Gada balva: Kam būtu jāuzvar un kas uzvarēs?

Jau 20. reizi ir pienācis laiks noskaidrot Mūzikas ierakstu Gada balvas uzvarētājus, tādēļ šovakar svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā Zelta Mikrofoni nonāks pie to ieguvējiem. Kā vienmēr, ir gana daudz spekulāciju par to, kam tie tiks piešķirti (šoreiz gan mazāk nekā parasti, jo piedalās Prāta Vētra), tāpēc arī šogad esam rūpīgi izpētījuši svarīgākās kategorijas, lai nopietni nenopietnā manierē izvērtētu to, kam pienāktos uzvara, kā arī prognozētu, kas beigu beigās uzvarēs.

Labākais alternatīvais un indie mūzikas albums

Pateicoties jaunai kategorijai 'Labākais albums', jau šobrīd nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai prognozētu, kurš tad plūks uzvaras laurus alternatīvās un indie mūzikas nominācijā. Atliek vien ieskatīties abu kategoriju nominantu sarakstos, lai atskārstu, ka burtu salikums „Sigma” ieraugāms divreiz, un tad loģiski izsecinātu tālāko notikumu attīstību.

Te gan uzreiz jāatzīmē — viņu uzvaru par nepelnītu saukt nevarētu, taču ir kāds svarīgs „bet” vārdā Laika Suns. Grupas ieraksts Gaismas lādiņš ir labākais rokmūzikas albums Latvijā pēdējo gadu laikā, tāpēc tā triumfs arī Gada balvā būtu bijis tikai un vienīgi loģisks. Pārējie nominanti? Lai, protams, atvaino Oranžās Brīvdienas, Gaujarts un Rihards Lībietis, kuru albumi ir nenoliedzami solīdi, taču pirmo divu ierakstu priekšā tie ieņem neapstrīdamas statistu pozīcijas.

Būtu jāuzvar: Laika Suns — Gaismas lādiņš

Uzvarēs: Sigma — Sazaroto taku dārzs

Labākais pop mūzikas albums

Lūk, ļoti iespējams, aizraujošākā vakara cīņa, kura patiesībā nemaz nebūs aizraujoša, jo jau šobrīd viss ir diezgan skaidrs. Jau ierasti latvietim popmūzika ir gājusi pie sirds, un tieši šīs (kā arī radniecīgās pop-rock) kategorijas uzvarētājs izsenis ticis uzskatīts par lielāko vakara veiksminieku. Tā nu ir sanācis, ka 2015. gadā trīs no pieciem kategorijas pretendentiem ir nominēti arī Labākā albuma godam, kas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, cīņa solās būt patiesi sīva. Otrkārt, Donam diez vai vajadzētu gatavot uzvarētāja runu, līdzīgi kā lielākajai daļai Fonda Viegli pārstāvju. Par šo albumu runājot, ir apbrīnojama žūrijas spēja uzķerties uz slavenajiem uzvārdiem, kas iedziedājuši šīs dziesmas, jo Loks paliek vaļā ir vienkārši draņķīgs albums, kura vietā daudzi citi mūziķi ar Jāni Stībeli priekšgalā atrašanos pieciniekā būtu pelnījuši nesalīdzināmi vairāk.

Lai vai kā, te nu mēs nonākam pie lielā trijnieka, kurā ietilpst Aminata, The Sound Poets un Prāta vētra. Pieļauju, ka šobrīd jau saprotiet, kas tūlīt sekos, bet ja nu tomēr absolūti neorientējieties pašmāju mūzikā, ļaujiet izskaidrot. No trio pārliecinoši labāko albumu radījuši The Sound Poets — gudru, modernu un patiesi aizraujošu darbu ar nosaukumu Pulsē, taču tajā jaunu Kalniem pāri neatrast, kas nozīmē — vairāku ar mūziku vien pastarpināti saistīto žūrijas locekļu balsis šim iet garām. Aminatai cerību ir vairāk (un tas nekas, ka albums kopumā ir stipri viduvējs, jo vien puse no ieraksta dziesmām ir labas, otra — parasti albuma filleri), pateicoties superhitam Love Injected, kas Bolderājas spicākajai meičai Zelta mikrofonu aptaujā palīdzējis uzlēkt augstāk par viņas pēcpusi. Diemžēl ar šo vienu hitu līdzēts nebūs — My Star savulaik Eirovīzijā ieguva augstāku vietu, turklāt neviens taču reāli nedomā, ka Renāram un draugiem varētu nākties pamest ceremoniju ar tukšu maisiņu, kurā balvas nav sagūlušās kaudzītē, vai ne?

Būtu jāuzvar: The Sound Poets — Pulsē

Uzvarēs: Prāta Vētra — 7 soļi svaiga gaisa

Labākais dziesminieku albums

Šī ir viena dīvaina kategorija, kurā uzskatāmi redzams — kaut arī Latvijā ir daudz labu un lielisku žanra pārstāvju, ne katru gadu tie izdod jaunus ierakstus. Šādos apstākļos pieciniekā ir iekļuvis gan mistiskais veidojums Ornaments (nē, šī nav tā senā grupa, par ko esi dzirdējis, un, nē, viņu albums nav tikpat slikts kā grupas spēja sevi reklamēt — patiesībā, tas ir pat ļoti klausāms), gan apgarotā augstāku spēku apdziedātāja Liene Dravniece, gan arī salīdzinoši jaunais vīrietis, kurš cenšas atdarināt Haraldu Sīmani un kopumā izklausīties pēc veca kunga ar nopīpētu balsi, Dinārs Gulbis.

Skaidrs, ka pirmajiem trim izredžu nav nekādu, jo tiem jāsacenšas ar diviem žanra smagsvariem — Kārli Kazāku un Alisi Josti. Tiesa, Alisi par smagsvaru gan diez vai var saukt, jo pat Austras balva viņu par pašmāju superzvaigzni nav padarījusi, un vidējam klausītājam meitenes vārds joprojām visdrīzāk liks saraukt plecus un pajautāt, kas tā tāda. Tas, komplektā ar faktu, ka Hardships Are Ships ir tikai angliski, bet Kārļa Kazāka veikums Un Viņa — latviski, svaru kausus nosvērs par labu pēdējam. Tas jau nekas, ka šis ir visu laiku vājākais Kazāka darbs.

Būtu jāuzvar: Alise Joste — Hardships Are Ships

Uzvarēs: Kārlis Kazāks — Un Viņa

Labākais rock un metāla mūzikas albums

Šajā kategorijā šogad nominēta čupa kvalitatīvu albumu, un īsti pat nav, pie kā piesieties. Ir Omerta monolītiskais Crown of Seven, kas grupai jau sarūpējis alternative.lv balvu, ir underground vectētiņu AlisP jaunākais veikums CiparuPasaule, ir Laime Pilnīga albums LP, kas ir pilns ar visai līpīgām un radio draudzīgām dziesmām.

Tomēr balvai nominēti divi smagsvari un savu žanru veterāni — Skyforger un Inokentijs Mārpls, no kuriem vieni klausītājiem ir snieguši nopietnu un kārtīgu folkmetāla eposu, un otri — kārtīgu latviešu punk albumu, kas satur enerģiskus gabalus par ārkārtīgi plašām tēmām, sākot no čekistiem un beidzot ar kretīniskiem riteņbraucējiem. Balvu varētu dabūt abi, bet visticamāk to mājās aiznesīs Skyforger, jo viņi ir metāla mūzikas Prāta Vētra, kas nozīmē to, ka, ja jau kāds viņus ir nominējis kādai balvai, tad jau nevar to balvu tā vienkārši neiedot. Bet nu, ir arī, par ko.

Būtu jāuzvar: Skyforger — Senprūsija

Uzvarēs: Skyforger — Senprūsija

Labākais videoklips

Videoklips ir tāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, ar ko var kaut ko pateikt, bet tikpat labi var arī nepateikt, un viss atkarīgs no tā, cik ļoti plaša fantāzija ir attiecīgā klipa veidotājiem. Arī tad, ja videoklipa veidotāji izvēlas neko nepateikt, vienmēr var uztaisīt vismaz kaut ko interesantu, uz ko paskatīties, kamēr skan dziesma.

To paturot prātā, nav īsti skaidrs, ko šeit dara Prāta Vētras klips, jo šis noteikti nav viņu labākais mūzikas video, pie kam arī noteikti nav labākais no aizvadītā gada Latvijas mūzikas klipiem kopumā, bet Prāta Vētra ir Prāta Vētra, un ir it kā smuki, tapēc acīmredzot nevar viņus nenominēt. Arī Pašā ielas galā video salīdzinājumā ar Dona iepriekšējiem klipiem ir vājāks — cilvēkiem, kas vismaz pāris reizes savā dzīvē noskatījušis Arctic Monkeys — Do I Wanna Know video, varētu šķist, ka Dons ir mēģinājis izdarīt kaut ko līdzīgu, tikai ar mazāku budžetu (un daudz pieklājīgāk) — ar izņēmumu, ka šajā video priekšā visam tam, kas notiek, ārkārtīgi lielu ekrāna daļu aizņem pats Dons. Aminatas klips jau ir nopietnāka konkurence, jo ir ieturēts vienlaikus labākajās un sliktākajās Rietumu tradīcijās — ar puskailiem tetovētiem vīriešiem, liesmām un vairāk dramatisma nekā vidējā Ugunsgrēka sērijā — pie kam tas viss ir izpildīts kvalitatīvi un visā visumā piestāv dziesmai.

Lielākais un labākais pārsteigums šogad gan ir bijuši Ozola sarūpētie klipi, kas acīmredzot patīkami pārsteiguši arī Gada balvas žūriju, jo balvai nominēti veseli divi Ozola videoklipi. Acīmredzot pagājušo gadu Ģirts ir pavadījis, skatoties Back to the Future un grimstot astoņdesmito gadu nostaļģijā, kas ir rezultējies diezgan aizraujošās vizuālās estētikas izmaiņās. Pirms desmit gadiem reti kurš būtu paredzējis, ka Ozols no rajona kādreiz uz disketes peldēs kosmosā, skanot cukurā mērcētiem sintezatoriem, bet kaut kā tas ir noticis — un tas ir diezgan brīnišķīgi.

Būtu jāuzvar: Ozols — Atpakaļ nākotnē

Uzvarēs: Ozols — Atpakaļ nākotnē

Labākais koncertieraksts

Balva par labāko koncertfilmu ir kategorija, kur Prāta Vētras uzvara varētu būt pat visai loģiska, lai vai kādā kvalitātē būtu bijis grupas jaunākais albums. Šādus koncertierakstus grupa veido pēc katras Latvijas tūres, iegūstot laiku, lai atlasītu kvalitatīvākos partnerus laba DVD izveidē, gan paši ļoti labi saprotot, kādam tam ir jābūt. Protams, ir skaidrs, ka nav godīgi nenovērtēt pārējos kandidātus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas uz šādu produkcijas līmeni, bet kuru video dominē citi trumpji.

Piemēram, Skyforger debijas koncertierakstā dominē enerģija salīdzinoši mazā telpā — tas ir tipisks mazās zāles koncertieraksts, kas parāda, ka elpu aizraut var ne tikai pārpildīti stadioni. Tiesa, šajā gadījumā uzvarai ar to tāpat, visticamāk, nepietiks. Guntara Rača jubilejas koncerta ieraksts spēlē uz zvaigžņoto sastāvu, tomēr formāts ir pārāk televīzijasšovveidīgs (manuprāt, lielisks jaunvārds), lai to varētu uzskatīt par nopietnu kandidātu. Atlikušajiem kandidātiem, par spīti solīdam filmēšanas darbam, pietrūkst emocionālā spilgtuma. Galu galā atlikums ir pavisam vienkāršs un iepriekš paredzams.

Būtu jāuzvar: Prāta Vētra — 7 soļi svaiga gaisa

Uzvarēs: Prāta Vētra — 7 soļi svaiga gaisa

Labākā dziesma

Jau pats nosaukums pasaka visai daudz par kategorijas nozīmību un to, cik ļoti šeit neko nevajadzētu salaist grīstē. Atliek tikai noskaidrot iespējamo uzvarētāju sarakstu un... Kā jau ierasts, vietējā hitu mašīna Dons šāda tipa nominācijām ir spējis piedāvāt vairāk nekā vienu kandidātu — starp pieciem pretendentiem ir gan Dieviņš, gan Pašā ielas galā. Ir skaidrs, ka starp šiem abiem uzvar folka šlāgeris Dieviņš. Bet ko dara pārējie?

The Sound Poets veikums Skats no augšas ir cienīgs pretendents gan kvalitātes, gan ziņojuma ziņā. Protams, šeit ir pavisam cits stāsts, nekā tas bija ar nu jau nemirstīgo un neviennozīmīgi uztveramo Kalniem pāri, bet trumpju ir gana daudz arī šeit. Aminatas eirodziesma kvalitātes ziņā ir labs pieteikums, bet žūrijai ir īsa atmiņa — iepriekšējā Eirovīzija jau ir aiz kalniem (Kalniem pāri, ja tā varu izteikties). Piektais pretendents ir... dziesma par ziemas apēšanu. Ir visai apšaubāms, ka Prāta Vētrai netiks ļauts uzvarēt arī šajā kategorijā, jo pretendents ir jauki skanošs, turklāt lirikās spēlē uz Latvijas pilsētu nosaukumiem. Kas gan var būt jaukāks par šo? Diemžēl ne Skats no augšas.

Būtu jāuzvar: The Sound Poets — Skats no augšas

Uzvarēs: Prāta Vētra — Ziemu apēst

Labākais šlāgera albums

Šlāgerī, un it īpaši jau kantrī (kuri Latvijā dīvainā kārtā tiek uzskatīti par ļoti līdzīgiem, pat identiskiem žanriem) pieņemts, ka svarīgākais ir tradīcijas. Iespējams, daļa no šeit nominētājiem izpildītājiem septiņdesmitajos varētu kandidēt rokmūzikas vai popmūzikas kategorijās. Tāpat es nemaz nešaubos, ka pēc 30 gadiem Dons un Prāta Vētra būs sīvākie konkurenti šajā nominācijā.

Tikmēr mums jāsamierinās ar Latvijas nenopietnāko cilvēku Jāni Paukštello, kas rada pareizo iespaidu, ka šlāgeris ir baigi rēcīgs žanrs. Rumbas Kvartetu, kas ciena ne tikai Latvijas cilvēkus, bet arī tās skaisto dabu. Grupu, kurā darbojas Laura Reinika tētis Dobeles Zemessargi, un divas dižākās Latvijas kantrī grupas Klaidonis un Dakota, kas visticamāk arī būs galvenie pretendenti uz šo balvu, jo kantrī Gada balvas kontekstā ir krietni vien pārāks žanrs par šlāgeri. Ja vien tu neesi Raimonds Pauls... Bet ja jāizvēlās vienu favorītu, tad uzvarēs Dakota, jo tur ir viss — gan patiešām laba mūzika, cieņa pret tradīcijām un paražām, kā arī ekstra-harizmātisks līderis. Tieši pēdējais ir kritērijs, kuram atbilst visi nominanti.

Būtu jāuzvar: Dakota — Mana spēle

Uzvarēs: Dakota — Mana spēle

Labākais gada albums

Gada albuma nominācija Gada balvā parādījās tik pēkšņi un negaidīti kā zibens spēriens no debesīm, tāpēc paredzams, ka tā piesaistīs vislielāko publikas uzmanību. Pie tam, tā kā daļa no Intro.lv kolektīva stāv arī aiz Austras balvas projekta, mēs nominantu paziņošanu šajā kategorijā gaidījām ar divtik lielu interesi, jo gribējās salīdzināt to ar Austras balvai izvirzīto albumu desmitnieku. Jāsaka, ka Austras balvas ieguvēja Alise Joste šajā pieciniekā nemaz nav atrodama, tomēr vismaz trīs no pieciem vārdiem parādās abos sarakstos, un daži no tiem bija neliels pārsteigums. Piemēram, likās, ka grupas Sigma albums paliks lielāku vārdu ēnā, par spīti tam, ka tas bija starp pagājušā gada interesantākajiem. Tāpat arī Skyforger atrašanās šajā sarakstā nebija viegli paredzama, jo metāls Gada balvā reti tiek izcelts ārpus savas īpašās kategorijas.

Tikmēr nominācijas piešķiršana The Sound Poets, šķiet, nepārsteidz nevienu, un liels pārsteigums nav arī par Zāle, kuri Austras balvā palika pirmie aiz desmitnieka, kā arī par savu albumu saņēma pozitīvas atsauksmes no daudziem kritiķiem. Pilnīgi noteikti pārsteigums nav arī pēdējais vēl nepieminētais vārds šajā nominantu sarakstā, jo domāju, ka lielākā daļa prognozēja viņu uzvaru šajā kategorijā vēl pirms saraksta paziņošanas. Jā, protams, ka runa ir par Prāta Vētru, jo diez vai kādam liekas, ka viņi nesaņems balvu kādā no kategorijām, kurās to teorētiski varētu saņemt, vienalga — ir to pelnījuši vai ne.

Būtu jāuzvar: Sigma — Sazaroto taku dārzs

Uzvarēs: Prāta Vētra — 7 soļi svaiga gaisa

Labākais hip-hop mūzikas albums

Pēc pagājušā gada ākstīšanās ar "hiphopa un deju mūzikas" nomināciju un sekojošo balvas piešķiršanu Bermudu Divstūrim, šogad vismaz Gada balvas organizētāji ir labojušies un hiphopam piešķīruši atsevišķu nomināciju. Tiesa gan, vietējie hiphopa mākslinieki uz šo pasākumu vienmēr ir skatījušies visai skeptiski, un pagājušā gada notikumi situāciju noteikti nepadarīja labāku, tāpēc šogad žūrijai pieci nominanti bija jāatlasa no... sešiem kandidātiem. Divi no tiem — Reiss un Misters — spēcīgākā konkurencē visticamāk būtu palikuši aiz strīpas, savukārt Jelgavas apvienībai Augša izdevies visnotaļ solīds albums klasiska Latvijas hiphopa manierē, tomēr vēl ir diezgan daudz vietas izaugsmei, tāpēc vieta sarakstā šķiet godam nopelnīta, bet tas arī viss.

Līdz ar to paliek divi pretendenti — Edavārdi un Ozols. Atpakaļ nākotnē, šķiet, ir Ozola labākais veikums viņa jau cienījami ilgajā karjerā, un tam izdevās pievērst arī visai lielu publikas uzmanību, tāpēc šķiet, ka Ozols arī būs tas, kurš kāps uz skatuves pēc Zelta Mikrofona. Pat par spīti tam, ka gada labākais hiphopa ieraksts Latvijā visai pārliecinoši ir Edavārdu EP Galvaskauss, un par to pat īsti nebūtu jābūt diskusijām. Atcerieties taču, ka šī ir Gada balva.

Būtu jāuzvar: Edavārdi — Galvaskauss

Uzvarēs: Ozols — Atpakaļ nākotnē

Labākais elektroniskās mūzikas albums

Pirms tam izteicāmies par skumjo situāciju hiphopa kategorijā, bet elektroniskās mūzikas kategorijā žūrijai darbs bija vēl vieglāks, jo pieteikti bija tikai pieci albumi. Tas patiesībā ir diezgan pārsteidzoši, jo uzreiz var iedomāties vēl vairākus šajā laika posmā izdotus ierakstus, kas pieteikšanas gadījumā būtu pelnījuši vietu starp nominantiem. Tas gan nenozīmē, ka konkurence ir pavisam skumja. Piemēram, patīkams pārsteigums ir iepriekš tikpat kā nedzirdētais John Savage, kura EP skan mūsdienīgi un ir visnotaļ meistarīgi producēts, bet par labāko ierakstu atzīt 14 minūtes garu EP būtu visai dīvaini. Neko sliktu īsti negribas teikt par vietējo žanra veterānu -=UHU=— un Ksenia Kamikaza ierakstiem, bet tie ir pārāk specifiski, lai tos uztvertu plašāka publika, savukārt Kaspara Tobja prasmes apieties ar sintezatoriem neviens apšaubīt netaisās, tomēr viņa spēlētā elektroniskā mūzika ir no kādas citas desmitgades.

Tāpēc var diezgan droši paredzēt, ka pagājušā gada uzvarētājs Kashuks triumfēs arī šogad. Un tas būtu tikai loģiski, jo pagājušā gada EP Piece of a Chance, Pt. 3 šogad sekoja lielisks albums ar nosaukumu Fiction, kas bija viens no gada kvalitatīvākajiem Latvijas albumiem arī kopumā, ne tikai savā žanrā. Tā kā starp visiem nominantiem tieši Kashuks izceļas gan ar mūsdienīgāko skanējumu, gan lielāko popularitāti, būs ļoti pārsteidzoši, ja šo balvu iegūs kāds cits.

Būtu jāuzvar: Kashuks — Fiction

Uzvarēs: Kashuks — Fiction

Labākā debija

Līdzīgi kā slavenajā Grammy, arī mūsu pašu Zelta Mikrofonā debijas kategorija dažreiz mēdz izcelties ar nominantiem vai pat uzvarētājiem, kas tajā brīdī liek neizpratnē saraukt uzacis. Daļa no tiem liek to pašu darīt arī, uz rezultātiem palūkojoties dažus gadus vēlāk. Šogad gan konkurence šajā kategorijā ir visai spēcīga, ja neskaita Rīgas Doma kora skolas studentu grupu Electric Combo, kuru atrašanos šajā sarakstā mēs īsti nevaram izskaidrot. Protams, ir grūti apstrīdēt to, ka viņi visi ir ļoti talantīgi un prasmīgi mūziķi, bet cik nopietni ir tas, ka balvai ir nominēts YouTube video? Var jau būt, ka mēs Latvijā vienkārši esam soli priekšā visiem pārējiem...

Pārējos četrus nominantus, vismaz šīs kategorijas kontekstā, varētu dēvēt par smagsvariem. Visvairāk šo balvu iegūt pelnījuši būtu The Pink Elephant, kuru debijas albums bija viens no interesantākajiem pagājušā gada pašmāju ierakstiem, bet vienlaikus arī skaidrs, ka viņu iespējas to iegūt ir vismazākās no šiem četriem pretendentiem. Tāpat šo balvu, visticamāk, neiegūs arī Pyro Trees, bet viņiem nevajadzētu par to bēdāties, jo domāju, ka šī noteikti nav pēdēja nominācija grupas karjerā. Tā kā grupas Sigma albums ir nominēts arī Gada albuma titulam, būtu tikai loģiski, ja viņi iegūtu arī šo balvu, tomēr nevar nenovērtēt arī Aminatas izredzes, jo viņa tomēr ir topošā (vai jau esošā) vietējā mēroga superzvaigzne. Šīs nominācijas gala iznākumu prognozēt patiešām nav viegli, bet skaidrs ir tas, ka vismaz šogad par balvas ieguvēju nenāksies neizpratnē saraukt uzacis.

Būtu jāuzvar: The Pink Elephant — Mellowing

Uzvarēs: Sigma — Sazaroto taku dārzs