Goran Gora stāstu konkursa rezultāti

Meklējot veidu, kā labāk izspēlēt mums piešķirtās Goran Gora jaunā albuma Hold Me Close When It Comes kopijas, nonācām pie slēdziena, ka tajā nedrīkstam ignorēt mūziķa vēlēšanos par to, ka albums ir jāiegūst tikai tādiem cilvēkiem, kuri to patiešām vēlas, un kuriem tas ir svarīgs, tāpēc nolēmām apbalvot cilvēkus, kuri zina un spēj pamatot, kādēļ vēlas to saņemt. Mēs saņēmām daudzas interesantas un pārliecinošas atbildes, taču pēc grūta atlases procesa, esam atlasījuši, mūsuprāt, labāko stāstu autores. Paldies par tiem un apsveicam ar uzvaru konkursā — Jūs to esat nopelnījušas!

Baibas Andersones stāsts:

„Pastāstīšu, kāpēc tieši ES esmu pelnījusi saņemt Goran Gora jauno albumu.

Ar viņa mūziku pirmoreiz iepazinos, kad vēl mācījos vidusskolā, tās bija divas liktenīgās dziesmas — Swim Robert Swim un The Girl In The Backseat. Bija pavasaris, un es devos uz laukiem svinēt lieldienas pie omītes, kā reiz sēdēju mašīnas aizmugurējā sēdeklī, un, atskanot šai dziesmai, ieķiķinājos.

Aizbraucot tur, vienmēr aizeju uz vietējo, mazo parciņu, kur atradās tā leģendām apvītais Rūķīšu ozols, kurš gan pēc lielajām vētrām jau pasen ir nolauzts.

Šajā parkā es satiku puisi, kurā iemīlējos un Goran Gora mūzika to visu padarīja divtik skaistu. Tagad vienmēr, kad izdzirdu kā no šīm divām dziesmām, atceros to skaisto un trauksmaino pavasari, kas mazliet izmainīja manu dzīvi.

Goran Gora mūzika ir ar dvēseli un tas, manuprāt, mūzikā ir galvenais priekšnosacījums, lai spētu aizķert cilvēku, kurš to klausās. Šī ir noskaņu mūzika, Goran Gora ir noskaņu cilvēks un sajūtu burvis. Ko tur daudz piebilst vai iebilst, tā vienkārši ir maģija.”

Mades Kalnietes stāsts:

„Patiesībā Goran Gora mani pilnīgi un galīgi ir uzrunājis no pagājušā Summer Sound festivāla, kad kaut kad naktī, lietum līstot, es un pāris draugi stāvējām tuvu, tuvu pie mazās skatuves, uz kuras viņš spēlēja. Sajūta bija kā atrodoties bārā, lietus lāses krita uz vaigiem un sajūta bija tik lieliska, ka šķiet, tas bija labākais šī festivāla brīdis. Tobrīd likās, ka viņš izdzied to, ko pati nekad neesmu varējusi pateikt, bet tas ir slēpies manī. Likās, ka visi sadevuši rokas un saplūst vienā skaistā veselumā. Es pat teiktu — maģiski.

Un tad turpinājās divi nepilni mēneši klausoties Goran Goru visur, kur vien tas ir iespējams. Līdz ar viņa iepriekšējo albumu, kas kļuva kā dziedinošs spēks pašai. Laikam jau tā ir, ka ir mūzika, kurā Tu iemācies patverties, kas Tevi spēj teju vai dziedēt vai likt saprast, ka kopā ar šo mūziku izdzīvojot tās stāstus, Tev būs vieglāk arī izdzīvot savējos — un ne jau vienmēr tie ir labi, tie lielākoties ir skumji, vientuļi un eh...— pārāk smagi, lai pats tos izciestu.

Goran Gora, manuprāt, ir izcils, un to, ko esmu dzirdējusi no viņa jaunā albuma dziesmām, kas atrastas youtubā vai tie mazie fragmenti viņa mājas lapā, strāvo caur mani vēl spēcīgāk. Es patveros šajā mūzikā un nezinu vai spētu Jums to izskaidrot — bet tas ir kaut kas tāds bez kā Tu vairs nejustos tas, kas Tu esi. Man šķiet, ka es nebūtu vairs es pati, ja man kāds atņemtu šo mūziku un šo cilvēku, kas paldies, ka tā, dzīvo šeit un reizēm ir iespēja to klausīties arī teju aci pret aci.

Apbrīnoju viņa tik ātro albuma ierakstīšanu, un no visas sirds vēlētos saņemt šo albumu. Jo man jau šķiet, ka dāvāt prieks ir lielāks par saņemšanas, bet ja tā loze kritīs, tad mana saņemšana būs lielāka par vislielākajiem priekiem.”

Kristīnes Kalvānes stāsts:

„Katru cilvēku aizrauj kaut kas jauns, bet mani aizrauj jaunais un nezināmais. Un tieši jaunais Goran Gora albums šogad (pagaidām) ir tas nezināmais man. Kāpēc esmu pelnījusi to iegūt? Tāpēc, ka šis brīnišķīgais mākslinieks ir spējis mani pārsteigt, jo:

• Pirmajā albumā es neglābjami iemīlējos, jo katra no dziesmām it kā pateica to, ko es savās domās nespēju noformulēt
• Par otro es no sākuma biju neizpratnē dēļ jaunā skanējuma, bet, kad apmeklēju koncertu, šīs jaunās dziesmas mani pilnībā apbūra un mainīja manus uzskatus
• Un trešais pagaidām man ir lielais jautājums, kuru pēc iespējas ātrāk vēlos atrisināt. Esmu ziņkārīga un meklēju dzīvē iespējas, kas var mani pārsteigt. Un šis albums mani ir ļoti ieintriģējis.

Domāju, ka šo albumu ir pelnījis jebkurš, kam Gorana balss liek justies vienkārši, bet reizē nedaudz smeldzīgi.

Mūziķim jauns albums ir jaunas pārmaiņas, klausītājam mūziķa jaunais albums ir izaicinājums — patiks vai nepatiks. Es zinu, ka, ja iegūšu šo albumu savā īpašumā, es spēšu no jauna izvērtēt sevi un pavadīt lieliski laiku, klausoties Hold Me Close When It Comes mierpilnajās melodijās.”