Zemlika izziņo pirmos šī gada festivāla mūziķus
Zināmi tie pirmo mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla Zemlika dalībnieku vārdi un nosaukumi, kas 23. un 24. oktobrī sniegs koncertus Latvijas mazākajā pilsētā Durbē.
Kā pirmie mūziķi un to kolektīvi, kas veidos jau piektā festivāla Zemlika koncertu programmu, minami Anta Eņģele, Mombu no Itālijas, Phurpa no Krievijas, Stara Rzeka no Polijas, kā arī ansamblis Zāle. Jau drīz festivāla programma tiks papildināta gan ar vairākiem pašmāju un ārvalstu mūziķiem, gan citām Zemlikā neiztrūkstošām tradicionālās kultūras, mākslas un izglītojošām aktivitātēm.
Biļetes uz festivālu Zemlika nopērkamas elektronisko biļešu tirdzniecības vietnē internetā Bezrindas.lv. To cena šobrīd ir 26.00 EUR. Ar laiku tās kļūs dārgākas, turklāt, ņemot vērā festivāla norises telpu ietilpību, uz festivālu Zemlika pārdošanā ir stingri ierobežots skaits biļešu.
Kā atzīst pati Anta Eņģele, viņa līdz šim nav aizrāvusies ar savas radošās vai personīgās biogrāfijas apkopošanu un artikulēšanu “uz papīra”. Pieminēšanas vērti ir reizē sausi un daudznozīmīgi fakti: Anta ir folkmūziķe, dziesmu interprete, Austrasbērns, aktrise un brīvmāksliniece. Lai arī mākslinieces repertuārs laika gaitā veidojies daudznacionāls, festivālā Zemlika izskanēs dziesmas latviesšu valodā.
Mombu ir bungu un saksofona duets no Romas Itālijā, kuru veido Antonio Dzitarelli no grupas Neo pie sitamajiem instrumentiem un pazīstamās un Maika Patona protežētās grupas ZU dalībnieks Luka Mai ar baritona saksofonu. Līdz šim izdotie trīs mūziķu oriģinālieraksti, kā arī šī gada pavasarī realizētā sadarbība ar hip hopa mākslinieku Oddatee ar lielām grūtībām pakļaujas ierastajai klasifikācijai. Mombu mūziku varētu raksturot kā rituālu, kuru abi mūziķi praktizē, klausītāju vedot sev līdzi pa improvizācijas, brīvā džeza, hardcore un metālmūzikas džungļiem. Vēl vairāk, ja dueta pirmos ierakstus varētu dēvēt par sava veida afro/grind mūzikas manifestu, tad trešais albums Niger ir gatavais vūdū rituāls, nācis no Melnā kontinenta pašas sirds.
Pagājušā gadsmita 90. gadu vidū Maskavā sākās Alekseja Tjegina vadīts mākslinieku grupas ceļojums tradicionālās rituālās mūzikas izpētē. Tolaik leģendārajai Kardinālās mākslas fabrikai piederošie vēlējās attālināties no laikmetīgās elektroakustiskās un industriālās mūzikas, lai rūpīgāk izzinātu senās mūzikas kultūru Ēģiptē, Irānā un Tibetā. 2003. gadā domubiedru kopa izvēlējās sev bon tradīcijas Tēva tantru vienas no piecām sargdievībām vārdu Phurpa. Kopš tā laika turpinās bon un budisma liturģiju izpēte. Tjegins un pārējie bon tradīcijai raksturīgo polifonisko un virstoņu dziedāšanas manieri ir padarījuši toņkārtā zemāku un lēnāku. Nav brīnums, ka ar Phurpa praktizēto muzicēšanu aizrāvies un par maskaviešu domubiedru kļuvis Stīvens Omalijs, kura vadītā izdevniecība Ideologic Organ plašāku publiku iepazīstinājusi ar Phurpa daiļlradi, izdodot viņu ierakstu Trowo Phurnag Ceremony.
Kuba Zjoļeks Polijas neatkarīgās mūzikas aprindās ir labi pazīstams kā grupu Alameda 3, T’ien Lai, Hokei un Innercity Ensemble dalībnieks, taču viņa solo projekts Stara Rzeka ir nesis viņam plašāku atpazīstamību ne tikai paša mājās, bet arī ārpus tām. Viņam un viņa ierakstam Cień Chmury Nad Ukrytym Polem medijs The Quietus pievērsis īpašu uzmanību, ierindojot to starp izdošanas gada labākajiem. Stara Rzeka savā mūzikā noslēpumainu tautas mūziku jauc ar melno metālu, drone, humoru un maģisku brutālismu. Kubas dzīvie priekšnesumi ir kā elektriskās ģitāras, elektronikas un balss radīti statiskas dūkoņas mākoņi.
Visbeidzot, Latvijas mūziķus festivālā pārstāvēs arī mūziķu apvienība Zāle. Kolektīva dalībnieki paši sevis spēlēto raksturo kā autormūziku ar postfolka elementiem, taču tās repertuārā ir arī dzidras un liriskas romances un balādes. Pavasarī, maija sākumā, izdots apvienības, kuru veido dzejnieks Pēteris Draguns, dziesmu autore Marta Kreituse, ģitāriste Kasandra Kaņepe, Tarass Kuzmenko, Kira Maija Kirsanova un Aivis Gailītis, debijas albums Viņa. “Patiesa, dzīva un skaudri naiva nopietnība, kas latviešu mūzikā tik sen nebija dzirdēta. [..] Zālei ir visas izredzes kļūt par neohipiju kulta grupu, kādu mēs jau sen bijām pelnījuši.” Tā par Zāles albumu recenzijā žurnālā Rīgas Laiks izteicies Ilmārs Šlāpins.
Kā minēts iepriekš, mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls Zemlika Latvijas mazākajā pilsētā Durbē jau piekto reizi norisināsies 23. un 24. oktobrī. Arī šogad festivāls aptvers vairākas no mākslām — mūziku, teātri, vizuālo mākslu un kino. Festivāla otrajā dienā notiks zemnieku, amatnieku un godprātīgu un videi draudzīgu pārstrādātāju ražojumu tirgus, galvenās lomas atvēlot Durbes un novada, kā arī tuvējo kaimiņu saimniecībās gada laikā izaudzētajam, darbnīcās un ražotnēs paveiktajam. Pasākuma laikā skolas ēdamzālē tiks ierīkots oficiālais festivāla restorāns, kura ēdienkarte tiks veidota, izmantojot lielākoties tikai Durbes novadā izaudzēto, izslaukto, sasieto un citādi saražoto.
Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad festivāla Zemlika norises vietas Durbē būs vairākas — Durbes kultūras nams, A. Kronvalda vēsturiskā skolas ēka, A. Kronvalda Durbes vidusskola, Durbes muzejs, Durbes luterāņu baznīca un citas. Festivāla centrā joprojām noturot 17 dažādu mūziķu un kolektīvu koncertus divu dienu laikā — no ģitārmūzikas līdz mūsdienu akadēmiskajai mūzikai, no tautas jeb folk mūzikas līdz elektroniskajai deju mūzikai, un uz tiem tirgojot biļetes, visas pārējās augstākminētās norises vietējiem un pilsētas viesiem tiks piedāvātas bez maksas.
Foto: Publictātes foto