, gan publicitātes kampaņa ārzemēs, gan kampaņa šeit — pietrūka vien uzvaras...
No citām ziņām par Eirovīziju (speciāli interesējies neesmu, tomēr šo linku man piespēlēja viens paziņa), gribās izcelt Igaunijas uzvarētāju — skaista, kvalitatīva popdziesma! Jāsāk brīnīties — kā viņi spēj uz šo sacensību piedabūt tik labus mūziķus? Jau iepriekšējos divos gados estiņi bija lieliski, un šogad nekas nav mainījies!
Tādas nu ir manas pārdomas par šī gada Eirovīziju. Pieļauju, ka līdz lielajam finālam šeit ziņas par pasākumu neatradīsiet, bet vēlāk gan jau kaut ko uzrakstīšu. Jo katru gadu vismaz viena kvalitatīva dziesma tur atrodas!
Foto: Apollo.lv