Intro.lv 2015. gada labāko dziesmu TOP 25
Pagājušajā nedēļā atklājām mūsu 25 iemīļotākās 2015. gada plates, taču pirms katra albuma visupirms nāk dziesma. Tieši tās bieži vien nosaka, vai konkrētā mākslinieka albumu gaidīsim ar nepacietību vai noliksim uz rezervistu soliņa, līdz pienāks kaut kas labāks. Šogad intriģējošu dziesmu bija ļoti daudz — gan pacietīgi gaidīti atgriešanās singli, gan pārsteidzoši labas debijas no jauniem māksliniekiem — tādēļ izvēlēties to vienu vienīgo, ko likt virsotnē, bija īpaši grūti.
Lielajai balsošanai tika izvirzīts vairāk nekā 200 dziesmu garš saraksts, kurā varēja atrast gan tādus brīnumus kā Džastins Bībers, gan tādas dziesmas, kurām internetā ir mazāk par 100 klausījumiem. Katram, protams, bija pašam savi favorīti, tādēļ pieredzējām vienu no lielākajām papildbalsošanām, kurā daudziem kārotās dziesmas aizslīdēja gar degunu un palika tieši aiz strīpas. Kad atlikušās 25 dziesmas vajadzēja sarindot pa vietām, papildbalsošana šķita tādi ziediņi vien. To pierāda arī punktu kopskaits, jo pirmā vieta aizsteidzās priekšā otrajai vien ar divu punktu pārsvaru, bet diemžēl gadā, kad ir tik daudz labu dziesmu, visas salikt pirmajā vietā nav iespējams.
Lai arī cik grūti bija, mūsu 2015. gada dziesmu krējumu esam atlasījuši un ar lielu prieku piedāvājam jums Intro.lv 2015. gada dziesmu TOP 25.
25. Charli XCX — Famous
Londonietes Charli XCX trakulīgā uzvedība, āriene un mūzika, kas migrē starp vētrainu ballīšu un snobisku pop skanējumu, ir tas, kas noteikti uzjunda vēlmi burtiski un gluži spontāni izārdīties uz ielas vai skaļā burziņā. Tikpat burtiski to varēja novērot šīs vasaras Positivus festivālā, kur aurojošu jauniešu bara priekšā šī (nebaidos teikt) teen pop haizivs nodeva zibeņu zibeņus. No šogad izdotā albuma Sucker, protams, būtu vērts pieminēt vairākus gabalus, kas ir gana modīgi šī brīža brassy punk pop noteikumiem, taču Intro.lv dziesmu topu atklāj viņas dziesma Famous, kas noteikti izsaka katra jaunieša sapni būt slavenam, pieredzēt tās vētras un orkānus, ko atrāda pati Charli XCX. Un tas noteikti lielākoties visiem ir pa prātam, kaut vai bezgalīga prieka pēc.
24. The Dead Weather — I Feel Love (Every Million Miles)
Daļa no The Dead Weather īsā, bet gana spožā atgriešanās mirkļa atradusi vietu arī mūsu dziesmu topā. Pēc albuma Dodge & Burn izdošanas grupa tās dalībnieku citu projektu dēļ atkal ieturēs pauzi, tomēr maz ticams, ka tikai tāpēc gan albums, gan tajā atrodamā I Feel Love (Every Million Miles) pazudīs aizmirstībā — vienmēr lieliskais Elisonas Moshartas vokāls apvienojumā ar netīro ģitāras toni un Džeka Vaita ierasto bungu spēli sevī apvieno labākās The Dead Weather iezīmes, muzikālo redzējumu un izpildījumu vienuviet.
23. Foals — What Went Down
Jau otro albumu pēc kārtas Foals pieturas pie tās pašas taktikas — izdot zvērīgi roķīgu pirmo singlu, pēcāk ārprātīgi lipīgu un popsīgu otro singlu un visu beidzot izdot labu, bet pašvaku plati, kas nekad nesasniegs Total Life Forever augsto līmeni. Tad nu What Went Down ir tas zvērīgi roķīgais pirmais singls no šīgada Foals plates ar tādu pašu nosaukumu. Tā ir dziesma, kas liks jūsu mammām gandrīz ķert sirdstrieku (pārbaudīts fakts), bet ļaus bezprātīgi izārdīties visiem rokmūzikas mīļiem. What Went Down ir ļoti gudri strukturēta — tā pamazām uzgriež spriegumu arvien vairāk un vairāk, līdz uzsprāgst nevaldāmā katarsē Janisam Filipakisam izkliedzot When I see a man, I see a liar. Pat, ja Foals vairs nekad mūžā neizdos nevainojamu albumu, turpinot šādu tendenci, varēsim būt droši, ka saņemsim vismaz vienu satriecošu pērli no katras jaunās plates.
22. Everything Everything — Distant Past
Jau tad, kad februārī pirmo reizi visai pasaulei kļuva pieejama Distant Past, varēja diezgan droši prognozēt, ka, lai vai kādi brīnumi mūs arī nepārsteigtu turpmāko mēnešu laikā, šī ir viena no nozīmīgākajām 2015. gada skaņām. Labu dziesmu tiešām bija patiesi daudz, bet šī ātro un lēnāko, klusāko un skaļo vietu nemitīgā mijiedarbība teju četru minūšu, savu vietu mūsu sirdīs iekaroja. Reti lipīgs meldiņš, pārsteidzoši dziļš teksts un netipiskā piedziedājuma izpildīšanas maniere nodrošina to, ka skaņdarbs ne tikai ir iekļuvis mūsu topā, bet arī tā piedziedājumam gribas blēt līdzi pie katras mazākās iespējas.
21. Unknown Mortal Orchestra — Multi-Love
Ja Latvijā cilvēki dzer multiaugļu sulu, tad Jaunzēlandē multimīlestības sulu. Un tiešām Unknown Mortal Orchestra pēdējā albuma tituldziesma ir sulīgs psihodēliskais fanks, kas ir pilns mīlestības un garšo pēc visiem pasaules garšīgākajiem augļiem. Bet neaizmirstot par rokenrola miesu un asinīm. Tieši šādas nesavienojamas lietas, gaumīgs skanējums un melodiskas melodijas ir galvenās UMO atšķirības zīmes.
20. Beirut — No No No
Diemžēl Beirut šogad izdotais albums nav ierindojams starp viņu labākajiem ierakstiem, bet vismaz tā tituldziesma ir spilgts singls. No No No ir ļoti viegla un patīkama dziesma, kas daudz neatpaliek no iepriekšējo Beirut albumu populārākajām dziesmām. Tajā tieši vietā izklausās gandrīz viss — gan atmiņā paliekošā melodija, gan skaistie instrumentu aranžējumi, gan lipīgais teksts. Tieši vietā bija arī dziesmas izdošanas brīdis — pats vasaras sākums — kas tai ļāva kļūt par vienu no pagājušās vasaras himnām.
19. LA Priest — Oino
Pāris gadu klusējis, Sems Īstgeits (bijušās britu grupas Late of the Pier līderis) šī gada sākumā atgriezās pie sava skatuves vārda un jau vasarā lika galdā savu solo debiju — eksperimentālo Inji. Uz pārējo kompozīciju fona šajā ierakstā izceļas tieši pirmais tā singls. Oino ir sintezatoriem pārpildīta, uz funk un psych pop balstīta kompozīcija ar enerģisku ritmu. Tā var sevī ievilkt tik ļoti, ka garām var paslīdēt fakts par dziesmas lirikām, kuras atkārtojas un sastāv tikai no 3 rindām, vai arī diezgan ilgajām instrumentālajām pauzēm. Pievienojot vēl dziesmas mazliet absurdo šamaņu tēmas video, šķiet, ka taktika likt galveno uzsvaru uz melodiju, nevis dziesmas vārdiem, nav ne pārdroša, ne riskanta.
18. Hot Chip — Need You Know
Ko gan mēs darītu bez Hot Chip? Tā ir grupa, kuru ieraksti ne vienmēr ir izcili, bet gandrīz nekad nav bijuši slikti, tāpēc nu jau kādu laiku šī britu apvienība uzskatāma par stabilu vērtību. Viņu prasme ik pa laikam radīt kādu grāvēju, kas vienlīdz labi iet pie sirds gan elektronikas cienītājiem, gan tiem, kas ar šo žanru īsti nav uz tu, ir visai apbrīnojama, un viens no šādiem piemēriem ir arī Need You Now. Aleksis Teilora sapņainajai balsij sajaucoties ar vokālo samplu labākajās house mūzikas dīvu tradīcijās, kā arī kustinošiem ritmiem, iznākums ir tieši tik iespaidīgs, ka mūsu topā neiekļūt tas nevarēja.
17. Earl Sweatshirt — Grief
Kā ar lauvas rūcienu, kas iesviež tumšā pazemē, iesākas Grief jeb Earl Sweatshirt otrā albuma karognesējs, kurā reperis cīnās ar saviem dēmoniem un atkarībām. Nav, ko slēpt — dziesma ir ļoti drūma, un tas atspoguļojas pulsējošos zemos bītos, kas skan kā velna dvesma. Šis nav tipisks top 40 hiphopa gabals, ko pagriezt skaļāk mašīnā vai uzlikt kā fonu ballītē. Tieši otrādi — šī ir dziesma, kas jāpagriež skaļāk tumšā istabā, lai ļautos iegrimt dziļāk un dziļāk Ērla pasaulē, un, ticiet, tā atklāsies jums pilnībā, jo viņš savās rīmēs izliek visu. Gan nepārtraukto cīņu ar narkotiku atkarību, gan medicīnisko izsīkumu, kā dēļ viņš nedēļām nedrīkstēja iziet no mājām (starp citu, Grief tika sarakstīta tieši šajā laikā), gan depresiju, gan izdzīvošanu hiphopa pasaulē. Turklāt šie visi scenāriji izspēlēti neticami izsmalcinātās rīmēs, ņemot vērā, ka čalim ir tikai divdesmit viens gads. Grief ir patiesi skaistas bēdas.
16. The Weeknd — Can't Feel My Face
Lai vai kanādiešu PBR&B dziedātāja The Weeknd dziesma Can’t Feel My Face pēdējā gada laikā ir tikusi drillēta un drillēta neskaitāmi daudz reižu un kļuvusi par iemeslu to uzskatīt jau par gluži kaitinoši apnicīgu, nenoliedzams ir fakts par tās efektu, kas sniedzas tālāk par tīri muzikālo izpratni un personīgo patiku pret to. Ieturēta iracionāli un visnotaļ saprāta paliekām bīstami lipīgā soula, r'n'b un pop manierē, Can’t Feel My Face līdz ar paša The Weeknd vārdu ir kļuvusi teju par kulta objektu, un tā vai citādi ir patīkami redzēt arī ietekmes uz viņa paša amata brāļu un māsu muzikālo daiļradi — piemēriem minēsim kaverversijas mazāk dzirdēto Kolaj, Keljet un IYES izpildījumā, un tas noteikti uzskatāms tikai par aisberga redzamo daļu.
15. Action Bronson — Baby Blue
Ne jau Action Bronson pozitīvie ieraksti Twitter par basketbola zvaigzni Kristapu Porziņģi bija iemesls tam, lai mēs iekļautu viņa Baby Blue šīgada dziesmu topā. Marka Ronsona producētais bīts, Bronsona asprātīgās rindas un vēl papildus Chance The Rapper lieliskais pants ir tie patiesie iemesli. Diemžēl jaunākajā platē nebija tik daudz atsauces uz sportu un arī ēdienu, kas bija novērojams viņa agrīnajos ierakstos, bet vismaz Baby Blue šis tas no tā bija atrodams. Vērts izcelt arī dziesmai veidoto video, kas ir visai jautrs, atsaucas uz astoņdesmito kinolenti Coming to America, un kurā Action Bronson attēlo gandrīz katru tēlu līdzīgi kā Edijs Mērfijs filmā. Ja arī līdz albumu topam Action Bronson šogad nesanāca nokļūt, tad viņš visai pārliecinoši un pelnīti atrodas labāko dziesmu vidū.
14. Beach House — Sparks
Pēc izcilā Beach House 2012. gada albuma Bloom sagaidīt tik lielisku atgriešanās singlu kā Sparks bija grūti iedomāties. Piesātināta ar blīvām un reibinošām shoegaze manierē spēlētām ģitārām, dobjo sintezatoru un visas pasaules siltumu, šī dziesma apvieno sevī visu to labāko no Baltimoras dueta. Vienlaicīgi tā atsauc atmiņā Teen Dream laika Beach House, sevišķi dziesmu Norway, kad no maza dream pop vārda viņi kļuva par indie mūzikas fenomenu. Sparks ir augstākais punkts viņu šogad izdotajā albumā Depression Cherry un, ļoti iespējams, tieši tādēļ, ka ar savu skanējumu izceļas uz pārējo dziesmu fona. Kamēr pārējās albuma dziesmas ir diezgan piezemētas, Sparks intensīvā ģitāra rada patīkamu trauksmi, savukārt Viktorijas Legrandas piesmakusī balss to nomierina, radot burvīgu līdzsvaru un vienu no skaistākajām Beach House dziesmām.
13. Drake — Hotline Bling
Dreiks jau sen vairs nav nekāds jaunpienācējs hiphopā, bet nevienam neizskaidrojamu iemeslu dēļ tieši dziesma par mirgojošo telefonu ir kļuvusi par augstāko punktu viņa karjerā, satricinot internetu ar neskaitāmiem deju GIFiem un gandrīz aizlaužoties līdz Billboard 100 topa pirmajai vietai. Nav jau arī tā, ka Hotline Bling būtu sliktākā Kanādiešu repera dziesma, bet, skatoties retrospektīvā, nedaudz pārsteidz, ka tieši šis gabals ir pirmais, kas spējis atkausēt Intro.lv kolektīva sirdis un iedabūt to gada labāko dziesmu topā. Turklāt pat diezgan augstā vietā. Tajā pašā laikā tikpat pārsteidzoši būtu Hotline Bling te neredzēt, jo gada kontekstā šis bija ļoti nozīmīgs singls, kas pierādīja pasaulei, ka Dreiks šobrīd ir viens no labākajiem reperiem, kurš spēj ne tikai prasmīgi rotaļāties ar vārdiem un bītiem, bet arī veselīgi pasmieties par sevi.
12. Julia Holter — Feel You
Iespējams, barokālā ārtpopa princeses Džulijas Holteres jaunais albums, un it īpaši galvenais singls Feel You ir ļoti konservatīvs, neuzņemoties liekus riskus. Tiesa šāds skanējums ļauj māksliniecei iegūt jaunus fanus, ne tikai kritiķu, bet arī parasto klausītāju rindās. Feel You varbūt ir nedaudz kaitinoši skaista dziesma, bet tas neizbrīna — jo visa skaistā, inteliģentā un vecmodīgā popmūzika ir kaitinoša laikā, kad ir ļoti maz skaistuma.
11. Neon Indian — Annie
Īsākā deviņdesmito gadu anekdote vēsta “Pēterītis saka Anniņai: “Ja gribi sacerēt 2015. gada skaistāko vasaras himnu, tad tai jāizklausās pēc Ace Of Base””. Padsmit gadus vēlāk izklausīties pēc Ace Of Base drīkst tikai Grimes un pat viņa vēl to līdz šim nav izdarījusi. Ko nevar teikt par Neon Indian, kura vasaras himna numur viens Annie izklausās pēc Ace Of Base. Un rezultāts patiesībā nemaz nav smieklīgs.
10. Florence + the Machine — What Kind Of Man
Florence + the Machine jau labu laiku ir to muzikālo apvienību sarakstā, kuru jaunas mūzikas parādīšanās ir liels notikums jau pats par sevi. Šajā gadījumā haips sevi ir attaisnojis vienmēr, par izņēmumu nekļūstot arī vienam no šogad izdotā albuma augstākajiem punktiem What Kind Of Man. Izteikta un smaga galvenā ģitāras partija apvienojumā ar ierastajiem orķestra elementiem, spēcīgajām lirikām un Florensas Velšas vokālu, kas vienmēr veiksmīgi ir veidojis tiltu starp visu iepriekš minēto, What Kind Of Man ir popdziesma ar attieksmi. Attieksmi, kas atrod ceļu uz gana plaša klausītāju loka sirdīm, kā rezultātā arī uz mūsu topa TOP10.
9. Kurt Vile — Pretty Pimpin'
Lai vai kā uz to skatītos, Kurts Vails ir viens no mūsdienu labākajiem amerikāņu dziesminiekiem, kurš pēc gadiem būs atskaites punkts, kā 2015. gadā pasaule izskatījās šīs valsts dziesminieku acīs. Līdz šim viņš ir radījis vairākus augstākās raudzes albumus, kas lieliski parādījuši Kurta talantu un nodrošinājuši viņam zināmu kulta statusu, taču vēl nekad mūziķis nebija sarakstījis vienu dziesmu, kas radītu automātisku asociāciju ar Vailu. Tiesa — tā tas bija tikai līdz šim, jo Pretty Pimpin' vienkopus apkopo visas viņa galvenās kvalitātes, radot patiešām lipīgu un gudru skaņdarbu, kuram tā vien gribas dziedāt līdzi. Turklāt īpaši jāizceļ tas, cik vēlu parādās skaņdarba nosaukums — to gribas izdzirdēt jau daudz, daudz agrāk, bet Vails ilgstoši saglabā spriedzi, līdz beidzot atalgo klausītāju ar tik ilgi gaidītajiem vārdiem.
8. Major Lazer — Lean On
Lai gan par Top 40 formāta popmūziku nerakstām bieži, daudziem mūsu kolektīva biedriem dziļi sirdī (vai arī ne tik dziļi) tā mēdz arī patikt. Tiesa gan, populāras dziesmas bieži vien neiztur noteiktus kvalitātes standartus, lai par tām būtu vēlme rakstīt (vai vispār jebkad dzirdēt vēlreiz), bet, par laimi, ir arī tādas pērles kā Major Lazer superhits Lean On, kuru izdzirdot vēl tagad rodas patīkamas sajūtas. Šķiet, ka viss šajā dziesmā ir nostrādāts līdz perfekcijai — gan siltā sintezatora tēma, gan MØ spēcīgais vokāls, gan bīts, kas ir kā interesants pretstats iesaistīto producentu ierasti agresīvajai skaņai, tomēr šī nopulētība netraucē dziesmu izbaudīt, kā tas dažreiz mēdz notikt, bet gan vēl vairāk pastiprina tās efektu. Lean On nav labākā šogad izdotā dziesma (kā jau to varat noprast no vietas mūsu topā), bet tas ir šī gada lielākais un labākais hits, ko apliecina arī tas, ka tikai 8 mēnešu laikā šī ir kļuvusi par visu laiku visbiežāk atskaņoto dziesmu Spotify.
7. Courtney Barnett — Pedestrian At Best
Ar šo apburošo mākslinieci Austrālijai ir tiešs trāpījums desmitniekā. Visvairāk tas attiecināms uz viņas mūzikas kvalitāti. No malas tikai liekas, ka tur jau nekā īsti nav — labi dzied un prot spēlēt ģitāru. Kortnija Bārneta labi dzied un prot spēlēt ģitāru, bet viņas talants ir tajā par ko viņa dzied un kā viņa to dara. Pedestrian At Best noteikti ir mazliet alternatīvāka kompozīcija par lielāko viņas daiļrades daļu, bet tur joprojām ir sastopama viņas panākumu atslēga. Viss slēpjas viņas dziedāšanā, tajā kā viņa pasniedz savus ikdienas notikumus (tiek pieņemts, ka tie balstīti uz personīgo pieredzi) un galvenajā sastāvdaļā — humorā. Jā, lielākoties dziedāšana ir diezgan vienaldzīgā manierē, bet asprātīgās piezīmes, kas vijas cauri dziesmām liek gribēt cītīgāk sekot līdzi katrai rindai un padara to aizraujošāku.
6. Sufjan Stevens — Should Have Known Better
Should Have Known Better ir ļoti spilgts apliecinājums Sufjana Stīvensa jaunā albuma kvalitātes un personīguma līmenim. Skatoties virspusēji, gan viss ieraksts, gan neapšaubāmi viena no spēcīgajām dziesmām tajā, kas arī iekļuvusi mūsu dziesmu topā, ir kvalitatīvs folks ar lielu uzsvaru uz akustisko ģitāru, pārējiem elementiem vien pievienojot dažādas nianses. Liriski tas ir stāsts par Stīvensa māti, par viņas psiholoģiskajām problēmām, kā arī paša Sufjana sēru periodu pēc viņas nāves. Reti kas sit tik sāpīgi kā Stīvensa atmiņas par bērnību un vēlme joprojām būt savas mātes tuvumā, taču vienlaikus dziesma parāda arī samierināšanās periodu. Pilna emociju gamma un neapšaubāms lieliskums.
5. Kanye West — All Day
Ugunsmetēji, aptuveni piecdesmit vīru lielais pūlis uz skatuves, skatītāju zālē dejojošā Teilore Svifta un par notiekošo pārsteigtais Laionels Ričijs — šīs ir lietas, kas asociējas ar Kanje Vesta dziesmas All Day pirmizrādīšanu februāra beigās. Par jauna skaņdarba pirmizrādi BRIT Awards ceremonijas laikā baumoja kādu laiku pirms tam, bet neviens nebija iedomājies, ka tieši tik iespaidīga tā būs. Uz visas blāvās ceremonijas fona tas burtiski izskatījās kā sprādziens, par ko mēdz runāt vēl joprojām. Arī bez šīs uzstāšanās šo dziesmu varētu dēvēt par grāvēju un tā jebkurā gadījumā gūtu lielus panākumus, kā tas ir bijis ar Kanjes iepriekšējiem ierakstiem. Diemžēl mēs nesagaidījām viņa solīto albumu SWISH, bet no visa tā, ko šis izcilais reperis šogad ir izdevis, All Day noteikti vērtējams par viņa labāko veikumu. Skaļais un agresīvais skaņdarbs noteikti nepazudīs viņa augsti novērtēto singlu vidū pat ja netiks iekļauts nākamajā platē. All Day ir kārtējais pierādījums tam, cik ģeniāls Kanje Vests ir, un liek ar nepacietību gaidīt viņa nākamo albumu, kas, cerams, tiks izdots pavisam drīz.
4. Grimes — Flesh Without Blood
Protams, Grimes unikalitāte vairs nav jāpierāda, un no polemikas sarakstiem viņas vārds ir izņemts jau krietnu laiku atpakaļ. To pilnā gaismā izrāda viņas dziesma Flesh Without Blood, ierindojoties mūsu topa augstajā (un kā sportā — sāpīgajā) ceturtajā vietā. Izdota kā pirmā, lai parādītu gaidāmo viņas ceturtajā albumā Art Angels, jāsaka, ka starp visām dziesmām, Flesh Without Blood izceļas tieši ar vokāla, elektroniskā pop plūsmu, bītu un punk ģitārspēles sinerģiju. Tas ļoti atsaucas arī uz kopējo skanējuma vilkmi — īpaši tas jūtams ap otrās minūtes divdesmito sekundi. Piedevām, ir obligāti jāredz dziesmas two-in-one video, kur pievienots arī apbrīnojami lirisks epilogs Life In The Vivid Dream. Tik daudz kiča, weirdo izdarību un vizuālas disonanses var būt tikai Grimes stilā. Jā, Grimes ir nepārspējama — tas ir viss, ko gribētos teikt.
3. Kendrick Lamar — King Kunta
King Kunta ir Kendrika dīvainā un eksperimentālā jaunā albuma gangsteru dziesma. Ja kaut kas noies greizi un visiem Kendrika eksperimenti besīs, tad vismaz viena dziesma aizies. Bet kā jau katrā lieliskā dziesmā ir kāds stingrs “bet...” — King Kunta ir ļoti politiska dziesma, bet pilna optimisma, jo nabaga vergs Kunta mūsdienu pasaulē ir karalis Kunta.
2. Tame Impala — Let It Happen
Ir diezgan viegli gribēt ierakstīt katru albumu tā, lai tas būtu oriģināls, bet joprojām tuvs tev pašam. Liekas, ka Kevins Pārkers to centās padarīt par realitāti, ieliekot savu mīlestību pret disko mūziku savā jaunajā ierakstā. Ar singlu Let It Happen arī iezīmējās Tame Impala daiļrades bīdīšana deju grīdu virzienā. Tas, ka dziesmas tēma nav kaut kas tāds par ko tu domātu kamēr atrodies deju placī nenozīmē, ka tā tur neiederas. Dziesmas ilgums un hipnotizējošā melodija tevi noteikti noturēs ilgāk uz tā. Iespējams, ka Pārkera bieži apspriestais perfekcionisms jau sen soļo viņam pa priekšu, bet tas joprojām ražo baudāmu mūzikālo materiālu ārpus žanru rāmjiem. Nevienam nebūtu iebildumu, ja vienīgā nemainīgā Tame Impala ierakstu sastāvdaļa būtu Kevina Pārkera balss.
1. Jamie xx feat. Romy — Loud Places
Jamie xx ir ģēnijs. Ne vairāk un ne mazāk. 27 gadu vecumā viņš jau ir radījis tik paliekošu nospiedumu pasaules mūzikā, ka ir skaidrs — lai vai kas notiktu tālāk, šo vīru atcerēsies vēl ļoti, ļoti ilgi. Šogad izdotais albums In Colour šo statusu vēl vairāk nostiprināja un nocementēja, savukārt Loud Places ir kā spožākais dārgakmens visā ieraksta kronī. Tajā ir viss, kas nepieciešams, lai skaņdarbu varētu dēvēt par Gada dziesmu — lielisks teksts, lipīga un aizraujoša melodija un mūsdienīgs skanējums. Šogad labāk nebija iespējams, un tieši tāpēc ar milzīgu prieku un lepnumu varam paziņot — Jamie xx ir radījis 2015. gadu definējošu skaņdarbu.
Labs joks par Bīberu pašā sākumā, bet nopietni, bez Muse?
Man Jums, Lauri Anstraut, ir novēlējums Jaunajā gadā - lai nākamgad topā vēl vairāk mūzikas, par kurām parastais cilvēks nezināja iepriekš, nezināja tagad un nejūtas pat nedaudz laimīgāks, kad ir uzzinājis pēc Jūsu pūlēm. Varbūt tad Jūs sapratīsiet.
vucroks.lv
vucroks . lv
Elektronikas uzvara pār ladabadu. laurtro.lv ir labāks par vucroks.lv
Kas tas par topu, kurā nav Ēdenes dārzs?
Piekrīt RK, žēl ka žurnaļugas atkal LV mūziku ignorē. Nopietni.
Pirms gada Carnival Youth, šogad Prāta vētra. Ko nākamgad ignorēsiet?
Kā jau teicu Latvijas mūzika netiek izskatīta, jo uz pasaules fona tas ir piliens jūrā un jo man sāp penis.
Cienījamo žurnālist, Jums tā nepiedienas runāt!
What do you mean Džastins nav topā?
Priekšniek, es rakstu atlūgumu!
Ir Majors Lāzeris, Dreiks, Kendrix Lamārs un Kanje, ko vēl cilvēks var vēlēties? Nākamgad gaidām Kimu Kardašjanu.
Jums bija tāds eksperts Eltons Kūns kādreiz, vai viņš arī piedalījās šī topa veidošanā? Vienkārši grūti iedomāties, ka viņš ko tādu pieļautu.
Paldies, bijušie kolēģi, ka par lielisku mūziku izglītojiet pat tādus muzikālos deģenerātus kā mani. Daudz ko jaunu un lielisku atklāju!
Neticiet Ralfam, tas nav viņs, es zinu vairākus gadus esam kopā strādājuši un viņš nekad neatzītu, ka ir muzikālais deģenerāts.
Šis nav mans Ralfiņš, kur skatās portāla administrācija, pieļaujot šādu nelietīgu mana puisīša vārda ķengāšanu?
nemēģinu obligāti atspēkot to, ka Jamie ir ģēnijs, ja jums tā šķiet, vienīgi uzskatu, ka vismaz pieminēšanas vērts būtu arī skaņdarba Loud Places motīva aizguvuma statuss. absolūti nesaku, ka Loud Places vajadzētu kaut kā principiāli nenovērtēt tāpēc vien, taču tas, ka tik reti kurš zina par Idris Muhammad kompozīciju no septiņdesmitajiem, manuprāt, ir vienkārši NEGLĪTI gan no žurnalistu, gan no paša Džeimija puses. https://youtu.be/0yiMY1OARQU
nu hipsteri
Šēra 7. decembrī, 22:20