Nine Inch Nails - Hesitation Marks

Atgriešanās pēc atvadu albumiem un atvadu koncerttūrēm bieži vien ir vērtējama divējādi — protams, parasti ir jauki, ja grupa atgriežas, lai priecētu savus fanus (ja vien šī grupa nav Fall Out Boy), taču vienlaikus arī rodas neizpratne, kāpēc vispār vajadzēja aiziet. Nine Inch Nails gadījums šajā ziņā ir ļoti spilgts, jo 2009. gada atvadu tūri uz, piemēram, grupas dalībnieku nesaskaņām novelt nevarēja — par visām NIN aktivitātēm ir atbildīga tikai viena persona.

Trents Reznors jau ir izteicies, ka šādai kritikai ir gatavs, jo pats esot redzējis The Cure astoņās atvadu tūrēs, bet KISS pat aptuveni desmit. Ja vēl ņem vērā, ka atgriešanās notika pēc četriem gadiem, bet dažreiz starp albumiem pagāja pat ilgāks laiks... Lai vai kā, vīrs, kurš lielā mēra atbildīgs par industriālās mūzikas popularizēšanu, kā arī pamanījās iegūt Grammy par dziesmu, kuras vārdos ir frāze "fist fuck", ir atpakaļ pie sava zināmākā projekta gan ar albumu, gan koncerttūri (iesaku pavērot grupas jauno šovu (video zemāk) — ļoti iespaidīgi).

Hesitation Marks balansē uz robežas starp industriālo roku un elektroniku — agresīva bungu spēle un rēcošas ģitāras, kas kontrastē ar ne mazāk smagiem sintezatoriem, šajā ierakstā nav atrodamas pārāk bieži. Lielāks uzsvars tiek likts uz bītiem un ne tik "metāliski" skanošiem sintezatoriem, ģitārām pārsvarā tikai papildinot skanējumu, nevis lielā mērā to nosakot. Arī sajūtas, klausoties albumu, ir dažādas — lai pārsvarā ne pārāk smags, albums brīžiem spēj radīt pamatīgu spriedzi un vēlmi pēc "sprādziena".

Pirmais singls Came Back Haunted arī ir albuma spēcīgākā dziesma, bet vēl vairāki skaņdarbi ir atzīmēšanas vērti. Kaut vai Everything, ar kuru Reznors Nine Inch Nails skanējumu paplašinājis līdz poppankam un izpelnījies ne pārāk lielu klausītāju atzinību, tāpat arī sērīgā (ja piemirstam, ka gandrīz visa NIN mūzika ir drūma) Find My Way, Satellite, noteikti arī Various Methods of Escape un otrais singls Copy of A. Albums sākas ļoti spēcīgi, tiesa, tā vidusdaļā paliek nedaudz vienmuļi. Par laimi, otrā puse kopējo iespaidu manāmi atsvaidzina — tajā dominē lielākā daļa ieraksta agresīvāko un vienlaikus arī interesantāko dziesmu.

Lai arī spriedzes un smaguma pietiek arī šajā ierakstā, tas nav tik ļoti tendēts uz tik agresīvu un visu saplosošu skanējumu kā agrākie Reznora veikumi. Šo var uzskatīt par nelielu eksperimentu (kam vienlaikus ir arī daudz jau iepriekš dzirdētu skaņu piegaršas), taču, visticamāk, Hesitation Marks liecina par Reznora briedumu. Jāsaka, ka apgriezieni ir samazināti ļoti veiksmīgi piemeklētā apjomā.

8/10