Intro.lv 2014. gada labāko dziesmu top 25

Domājams, nebūs melots sakot, ka 2014. gads ieies vēsturē nevis kā augstākās raudzes albumu, bet gan dziesmu gads. Labas, lieliskas, teicamas, brīnišķīgas, izcilas un visādi citādi burvīgas un ļoti kvalitatīvas kompozīcijas mūsu vērtējumam tika nodotas sākot no janvāra pirmajām dienām līdz pat šim brīdim, un tieši tāpēc šogad izvēlēties labāko bija vēl sarežģītāk, nekā jebkad iepriekš.

Kopsummā gada labākās dziesmas titulam nominējām vairāk nekā 250 skaņdarbus — tas ir absolūts mūsu rekords, kam iepriekš ne reizi nebijām pat pietuvojušies. Pirmajā kārtā sarakstu noīsinājām līdz aptuveni 90 dziesmām, kad mūsu redakcijas telpas sāka piemeklēt pirmie puņķi un asaras — dažu absolūtie favorīti jau bija paspējuši izstāties no šīs sacensības. Turpmākās atlases kārtas kļuva vēl nežēlīgākas — vispirms saraksts tika nogriezts līdz labākajiem 36 ierakstiem, un tad pāris redakcijas darbinieki kļuva ievērojami plikpauraināki, jo nesaprotot to, kā atsevišķas kompozīcijas varēja netikt tik tālu, bija sākuši plēst sev matus, savukārt visbeidzot — līdz šim top 25, kurā ir palikušas tikai pašas, pašas, pašas labākās šī gada dziesmas.

Tās tad arī ar prieku un lepnumu jums prezentējam, jo tieši šīs kompozīcijas ir tās, ar kurām mums asociēsies 2014. gads tad, kad nākotnē atskatīsimies pār plecu un centīsimies atcerēties — kas tad bija modē tolaik.

Meklē pleilistes ar gada labākajām dziesmām mūsu Youtube un Spotify kanālos. Tāpat vari noklausīties arī mūsu viesošanos Radio 7 ēterā, kuras laikā prezentējām topu.

25. Echosmith — Cool Kids

Diez vai kāds šobrīd ir tāds gaišreģis, ka spētu pateikt, vai Cool Kids tā arī nepaliks visu laiku visaugstākais Echosmith karjeras punkts, taču šobrīd tam pat nav īpašas nozīmes. Šī ir perfekta popdziesma, kuru vienreiz noklausoties, tās meldiņu vēl ilgi neizmetīsi no sava prāta, savukārt vārdi ir pietiekami vienkārši, lai jau otrajā vai trešajā piedziedājumā gribot negribot sāktu dziedāt līdzi. Protams, tās vēstījums nav ļoti komplicēts vai dziļš, tomēr šajā gadījumā tas itin nemaz netraucē. Cool Kids kvalitātes ir pavisam citas, un tās šī kompozīcija atklāj un izmanto pilnībā.

24. Wolf Alice — Moaning Lisa Smile

Moaning Lisa Smile ir tā dziesma, kas pirmā uzpeld atmiņā no grupas otrā EP — Creature Songs. Tieši šajā kompozīcijā lielākais uzsvars ir likts uz grupas grunge skanējumu. Tā ir skaļa un nepieklājīga kā sadusmots pusaudzis, kas alkst dumpoties rūcošas rokmūzikas pavadījumā. Katrā jaunajā dziesmā ieliktā pārliecība un to augošais varenums tikai apstiprina grupas pakāpenisko attīstību. Moaning Lisa Smile ir dotā mirkļa virsotne, kas parādoties jaunām kompozīcijām pievienosies jau līdz šim pieveiktajiem pakāpieniem. Papildus tam nevar nepieminēt, ka Wolf Alice ticis tas gods būt nominētiem Sound of 2015 — kritiķu apbalvojumam, kam ik gadu tiek virzīti daudzsološākie jaunie mūziķi. Jau pavisam drīz klajā nāks arī grupas debijas ieraksts, kas varētu dot pilnīgāku priekštatu par to, cik daudzsološs ir šis britu ansamblis.

23. Baths — Disorderly

Vils Vīzenfelds šogad pamanījies izdot ne tikai satriecošo EP Ocean Death, bet arī padalīties ar jaunu dziesmu, kas atrodama Vans un ierakstu kompānijas Friends of Friends kūrētajā kompilācijā What’s Good LA?. Tā pati dziesma ielavījusies arī mūsu gada dziesmu topā. Disorderly ir kārtējais loģiskais solis uz priekšu Baths muzikālajā izaugsmē, saglabājot sev raksturīgo sērīgumu, paštirdīšanu un emocionālo smagumu, taču kontrastējot to ar burbuļojošiem glitch un elektronikas ritmiem. Patiesībā šāds pretnostatījums precīzi raksturo Vīzenfeldu pašu, jo aiz tumsnējās mūzikas un depresīvajiem dziesmu tekstiem slēpjas viens no jaukākajiem un sirsnīgākajiem cilvēkiem. Iespējams, Disorderly ir arī zīme, ka drīzumā sagaidīsim Baths trešo studijas albumu, kas varbūt parādīsies mūsu 2015. gada albumu topā.

22. Lana Del Rey — West Coast

The Black Keys dziesma šoreiz palikusi ārpus topa, taču Dena Auerbaha producētais West Coast bijis šīs vasaras valdzinošākais hits. The Black Keys ietekme manāma tikai tad, ja uz tās saklausīšanu nopietni iespringst, taču tas nav liedzis hipsterpopa princesei veiksmīgi radīt skaņdarbus pēc savas ierastās formulas: valdzinājums, šarms un smeldze savienojumā ar eklektiku, ierasto tematiku un kultūras atsaucēm tekstā. Lai arī pēdējā plate Ultraviolence vērtējama vājāk, salīdzinot ar iepriekšējo veikumu, singls izpelnījies augstus kritiķu vērtējumus, kas galvenokārt saistīts ar to, ka West Coast ir pirmais rādītājs, ka Lana savā daiļradē kļūst vairāk pieaugusi, ļaujot tai kļūt par vienu no gada popdziesmām.

21. Schoolboy Q — Man Of The Year

2014. gads ieies vēsturē kā viens no sliktākajiem gadiem hiphopā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas dāvāja vienu satriecošu plati pēc otras, bija gaužām šķidrs un garlaicīgs. Par laimi, tam atrodami daži izņēmumi un Schoolboy Q ir viens no tiem. Man of the Year ir viens no lielākajiem albuma Oxymoron hitiem un sev piedēvētais gada vīra tituls nav nemaz tik tālu no patiesības. Tā nepārprotami ir ballīšu dziesma, kuras bītam ir grūti pretoties, un tieši tādēļ Man of the Year ierindojas arī mūsu gada dziesmu topā.

20. Jungle — Busy Earnin’

Toms Makfārlends un Džošs Loids-Vatsons kā no zila gaisa uz mūzikas scēnas parādījās tikai 2013. gadā. Par ierašanos to gan grūti nosaukt. Abi džentlmeņi, kas ir Jungle vadošais spēks, burtiski eksplodēja un ienesa jau elpu mūsdienu mūzikā. Busy Earnin‘, pirmais singls no grupas debijas ieraksta, ir tikai neliela daļa no tā, ko var sastapt grupas daiļradē. Tropisks funk skanējums, savdabīgas basa partijas, savvaļas dzīvnieku balsis un vokālās solo partijas falsetā. Neparasta kombinācija, kas pārvērtās panākumus nesošā ierakstā jau ar pirmo singlu. Ne velti mūzikas kritiķi jau priekšlaicīgi bija izvirzījuši Jungle albumu Mercury balvai. Par kvalitāti runā arī fakts, ka neskatoties uz lielisko mūzicēšanas prasmi, ko var sastapt ierakstos, Jungle spēj patīkami pārsteigt arī dzīvajā izpildījumā.

19. SBTRKT feat. Ezra Koenig — New Dorp. New York

Gada albumu topā jau stāstījām par britu elektroniskās mūzikas producenta SBTRKT otro albumu, kurš, protams, neiztiek bez viesmāksliniekiem, un tieši Vampire Weekend vokālista Ezras Koeniga un SBTRKT apvienošanās kopīga deju hita radīšanai ir lielākais, jautrākais un labākais pārsteigums albumā un arī mūsu topā.  New Dorp. New York, šķiet, ne velti izvēlēts kā pirmais singls, jo iezīmē ievērojamu atšķirību starp jau ierastajām SBTRKT sadarbībām, piešķir albumam savas īpatnības, kā arī gluži vienkārši ir ritmisks un lieliski producēts deju grīdas hits no SBTRKT puses un dziesmas tematikas ziņā smieklīgs skaņdarbs no Ezras puses. Gada topa cienīgs materiāls!

18. tUnE-yArDs — Water Fountain

Daudzi Tune-Yards dēvē par dīvaināko un kaitinošāko popzvaigzni pasaulē. Ellīgi lipīgais pagānu dancis iespējams ir viens no hitīgākajiem tUnE-yArDs skaņdarbiem, tādēļ droši var teikt, ka Water Fountain ir kaitinošākās popzvaigznes kaitinošākā popdziesma. Un tā jau, manuprāt, ir ļoti liela vērtība. Skaidrs, ka pieminot šo dziesmu, nedrīkst aizmirst arī par lielisko koncertu Palladium.

17. Chromeo feat. Toro y Moi — Come Alive

Elektrofanka lordi Chromeo ar savu atgriešanās albumu White Woman ir trāpījuši desmitniekā, jo viens tā singls ir labāks par otru. Izvēlēties, kurš no tiem ir pats, pats kvalitatīvākais un ir pelnījis vietu mūsu topā bija patiesi smags uzdevums, tomēr Toro Y Moi vokāls svaru kausus noslieca par labu Come Alive. Viens no labākajiem falsetiem mūzikas industrijā šodien, ļoti asprātīgs, bet patiesībā neticami dziļš teksts un bīts, kurš jebkuru ballīti padara labāku — tā ir Chromeo uzvarošā kombinācija, kuras dēļ bija neiespējama šīs kompozīcijas ignorēšana 2014. gadā.

16. Elbow — My Sad Captains

Jā, britu vīru Elbow jaunais studijas albums The Take Off and Landing of Everything nav tikpat izcils kā viņu iepriekšējās plates, taču tas ir ne mazāk skaists un singls My Sad Captains tam ir lielisks pierādījums. Tā ir dziesma, kurai var gan dungot līdzi bāros pie alus kausa, gan dziedāt līdzi festivālos kā iespējams šovasar darījāt Positivus vai pie kuras pamosties saulainos rītos. Tās ieaijājošās taures, burvīgais Gaja Gārvija vokāls un viņam raksturīgie poētiskie dziesmu teksti ierindo My Sad Captains Elbow himnu sarakstā līdzās One Day Like This un Lippy Kids, kā arī mūsu gada dziesmu topa 16. vietā.

15. Chet Faker — Talk Is Cheap

Vēl labu laiku pirms Čets Feikers tika izziņots kā viens no šī gada Positivus viesiem, mēs viņa Talk Is Cheap drillējām uz riņķi vien. Dziesma ir ļoti jutekliska un izjusta, to dažādos apstākļos viens un tas pats klausītājs dzirdēs diametrāli atšķirīgi — tas noteikti ir viens no raksturlielumiem, kas piemīt tikai vislabākajām kompozīcijām. Visā tās garumā tā aug kvalitātē un ievelk sevī, līdz sasniedz kulmināciju, pēc kuras roka nekontrolēti sniedzas uz play pogas pusi, lai šo stāstu būtu iespēja izdzīvot vēlreiz.

14. A Sunny Day In Glasgow — In Love With Useless (The Timeless Geometry in the Tradition of Passing)

Nenoliedzami, viens no šī gada lielākajiem pārsteigumiem un atklājumiem mūzikas pasaulē bija A Sunny Day In Glasgow, kuru albums Sea When Absent mūs pārsteidza gandrīz vai nesagatavotus un albumu topā iekļuva trešajā vietā. Šī dziesma ar gandrīz vai nejēdzīgi garo nosaukumu, kuru diez vai daudzi spēj iegaumēt un pateikt bez kļūdām, noteikti ir viņu augstākais lidojums, un jau no pirmajām sekundēm kļūst skaidrs, kāpēc. Neizsakāmi daudzi slāņi, kam visiem neizsekosi līdzi pat pēc desmitiem klausīšanās reižu, komplektā ar ļoti mīlīgu un maigu vokālu, kā arī brīnišķīgi bardakainas ģitāras — jau kopš janvāra šāds kokteilis nebeidz aizraut un radīt vēlmi izprast šo dziesmu līdz galam. Pagaidām tas vēl nav izdevies.

13. Coldplay — Magic

Ja pēdējos gados Coldplay bija grupa, par kuras veikumiem kaut ko pozitīvu pateikt bija grūti, tad šogad viss ir mainījies, jo Magic kritizēt ir teju vai neiespējami. Pulsējošais bīts visas dziesmas garumā nohipnotizē klausītāju, turklāt arī teksts ir vienkārši lielisks, un ir skaidrs, ka gandrīz ikviens var to personificēt un iedomāties, ka to saka kādam sev ļoti īpašam cilvēkam. Tas viss kopā rada tiešām maģisku sajūtu, turklāt tādu, kādu šogad neuzbūra neviena cita kompozīcija.

12. Alvvays — Archie, Marry Me

Kanādiešu apvienība Alvvays ar savu debijas plati lieliski iederējās saulainajā vasarā, bet arī ziemas skaņu celiņā viņu ieraksts visai veiksmīgi atrod savu vietu. Ļoti viegla ģitārmūzika nekad nav nākusi par sliktu brīžiem, kad ir vēlme atpūsties un pabūt mierā. Archie, Marry Me ir viens no diviem singliem, kas palīdzēja citiem pamanīt šo jauno apvienību un albumam gūt panākumus ne vien savā tēvzemē, bet arī citviet pasaulē. Šis skaņdarbs lieliski notver debijas atmosfēru, tāpēc tiem, kuriem iepatikās šāda veida popmūzika, noteikti ir vērts noklausīties citus albuma skaņdarbus.

11. Charli XCX — Boom Clap

Boom Clap sākotnēji esot bijusi rakstīta Charli XCX pagājušā gada debijas albumam, beigās gan tajā neiekļūstot. Tomēr laikam jau viņas intuīcija teica priekšā šo dziesmu pavisam neizmest, un tā nokļuva populārās filmas The Fault In Our Stars skaņu celiņā. Viss tālākais jau ir vēsture — Boom Clap tika izdota arī kā singls, kļūstot par vienu no gada nozīmīgākajām dziesmām un padarot Charli XCX par vienu no gada spilgtākajām uzlēcošajām zvaigznēm. Dziesma, kas palika aiz strīpas viņas pirmajā albumā, nu ir viens no viņas otrā albuma Sucker (starp citu, tā iznākšana gaidāma jau pēc nedēļas) galvenajiem singliem, un, skatoties uz to, kādu tempu viņa ir uzņēmusi, nebrīnīsimies, ja arī nākamgad kāda no viņas dziesmām nonāks mūsu gada topā.

10. Jamie XX — Sleep Sound

Viens no maniem labākajiem draugiem Jamie XX ir cilvēks kurš saprot kas ir detaļas un spēj tās gudri ietērpt rūpīgi izstrādātās elektroniskajās simfonijās un pārvērst to masām saprotamās konfektēs. Līdz šim gan šo simfoniju nav bijis pārāk daudz, tādēļ katra izdotā Džeimija dziesma ir ļoti vērtīga un šī vērtīguma dēļ par Sleep Sound atrašanos topā nav nemazāko šaubu.

9. Jack White — Lazaretto

Lazaretto ir lielisks Džeka Vaita šī brīža spēju pierādījums — smagi un lipīgi rifi, aizraujošs ritms, ātrs un izaicinošs dziedājums. Šie visi elementi kopā veido fantastisku rokdziesmu, kuras beigās Vaits atļaujas paspēlēties ar žanru robežām, iekļaujot vijoles solo un iepriekš radušos spriedzi izpaužot pavisam jaunā veidā. Šī varbūt nav visspēcīgākā dziesma Vaita karjerā (lai gan ir pietiekami tuvu tam), taču tā ir viena no labākajām viņa attieksmes reprezentācijām. Pat jāsāk aizdomāties, ka Lazaretto vārdi tiešām ir patiesi — pat Dievam ir mazāk plānu, nekā Džekam.

8. St. Vincent — Digital Witness

St. Vincent ceturtais solo albums jau gada sākumā iezīmējās kā viens no favorītiem uz šī gada labāko ierakstu. Digital Witness burtiski ievadīja 2014. gadu mūzikā. Pirms janvārī izdotā singla apstiprinājas kāda mazāk ar mūziku saistīta lieta. Proti, kārtējo reizi bija mainījies Annijas Klārkas ārejais izskats, kas deva pamatu domāt, ka viņa būs papiņkerējusies arī ar savu daiļradi. Liela ietekme šī singla pamatos ir St. Vincent sadarbībai ar Deividu Bairnu. Zem funky bīta, ko pavada perkusiju un sintezatoru ritmi, Klārka ironizē par mūsdienu pārlieku lielo aizraušanos un fanošanu ar televīzijā redzamo saturu. Ja ironijas daļa noteikti aizgūta no Bairna kunga klātbūtnē pavadītā laika, tad mūzikālā daļa ir 100% Annijas Klārkas ieguldījums. Digital Witness un pats albums ir lielisks piemērs teicienam — pastāvēs tas( šajā gadījumā — tā), kas mainīsies.

7. Future Islands — Seasons (Waiting On You)

Atskatoties uz šo gadu, jāsaka, ka Seasons (Waiting on You) ir ne tikai viena no gada dziesmām, bet arī viens no gada notikumiem, ja atceramies viņu slaveno uzstāšanos televīzijas šovā. Trīs visai vienkārši puiši trīs minūšu laikā pārsteidza miljoniem cilvēku visapkārt pasaulei. Solista Semjuela Heringa kustības un emocionālais dziedājums lika cilvēkiem pārdomāt to, ko tad viņi vispār sagaida no mākslinieku uzstāšanās. Taču arī bez šīs uzstāšanās, skaņdarbam būtu jāatrodas labāko sarakstā. Labākajās synth-pop tradīcijās ieturētā dziesma vēsta par pārmaiņām cilvēkos, kas ietekmē arī to attiecības. Future Islands biogrāfija vairs nav iedomājama bez atsevišķas nodaļas, kas būtu veltīta Seasons (Waiting on You).

6. Wild Beasts — Wanderlust

Lai gan Wild Beasts šī gada veikums Present Tense ir visnotaļ lielisks albums, tas nav viņu pats labākais ieraksts (kā nekā, mūsu gada topā tas tika līdz devītajai vietai, savukārt viņu iepriekšējais veikums pirms trīs gadiem tajā uzvarēja), tomēr tajā ir atrodams grupas līdz šim lielākais hīts. Protams, Wanderlust nav hīts Top 40 izpratnē (šai grupai, visticamāk, tāda nekad arī nebūs), bet tā ir Wild Beasts episkākā un lipīgākā dziesma, kā arī viena no labākajām, ko viņi jebkad radījuši, kas uz šīs grupas lieliskās diskogrāfijas fona nav maz. Šai dziesmai šogad esam dziedājuši līdz ne reizi vien, un esam pārliecināti, ka arī pēc gadiem desmit Wanderlust būs starp Wild Beasts pazīstamākajām un fanu iecienītākajām dziesmām.

5. Young Fathers — Low

Ja no lieliskā Young Fathers debijas albuma Dead dziesmām būtu jāizvēlas viena, kas to raksturo vislabāk, tā droši vien būtu Low. Iespējams, ka tas arī ir iemesls tās nokļūšanai mūsu topā (jo būtu tikai loģiski no mūsu Top 3 gada albumiem iekļaut arī pa kādai dziesmai), bet daudz lielāka loma gan ir tam, ka tā ir viena no gada interesantākajām dziesmām. Low iesākas lēni, bet, sapņainai dziedāšanai pāraugot intensīvā rīmēšanā, ir skaidrs, ka šis miers drīz tiks pārtraukts. Tā arī notiek, kad atskan fantastiski spēcīga baslīnija, kas, kā pērkona grands skaidrās debesīs, izjauc šķietamo mieru. Tam visam vēl vairākas reizes atkārtojoties rodas dziesma, kuras klausīšanās ir kā sasodīti aizraujošs piedzīvojums. Tāpēc nav grūti izskaidrot mūsu vēlmi klausīties to vēl un vēl.

4. Kendrick Lamar — i

Ja Kendrika Lamāra izlaušanās albums good kid, m.A.A.d city bija kā ceļojums Kalifornijas hiphopa vēsturē no deviņdesmitajiem līdz mūsdienām, tad ari, kas ir pirmais singls no viņa jaunā albuma, viņš ir devies vēl tālāk pagātnē. Šī dziesma ir bez kautrēšanās pasmēlusies fanka un klasiska r&b skaņās, balstoties uz The Isley Brothers dziesmas sampla.i galvenais trumpis ir tas, ka tā ir pietiekami lipīga, lai kļūtu par hītu, tai pat laikā esot arī ļoti interesants solis uz priekšu Kendrika karjerā. Domājams, ka lielai daļai Kendrika fanu viņa jaunā singla skanējums bija kā pārsteigums, bet tas tikai lieku reizi apliecina Kendrika Lamāra universalitāti un to, ka nav vērts mēģināt paredzēt viņa nākamo soli — viņš tāpat beigās izrādīsies soli priekšā.

3. Bombay Bicycle Club — Home By Now

Izvēlēties vienu dziesmu, kas spētu pārstāvēt So Long, See You Tomorrow dziesmu topā, nebija viegli, bet galu galā nonācām pie Home By Now. Tas, līdzīgi kā citi albuma skaņdarbi, tika veidots ar semplu palīdzību, tiek šajā gadījumā ir klavieres. Tās solists Džeks Stedmens samplēja no kādas iPhone aplikācijas, ar kuru pats mēdz ik pa laikam spēlēties. Papildus tam, vēl saklausāms r&b raksturīgs bīts un ļoti glīts stīgu instrumentu pielietojums, kāds sastopams vien Home By Now. Liela loma atvēlēta arī Lūsijai Rouzai, kura jau kopš albuma Flaws ir iesaistījusies Bombay Bicycle Club daiļradē. Viņa, par spīti pievēršanās savai solokarjerai, atrada brīvu brīdi ierakstīt šo dziesmu duetā ar Stedmenu. Tas piestāv skaņdarbam, kas vēsta par prombūtni un ilgām pēc mājām, kur kāds vienmēr tevi gaida. Un, šķiet, ka teksta nopelns ir tas, ka tieši šī So Long, See You Tomorrow dziesma iekļuva mūsu gada labāko dziesmu sarakstā.

2. Sharon Van Etten — Every Time the Sun Comes Up

Dziesminieču guru un visas pasaules vampīru galvenā dieviete Šarona Van Etena saprot kas ir īsti cukurota rudens melanholija. Dziesma ar savu naivo spēku un sentimentu spēj ieviest gaismu pat tumšākajā istabā. Graujošā rindiņa no dziesmas I washed your dishes, but I shitted in your bathroom dziesmu izglābj no pārlieku liela salduma un padara par visu pasaules ciniķu himnu numur viens šogad (ja pieņemam, ka Swans neraksta himnas, bet milzīgas metāla simfonijas).

1. FKA Twigs — Two Weeks

Ar pērnā gada EP2 FKA Twigs uzstādīja diezgan augstu latiņu gan sev, gan citiem jaunajiem māksliniekiem. Viena no FKA Twigs kompozīcijām Water Me mūsu topā parādījās jau pērn, ieņemot 19. vietu. Two Weeks ir labākā no šogad izdotajām FKA Twigs kompozīcijām, bet pārējās tālu neatpaliek, jo albums, kopumā vērtējot, ir gada debijas cienīgs kandidāts un nominācija Mercury balvai arī runā pati par sevi. Two Weeks ir albuma jūtīgākais punkts, kas labi mijas ar agresīvākiem mirkļiem un lieliski satur albumu kopā, lai gan atrodas tā sākumā. Trauslais vokāls tur klausītāju kā uz adatām no sākuma līdz pat beigām. Ja kādam ir grūti novērtēt jaunās eksperimentālā electro-pop princeses varējumu skaņu viļņos, ir iespēja pamielot acis uz kompozīciju vizuālajām versijām. Ar tām viņa apslāpē savus nelielos trūkumus, kas sastopami katra jauna mākslinieka daiļradē un liek justies kā sapnī, kuru grūti izmest no galvas.