Intro.lv 2022. gada labāko Latvijas albumu TOP 15

Intro.lv gada topu maratons jau ieskrējis pašmāju mūzikas lauciņā — tāpat kā iepriekš, arī šogad esam apkopojuši 15 vietējo mūziķu ierakstus, kuri mums šķita visādā ziņā labākie un uzslavas visvairāk nopelnījuši. Kā jau ierasts, kandidātu bija gana daudz, tādēļ arī gala rezultāts ir sanācis pat ļoti raibs.

TOP 15 iekļuvuši gan “parastie aizdomās turamie”, gan kaudze ar jaunpienācējiem, turklāt “kaudze” nebūt nav pārspīlējums. Ja iepriekš izdotos EP un singlus noliekam malā, tad septiņiem no 15 topā iekļuvušajiem šis ir pirmais īstais studijas albums. Vai šī topa neoficiālais nosaukums ir “spilgtākā debija”? Nevaram ne apstiprināt, ne noliegt, toties esam pat ļoti varoši un griboši aicināt iepazīties ar visiem sarakstā iekļuvušajiem un izbaudīt lielisku vietējo mūziku.

15. The Sound Poets — Pie vienas uguns

Savā ceturtajā studijas albumā Pie vienas uguns The Sound Poets nav centušies atklāt jaunu Ameriku, tā vietā piedāvājot to skanējumu, ko klausītāji no grupas šajā karjeras posmā sagaida. Ciniskāk noskaņotie varētu teikt, ka tas liecina par stagnāciju, taču mēs nepiekritīsim — drīzāk tā ir savu stipro pušu apzināšanās, kas rezultējusies ierakstā, ko varētu dēvēt par tādu kā vidējo aritmētisko iepriekšējo trīs darbu sajaukumu. Jaunu Kalniem pāri ierakstā atrast neizdosies, taču tā labākie mirkļi (Pie vienas uguns, Rituāls, Skārienjūtīgs) jau ir nokļuvuši starp apvienības spilgtākajiem skaņdarbiem. Tāpat arī kopējais diska plūdums ir ļoti patīkams, noteikti ierindojot šo starp labākajiem popmūzikas ierakstiem Latvijā šogad.

14. Patriks — PENUMBRA

Savā debijas albumā PENUMBRA Patriks veiksmīgi sakausē indīpopa un alternatīvā R&B ietekmes, radot skanējumu, kas vietējā kontekstā pagaidām ir salīdzīnoši vienreizējs. Tiesa gan, atsevišķās albuma dziesmās jūtams, ka šo skanējumu un viņa dziesmu rakstīšanas prasmes kopumā nenāktu par ļaunu vēl nedaudz nopulēt, tomēr viņa patīkamais balss tembrs un ķēriens uz atmiņā paliekošu melodiju radīšanu tāpat ir licis mums šo ierakstu ierindot starp gada ievērojamākajiem Latvijā. Turklāt, cik noprotams, tad visu albumā dzirdamo ir radījis un ierakstījis viņš pats, kas atklāj arī viņa producenta prasmes. Tāpēc ar interesi gaidīsim viņa tālākos soļus uz pašmāju mūzikas skatuves.

13. Shipsea — Apgaismo mani

Jānis Šipkēvics ir un paliek Jānis Šipkēvics. Romantisks, pozitīvs un ļoti sirsnīgs. Tieši tā arī var raksturot visu albumu kopumā, ko klausoties nav šaubu — Latvijā nav neviens cits, izņemot Shipsea, kas spētu radīt ko šādu. Apgaismo mani ir spēcīgs inteliģentās popmūzikas paraugs, kurā netrūkst (pieņemu, neapzinātu) atsauču uz mūziķa pārējiem projektiem. Cosmos akadēmiskā noslīpētība, Instrumentu rotaļīgums, īpaši jau tekstos, kā arī virkne viesmākslinieku nodrošina to, ka nevienā plates sekundē garlaicīgi noteikti nekļūs. Jā, kādā brīdī varbūt pat gribētos, lai ieraksts ir nedaudz mazāk eklektisks, taču tajā pašā laikā ir arī skaidrs, ka visas iespējamās nokrāsas ir tā galvenā rota, bez kuras Shipsea nebūtu Shipsea.

12. Jānis Ruņģis — Grādi

Pēdējo gadu laikā Jānis Ruņģis ir bijis viens no ražīgākajiem pašmāju mūziķiem, turklāt allaž pamanoties noturēt kvalitātes latiņu līmenī. Grādi, visdrīzāk, ir viņa līdz šim spēcīgākais un pārliecinošākais darbs. Kas īpaši svarīgs — šis ir arī ļoti koncentrēts veikums, apkopojot astoņas kompozīcijas, kuru kopgarums vien nedaudz pārsniedz 23 minūtes, tādējādi padarot to ļoti pieejamu mūsdienu steidzīgajā pasaulē. Vai šis ir albums jebkuram? Protams, ka nē, jo tas joprojām ir Jānis Ruņģis, kura darbos meinstrīmam piemērotus skaņdarbus atrast ir pagrūti, taču ja mūzika jums ir kas vairāk par fonu, nešaubāmies, ka Grādi var kļūt par ļoti patīkamu atklājumu.

11. Perestroika — Memorial Server

Memorial Server ir ļoti ambiciozs albums visās šī vārda izpausmēs. Muzikāli tas ir 1980. gadu iedvesmots ceļojums visdažādākajās skaņās, ar abām rokām uzsitot uz pleca gan Rush, gan Deividam Bovijam (jo īpaši te iedvesma ķerta vokāla stilam), gan vēl ļoti daudziem. Savukārt vārdos aprakstītās tēmas stiepjas no iepriekš nepiedzīvotu laiku idealizēšanas līdz pat mūsdienu sabiedrības kritikai par saiknes zaudēšanu ar realitāti. Lai gan grupas dalībnieki šajā arodā ne tuvu nav iesācēji, un šī ir debija mūzikā tikai pašai grupai, tik un tā jāizsaka apbrīns par šāda koncepta realizēšanu ārkārtīgi baudāmā formātā, kura skaņu un ideju kokteilis beigās izrādās ļoti garšīgs.

10. audrú — Old Stories

Ir gadījumi, kad grupas skanējumu var analizēt un vērtēt ļoti ilgi un pamatīgi, bet visprecīzāk to tāpat raksturos tieši tie cilvēki, kas šo mūziku radījuši. Tā ir arī šoreiz, jo šķiet, ka audrú pašu izmantotais termins “maijpuķīšu grandžs” trāpa desmitnieka pašā vidū — maigā folkroka estētika lieliski kombinējas ar elektriskajām ģitārām, kuru tonis sekundes laikā aizved uz 1990. gadiem. Ir prieks skatīties, kā audrú vienlaikus izlavierē starp mierīgumu, ievainojamību un spītu, radot teicami noslīpētas melodijas, bet nevienā mirklī nepazaudējot savu grandža raksturu. Old Stories ir ne tikai gluži vienkārši kvalitatīvs ieraksts, bet arī spilgts paziņojums par to, ka grupa zina, kā vēlas izklausīties un kā attīstīties turpmāk.

9. Vultura — Not Your Typical Fairytale

Annija Tīna Kukuka jeb Vultura ir izteikusi nožēlu par to, ka elektroniskā mūzika Latvijā ir “pabīdīta malā”, kā rezultātā arī tapis Not Your Typical Fairytale — žanrus sajaucošs elektronikas ieraksts. Jau ar pirmo mēģinājumu Vultura ir spējusi atrast ļoti loģisku ceļu cauri sevis radīto skaņu pārbagātībai, spējot gan izpausties ar agresīvām basa līnijām un industrāliem bītiem, gan drūmām sintezatoru melodijām, radot konceptuāli vienotu, bet vienlaikus arī gana daudzveidīgu albumu. Lirikās aplūkotās tēmas šim skanējumam ir fantastisks papildinājums — labu albumu netrūkst, bet kaut nedaudz “aizķert” izdodas ne katram kvalitatīvam ierakstam. Not Your Typical Fairytale šo ķeksi ieliek ļoti trekni.

8. Keitija Bārbale — Akmens Dievs

Grūti atminēties pēdējo reizi, kad kāda pašmāju mūziķa debijas ieraksts būtu gaidīts ar tādu nepacietību, kā tas bijis Keitijas Bārbales gadījumā, un prieks, ka Akmens Dievs pietiekami labi  ir spējis uz sevi liktās cerības attaisnot. Šis ir visnotaļ minimālistisks albums, bet, lai gan Bārbales balsi pavada tikai akustiskā ģitāra, tas ne uz brīdi nekļūst vienmuļš. Tas jau ir apliecinājums viņas dziesmu rakstīšanas prasmēm, kā arī liriskajam talantam — jo nereti tieši viņas teksti paliek atmiņā pat vairāk nekā melodija, kurā tie izdziedāti. Šoreiz līdz augstākajām vietām šajā topā aizsniegties neizdevās, bet, viņas skanējumam attīstoties tālāk, domājams, ka Keitija Bārbale spēs sasniegt arvien jaunas virsotnes.

7. rolands če — visurgājējs

Kad mākslinieki sāk sastrādāties ar vienu no mūzikas ierakstu milžiem, vienmēr ir interesanti pavērot, kādā virzienā sāks virzīties viņu mūzika. Viens no šiem gadījumiem ir reperis rolands če, kas kopš 2020. gada ir nonācis Universal Music Baltic paspārnē. visurgājējs ir pirmais albums, kas izdots ar viņu palīdzību, un to visnotaļ var just producēšanas kvalitātē, kurā viens bangeris seko otram. Dziesmu un rolanda zvērīgā enerģija pierādījās ne tikai ierakstā, bet arī šīgada festivālu sezonā jeb repa vasarā, kurā viņš iegrieza ne vienu vien mošpitu pat līdz tādam līmenim, ka Positivus uzstāšanās laikā vajadzēja saukt ātros. Esam pārliecināti, ka šī ir tikai galotne no tā degsmes vulkāna, kas burbuļo rolandā, tādēļ ar nepacietību gaidām, ko vēl mums dāvās šī spēcīgā sadarbība.

6. Sigma — Ostinācijas

Grupa Sigma noveco kā labs vīns. Nu labi, noveco gluži nav atbilstošākais vārds, jo šie vīri arī 2022. gadā šķiet tikpat jauni (vai veci) kā izdodot debijas ierakstu 2015. gadā, taču vīna daļa gan ir taisnība. Līdzīgi kā mazāk izglītots patērētājs mierīgi var nesaprast atšķirību starp kvalitatīvu pāris gadus vecu produktu vai arī īpaši izmeklētu labākā gada veikumu, arī paviršāks klausītājs Sigmas mūzikā var nemanīt attīstību iepriekšējo septiņu gadu laikā. Ostinācijas ir grupas līdz šim visakadēmiskākais un pareizākais albums, taču tas nenozīmē, ka plate pēkšņi būtu palikusi vienkāršāka. Gluži otrādi — ritma sekcija ir niansētāka un precīzāka, teksti — vēl nedaudz abstraktāki un daudznozīmīgāki, savukārt producenta darbs ierakstu padara teatrālāku par tā priekšgājējiem. Kā jau ierasts, Sigmas mūzikā ir jāieklausās, bet, ja tas tiks izdarīts, Ostinācijas klausītāju atalgos!

5. Arturs Skutelis — Jā

Šķiet, ka vēl tik tikko trešajā vietā mūsu 2020. gada Latvijas topā slavinājām Skuteļa iepriekšējo pilnmetrāžas veikumu Lavīna, taču te jau mūsu priekšā ir nākamais viņa mākslas darbs Jā. No vienas puses, pēdējie teju trīs gadi nemaz tā īsti neskaitās, jo aizvadīti pandēmijā, taču no otras puses, tieši šis brīvais bezkoncertu laiks ļāva Skutelim iegrimt dziļās pārdomās par mūzikas industrijas gaidām, hiphopu un savu lomu tajā, un to visu izlikt desmit kodolīgās dziesmās. Jā ir ceļojums, kas jāizbauda no sākuma līdz beigām, lai spētu tvert albuma pilno stāstu un izjust, kā Skutelis par spīti ārējam spiedienam nolemj palikt patiess pats sev, savām idejām un savai publikai. Šajā ceļā viņam palīdz gan vairāki viesmākslinieki (tostarp lielākā daļa grupas Tvērumi dalībnieku), gan arī veiksmīgā producentu kombinācija ar Niklāvu, Orioli un Rihardu Štrausu, kas strādāja arī pie Lavīnas muzikālā pavadījuma. Savā ziņā diezgan zīmīgi, ka par albuma vāciņu izvēlēts fragments no Pītera Brēgela Vecākā gleznas Bērnu spēles, jo šķiet, ka Skutelis pa visiem šiem gadiem ir tik ļoti noslīpējis savu talantu, ka uztaisīt kārtējo lielisko albumu tāds child's play vien ir.

4. Wiesulis & Sangvn — Fianchetto

Pirms šī gada janvāra Wiesuļa vārds bija labi zināms tikai tiem, kas pastiprināti seko pašmāju hiphopam, bet savā debijas albumā Fianchetto viņš jau uzreiz izklausās kā gatavs produkts (ja atļausiet lietot šo vārdu attiecībā uz mūziku). Ir aizraujoši dzirdēt mākslinieku, kas jau pie sava debijas ieraksta izceļas ar tādu harizmu, turklāt ne mazāk uzslavu pelnījis arī albuma producents Sangvn. Arī viņa vārds iepriekš nebija starp zināmākajiem, bet nebūtu pārsteigts, ja šobrīd jau interesi par sadarbību ar viņu izrādītu lielākā daļa Latvijas hiphopa scēnas. Wiesulim vēl vairāk attīstot savas stāstnieka prasmes, kā arī uzlabojoties iespējām attiecībā uz ieraksta tehnisko kvalitāti (kas arī ir galvenās lietas, par ko šim albumam varētu piekasīties), viņu mūzika nākotnē potenciāli varētu kļūt vēl interesantāka, tāpēc nebūsim pārsteigti, ja abu nākamo kopdarbu redzēsim jau augstākā vietā.

3. Fiņķis & PRAGAII — Tāds Slinkums

Hiphopa mākslinieks Helvijs Fiņķis sadarbību ar elektronikas duetu PRAGAII uzsāka jau pirms ilgāka laika, un, pēc vairākiem singliem, kas izdoti pēdējo pāris gadu laikā, šogad beidzot no viņiem sagaidījām kopīgu albumu. Šāda nesteidzīga pieeja gan ir izrādījusies pragmatiska, jo Fiņķa repošana ar PRAGAII skaņu ainavām šeit savienojas ļoti organiski. Līdz ar to, jāuzteic gan Fiņķis, kurš spējis prasmīgi apieties ar hiphopam nedaudz neraksturīgiem bītiem, gan Kashuks un Aleksis Luriņš, kuri spējuši tos radīt tā, lai tie nenomāktu Fiņķa sakāmo un vienlaikus arī nepaliktu tā ēnā. Tāds Slinkums ir viens no žanriski savdabīgākajiem albumiem pēdējo gadu pašmāju mūzikā un arī viens no šī gada spilgtākajiem, no dažādām prizmām apskatot mūsdienu jaunatnei aktuālus tematus. Tāpēc ceram nākotnē sagaidīt vēl kādu kopdarbu no viņiem.

2. Bēdu Brāļi — DUENDE

Bēdu Brāļi ir “izauguši” no dažādiem un savstarpēji gana atšķirīgiem projektiem, tāpēc tas, ka klausītājs savā priekšā ierauga beznosacījumu postpanka ierakstu, piešķir šim stāstam vēl vienu traku nodaļu. DUENDE ir vārds, kas apzīmē emociju sakāpinājumu un lieliski atbilst albuma gaitai — tas ir aizraujošs ceļojums, kura gaitā netrūkst punktu, kur skanējuma emocionālākais punkts absolūti pārņem dziesmu. Lirikās ietvertās eksistenciālās pārdomas kalpo kā perfekts ceļabiedrs šiem kāpinājumiem, rezultējoties niansētā un noslīpētā albumā, kas gan joprojām ir gana mežonīgs, lai spētu klausītāju izaicināt. Mēs izvēlējāmies no šī izaicinājuma nebaidīties.

1. Lupa — KOKI // SKETCHES OF TREES

Jersika Records savas salīdzinoši īsās pastāvēšanas laikā ir kļuvusi par kvalitātes garantu, ko turklāt novērtējam ne tikai mēs paši, bet arī džeza kritiķi un klausītāji pasaulē. Mēs nebaidāmies apgalvot, ka izdevniecības katalogā līdz šim nav bijusi spožāka rota par apvienības Lupa otro studijas ierakstu KOKI // SKETCHES OF TREES. Apgalvojums „visu laiku labākais džeza ieraksts Latvijā” ir ļoti skaļš, un to izteikt varbūt arī neuzdrošināsimies, taču nav šaubu, ka starp pāris labākajiem sava žanra piemēriem mūsu valsts vēsturē tas ir ierindojams gan. Lupas daiļrade ir kļuvusi vēl modernāka kā debijas ierakstā Sequences and Consequences, aktīvāk savienojot džezu ar elektroniskās mūzikas motīviem, tādējādi šo ierasti elitāro žanru ļaujot atklāt un uztvert arī daudz plašākām masām. Tas viennozīmīgi ir pluss, ļaujot arī mums kārtīgi novērtēt un izprast Lupas radīto skaņu skeču burvību, un pirmo reizi Intro.lv vēsturē kādā no mūsu topiem par uzvarētāju atzīt džeza albumu. Vismaz mums pašiem šis noteikti ir lielākais pārsteigums jebkura mūsu veidotā topa iznākumā kopš tādus veidojam, taču šis ir ļoti patīkams pārsteigums, ko gribas klausīties un dzirdēt atkal un atkal!

Visus topā iekļautos albumus vari noklausīties arī īpaši izveidotā plejlistē: