Brit Floyd koncerta apskats

Brit Floyd Latvijas publikai vairs nav jaunums — apvienība, kas fantastiski augstā līmenī atdarina leģendārās grupas Pink Floyd dziesmas un šovu, vakar Palladium Riga viesojās jau trešo reizi. Tiesa, šobrīd Brit Floyd ir devušies ļoti īpašā tūrē, atzīmējot 40 gadus kopš leģendārā albuma The Wall izdošanas. Tas nozīmēja, ka varēja sagaidīt vairāk par vienkārši krāšņu koncertu, un tieši tā trīs stundas garā performance arī izvērtās.

The Wall koncerta laikā tika nospēlēts gandrīz pilnā garumā. Tā sākums atklāja koncertu, bet beigas noslēdza — šeit ir svarīgi atgādināt, ka The Wall ir rokopera, kuras galvenajā lomā ir Pinks — rokzvaigzne, kurš izolējis sevi no sadarbības jeb uzcēlis ap sevi sienu. Ja koncerta sākumā tas bija krāšņs rokmūzikas šovs, tad noslēgumā Brit Floyd uz skatuves uzveda rokoperu, kas ietvēra gan skatuves dekorācijas, gan tērpus. Noslēdzošo Outside the Wall deviņi grupas dalībnieki dziedāja pie viena mikrofona skatuves priekšā, tiešām radot operas vai pat muzikālas teātra izrādes sajūtu, kas noteikti nebija tas, ko pirmās pusotras stundas laikā nevarēja sagaidīt.

Salīdzinot ar koncertu 2016. gadā, koncerta tehniski vizuālā puse ir attīstīta vēl vairāk — gaismas tiek izmantotas vēl intensīvāk, joprojām liela loma ir arī leģendārajam apaļajam videoekrānam. Daudz vairāk tika izmatoti lāzeri, ne tikai radot krāšņus skatus skatuves virzienā, bet arī projecējot skaistas vizualizācijas uz Palladium koncertzāles balkona malas — to, cik varēja noprast, nebūt nepamanīja daudzi.

Arī izpildījums liekus komentārus neprasa — grupa sastāv no profesionāliem mūziķiem, kuri ne tikai spēj lieliski nospēlēt Pink Floyd mūziku, bet arī kopumā ir ārkārtīgi meistarīgi savu instrumentu pārvaldīšanā. Piemēram, Arans Amuns 30 dziesmu laikā paspēja uzspēlēt taustiņus, ģitāru, basģitāru, perkusijas, saksofonu un tauri, savukārt Evas Avilas dziedājums The Great Gig in the Sky laikā nebūt tālu neatpalika no oriģināla.

Būt par Brit Floyd ir vienlaikus šķietami viegli un sarežģīti. No vienas puses, Deimiena Dārlingtona rīcībā ir visā pasaulē atzīts muzikālais un radošais katalogs, no otras — lai arī plašs, tas ir ierobežots un jau labu laiku vairs nepalielinās, kas nozīmē, ka tajā atrast vēl neizmantotus elementus noteikti nekļūst vieglāk. Tiesa, vismaz pagaidām viss izdodas lieliski, un, lai arī Brit Floyd ir “tikai” cieņu izrādoša apvienība, tā noteikti ir pelnījusi visā pasaulē saņemto atzinību.