Nedēļas dziesmas 20/03

Lykke Li — No Rest For The Wicked

Ar veseliem diviem skaņdarbiem nedēļas laikā mūsu mūzikas krātuves papildina zviedru dziedātāja Lykke Li. Viens no tiem bija Du är den ende, kas ir viņas pienesums zviedru filmas Tommy skaņu celiņam, kur viņa, starp citu, piedalās arī kā aktrise otrā plāna lomā. Trīs gadu laikā, kopš augsti vērtētās plates Wounded Rhymes izdošanas, viņa nav nolēmusi novērsties no dziesmu rakstīšanas pie aktiermākslas un šonedēļ mums piedāvā otro singlu no gaidāmā albuma. Ja Lykke Li iepatikās viņas iepriekšējā ieraksta dēļ, tad No Rest For The Wicked attaisnos uz sevi liktās cerības. Viņa koordināli sevi nemaina un saglabā savu rokrakstu, kas bija paliekošs, neskatoties uz skanējumu kādā tas mēdza atrasties. Tiem, kuri gaida no viņas atgriešanos pie Youth Novels, jāsaka, ka tas laikam vairs nenotiks — klāt ir citi laiki.

The Horrors — So Now You Know

Nav pagājis daudz laika kopš The Horrors pirmā publicētā skaņdarba no maijā gaidāmā albuma Luminous. I See You patīkami pārsteidza un lika sākt sekot viņiem līdzi ar cerībām uz augstvērtīgu plati. So Now You Know iesākas ar ģitārspēli, kas ir starp šūgeizu un psihodēliju, bet turpinās jau ar The Horrors raksturīgu skanējumu. Arī šis skaņdarbs patīkami pārsteidz un ļauj pirmajā reizē pieslēgties klāt, dziedāt līdzi. Ja ar iepriekšējām platēm bija izdevies sasniegt klausītāju sirds galvenokārt britu salās, tad šoreiz, ja singli nerada maldīgu priekšstatu, viņi izskanēs skaļi daudz plašāk.

How To Dress Well — Words I Don’t Remember

Vēl joprojām manā prātā ir palicis amerikāņa Toma Krella jeb How To Dress Well koncerts Pallaidum koncertzālē. Vienkāršs, bet ļoti patiess sniegums, no mūziķa, kurš ir spējīgs noturēt augsti uzlikto latiņu. To viņš pierāda arī ar jauno dziesmu Words I Don’t Remember, ko viņš pats aprakstīja ar vārdiem „love, trust, commitment”. Tie ir īstie vārdi un jau tika piešķirti no kritiķu puses viņam daudzās recenzijās. Viņš turpina radīt atmosfērisku mūziku, to papildinot ar izjustiem vokāliem. Šķiet, ka aiz kalniem nav arī trešā plate un var noprast, ka arī par to How To Dress Well nenāksies kaunēties.

Cash+David — Funn

Arvien vairāk mākslinieku mūsdienās nevēlās atklāt savu identitāti un daļai no viņiem tas sanāk ļoti labi. Šonedēļ ar debijas singlu Funn anonīmo dziesminieku klubiņam pievienojas Cash+David. Spriežot pēc video, tad viņi slēpjas aiz Džonija Keša un Deivida Bovija maskām, kas izskaidro arī apvienības nosaukumu. Savukārt zem šīm maskām slēpjas divu meiteņu vokāli, kuri lieliski iet kopā ar kāda, electro pop žanrā, veidoto muzikālo pavadījumu. To vai visu tiešām rada vien divas dāmas, mēs, visticamāk, uzzināsim tuvāko mēnesu laikā, šobrīd ir skaidrs vien tas, ka apvienības mājvieta ir meklējama Londonā. Līdz kritīs maskas paies vēl kāds laiks, bet šobrīd mums ir iespēja baudīt spēcīgo pieteikumu — Funn.

Pompeya — Satellite

Ja raugās uz mūsu kaimiņzemes Krievijas mūzikas lauciņu, tad jāsecina, ka pasaulei daudz aktuālu mākslinieku tā nesniedz. Pēdējo gadu laikā lēnām sāk aktivizēties jaunās indie grupas ar ambicioziem plāniem iekarot visu pasauli. To pašu varētu teikt par Pompeya, kuriem jau ir izdevies darboties arī ārpus savas valsts robežām un smelties iedvesmu otrpus okeānam. Tas arī ir jūtams viņu mūzikā, jo četru maskaviešu mūzika varētu būt tikpat labi radīta ASV. To var teikt arī par singlu no gaidāmā EP — Satellite, ko ir vēlme piedēvēt indie popam, kas bagātināts ar elektronikas piedevām. Elektronika piešķir arī zināmu eksotiskumu skanējumam, kas tiek sasniegts ar sintezatora palīdzību, kas izdveš flautai raksturīgas skaņas. Atceroties viņu koncertu Rīgā pirms diviem gadiem, jāsaka, ka viņu mūzikā nekas daudz nav mainījies, bet viņu gadījumā lielas pārmaiņas arī netiek gaidītas. Viens no pirmajiem Krievzemes soļiem indie industrijā, kas cerams iedvesmos veidoties arī citām grupām, bet jau ar savām tradīcijām, kas ļautu asociēt to tieši ar šīs zemes scēnu.

Sivu — Can't Stop Now (Jack Steadman remix)

Iepriekš jau esam rakstījuši par remiksiem, kurus veido Bombay Bicycle Club solists Džeks Stedmans. Bieži remiksiem viņš mēdz izvēlēties mazāk zināmus māksliniekus, piemēram, Dog is Dead vai Rae Morisu. Šoreiz viņš izvēlējās jauno censoni Sivu, kurš vēl tikai sāk spert savus pirmos soļus mūzikā. Uz doto brīdi viņš veido savu debijas plati un gatavojas virknei festivālu, kuros būs jāpiedalās jau pavisam drīz. Džeks Stedmans viņa dziesmu Can’t Stop Now ir padarījis elektroniskāku, mazinājis ģitāru un liriku nozīmību. Tāpat viņš spēlējas ar Sivu balsi, piešķir Āzijas akcentus un kopumā skanējums kļuvis gaisīgāks. Tas ir vēl viens patīkams pārsteigums no mākslinieka, kurš jau ir pierādījis, ka spēj orientēties arī elektroniskās mūzikas lauciņā.

Roosevelt — Small Hours

Tuvojoties vasarai, tiem, kuri vēl nepazīst Roosevelt, būtu īstais laiks uzzināt par viņu. Šonedēļ viņš ir devis iemeslu mums atkal par viņu parunāt, izdodot kaverversiju Džona Martina dziesmai Small Hours. Jau vairāk nekā trīsdesmit gadu ir apritējis kopš Small Hours izdošanas un pie tā ķērusies jau ir jaunā paaudze. Roosevelt, protams, to padara elektroniskāku, ātrāku un īsāku, sakoncentrējot gandrīz deviņas minūtes vien četrās. Viņa versija ir viegla un tāpēc to varētu pielikt gaidāmās vasaras pleilistes, kur vieta noteikti atrastos arī Roosevelt rudenī izdotajam Elliot EP.