Reģistrēties?

ALFABĒTS

A B C D E F G H I
J K L M N O P Q R
S T U V W X Y Z 0-9

MEKLĒTĀJS UN ATRADĒJS

TUVĀKIE NOTIKUMI

MARTS
28: Singapūras Satīns, Palladium koncertzāle
APRĪLIS
16: Ville Valo, Palladium koncertzāle
Viss kalendārs »
Labprāt uzklausīsim jūsu mūziku —
sūtiet to mums!

Koncerta Apskats: Tune-Yards Electric Brixton Londonā

Lauris Anstrauts, 2014. g. 18. septembrī

Pirms pāris nedēļām biju devies uz Electric Brixton koncertzāli Londonā, lai dzīvajā redzētu Tune-Yards — grupu, kuras kontā ir, ļoti iespējams, viens no labākajiem šī gada albumiem. Electric Brixton, līdzīgi kā daudzas citas Londonas koncertzāles un arī mūsu pašu Palladium, ir iekārtota ēkā, kurā agrāk bijis kinoteātris, līdz ar to var lepoties ar visai greznu interjeru. Tomēr pirmā lieta, ko pamanīju ierodoties koncertzālē, bija nevis interjers, bet gan tas, cik tā bija piepildītā ar cilvēkiem. Laikam jau Tune-Yards tiešām ir sasnieguši ievērojamu popularitāti, jo šis bija viņu trešais koncerts Londonā šogad (neskaitot daudzos Lielbritānijas festivālus, kur viņi šogad ir uzstājušies), bet zāle bija tik pilna, ka vietu, no kuras varētu ērti vērot koncertu, atrast bija diezgan grūti.

Tā kā mēs ieradāmies gandrīz pēdējā brīdī, ilgi nebija jāgaida un uz skatuves jau parādījās Tune-Yards. Abus pastāvīgos grupas dalībniekus — grupas līderi Merilu un basistu Neitu — šajā tūrē papildina vēl trīs mūziķi. Viena dāma pie perkusijām un vēl divas, kuras pēc definīcijas varētu saukt par bekvokālistēm, tomēr viņu pienākumos bija arī vēl vairāk papildināt jau tā masīvo ritma sekciju, vienu pret otru sitot bungu vālītēs, kā arī uzkurināt publiku ar dīvainām (šī vārda labākajā nozīmē) deju kustībām.

Koncerts sākās ar vienu no jaunā albuma Nikki Nack dziesmām Left Behind, kas bija tāds kā lēns ievads visam koncertam, tomēr koncerts ātri vien uzņēma apgriezienus ar vienu no populārākajām jaunā albuma dziesmām Hey Life. Uzreiz arī izrādās, ka apgriezieni nav uzņemti velti, jo jau kā trešā izskan Tune-Yards populārākā dziesma Gangsta, tomēr publika, šķiet, vēl nebija kārtīgi iesilusi, jo pamatīga līdzdziedāšana, kā biju gaidījis, nesekoja. Patiesībā, arī visu turpmāko koncertu publika nebija tik aktīva, cik tā varētu būt, bet tā noteikti nebija Tune-Yards vaina. Gangsta izskanēja tiešām lieliski un īpaši jautrs bija moments, kurā Merila sāka pati sevi izzobot par skaņām, ko viņa šajā dziesmā izdveš.

Lai nu kā, šajā vietā koncerts sāka raiti ripot uz priekšu, viņiem pārmaiņus spēlējot pa dziesmai gan no jaunākā albuma, gan iepriekšējā. Izskan gan Real Thing, gan Wait For A Minute, gan Powa un arī citas dziesmas, līdz tiek sasniegta Stop That Man, kas pāraug tādā kā pagarinātā improvizācijā, kuras laikā abas pieminētās bekvokālistes iznāk skatuves priekšā un sāk no visa spēka kliegt. Tā kā viņām nav piestiprinātu mikrofonu, to, protams, dzirdēt nevar (un arī nevajag), bet vizuālais efekts ar viņu pārgrieztajām sejām, kliedzot cik jaudas, ir visai efektīgs.

Pēc šī koncerts it kā sasniedz kulmināciju ar Water Fountain, kas saņem, šķiet, lielāko publikas sajūsmu, tomēr tas nebūt nav beidzies. Vēl seko Bizness, kas daudziem, šķiet, varētu būt bijusi gaidītākā dziesma, un koncerts tiek noslēgts ar jaunā albuma noslēdzošo Manchild. Tieši šajā brīdī iepriekšējais pieņēmums par to, ka publika īsti nav novērtējusi Tune-Yards atdevi, pilnībā izplēn, jo cilvēki ļoti aktīvi sauc viņus atpakaļ — skan pamatīgi aplausi, pat no balkona puses, un ik pa brīdim ir dzirdams kaujas sauciens no Gangsta, radot visai iespaidīgu troksni, kas ātri vien nogādā grupu atpakaļ uz skatuves.

Savas populārākās dziesmas jau nospēlējuši, Tune-Yards uz skatuves atgriežas ar Sink-O, tā piedziedājumā skanošajam tekstam “Peace, peace and love” izklausoties gandrīz kā novēlējumam klausītājiem. Savukārt noslēgts koncerts tiek ar tā vienīgo pirmā albuma dziesmu Fiya, kas ir lēna (priekš Tune-Yards) un sasodīti jauka dziesma, tai lieliski iedoroties koncerta noslēgumā kā tādam ride off into the sunset momentam (atvainojos par angļu valodu, bet ja kāds var piedāvāt šim jēdzīgu tulkojumu latviešu valodā, lūdzu piedāvāt to komentāros).

Tune-Yards savā koncertā patiešām labi parādīja, kāpēc viņi ir viena no šī brīža slavētākajām grupām. Koncerts bija patiešām pilns ar kvalitāti, atraktivitāti un labām emocijām, un labi varēja redzēt, ka, lai gan viss ir labi pārdomāts, grupas dalībnieki šeit ir arī atnākuši vienkārši iztrakoties uz skatuves. Līdz viņu koncertam Palladium ir palikuši tieši divi mēneši un tiem, kas vēl šaubās, vai doties, iesaku nopirkt biļeti — Tune-Yards būs katra iztērētā centa vērti.

Tavs komentārs