10 dziesmas šai nedēļai (N #27)

Pietuvojušies pavisam tuvu gada pēdējam mēnesim, pirmajai adventei un Ziemassvētku gaidīšanas periodam, piedāvājam iknedēļas 10 aktuālo dziesmu apkopojumu. Ar gaidāmajiem svētkiem gan šīm10 kompozīcijām sakara nav (gandrīz) nekāda, tomēr prātā tas jāpatur — šī ir pēdējā nedēļas izlase šogad, kurā to ietekme būs minimāla.

„Šūgeiza un elektronikas krustojums? Kāpēc ne?” nodomāja Monvīds, publicējot savu šīs nedēļas ieteikumu.

Mint Julep — Why Don't We

Holijas Kenifas sapņaini samtainais vokāls ir neglābjami pavedinošs, kas paceļ spārnos un aizved nezināmos iztēles labirintos. Savukārt Kīta Kenifa muzikālās rotaļas ar Kraftwerk daiļradei raksturīgā skanējuma integrēšanu modernā šūgeizā rada sajūtu, ka šī mūzika ar Tevi ir kopā jau sen.

Apgāzt manu hipotēzi par to, ka šonedēļ šajā rubrikā vēl nebūs gabalu ar Ziemassvētku noskaņu, nolēma Uldis.

Big Troubles — She Smiles For Pictures

Šo grupu un tās jaunāko plati Romantic Comedy es nepelnīti šajā rudenī esmu palaidis garām. Un tagad cenšos reabilitēties... Raksturojums? Totāls ģitārnaivums ar nelielu lo-fi smaciņu, karoč tieši tas, kas vajadzīgs brīžos, kad dvēsele sāk prasīt Ziemassvētku dziesmas.

Ringo Deathstarr — Prisms

Grupas ieraksts Colour Trip šogad spārda visu, ko vien var, un arī mazā plate Shadow ir šūgeiziski suģestējoša. Prisms, viens no EP gabaliem, atklāj šī gada brīnumbērnu Ringo Deathstarr sapņainākos un aizpīpētākos muzikālo prātu nostūrus.

Dziesmu vari noklausīties šeit.

Crystal Stilts — Dark Eyes

Arī noteikti vieni no šī gada maniem mīļumiem. Sagrāvuši daudzu skatījumu uz mūsu dzīves skanīgāko dimensiju ar ierakstu In Love With Oblivion, viņi to turpina darīt ar EP palīdzību. Nu kādam bezsirdim un nelietim ir jābūt, lai sirdī neielītu līksme un prieks, dzirdot dziesmu Dark Eyes?

Visbeidzot es turpinu pagājušajā nedēļā uzsākto praksi, bez jauniem gabaliem atskatoties arī dažiem man personīgi ļoti nozīmīgiem šī gada skaņdarbiem.

Delilah — Love You So

Redakcijas iekšējo sarunu laikā ne reizi vien esam apsprieduši, kuri tad varētu būt tie mūziķi, kuriem nākamais varētu kļūt par lielā izrāviena gadu. Ja neskaita manis jau neskaitāmas reizes pieminētos Dry The River, citas ļoti spilgtas kandidatūras ievērojis nebiju. Līdz šim, jo nešaubos, ka par Delailu mēs dzirdēsim vēl daudz un dikti!

DJ Shadow & Crystal — Klubā Nebēdā

Draugi, patiešām un no visas sirds atvainojos, ka šo atļāvos iekļaut, tomēr tādas bombas bieži nerodas. Ja pēc Blekas jaunkundzes dziesmiņas par piektdienu likās, ka fiziski nav iespējams radīt ko drausmīgāku, vismaz ne šogad, tad šie jaunieši pierādīja, ka ir gan! Un par to cepures nost! Vai arī izslēdziet tumbām skaņu tās skanēšanas laikā, kā Jums labāk tīk.

Tennis — Origins

Protams, protams, zinu, cik ļoti daudz man būs jānopūlas, lai Jūs aizmirstu iepriekš dzirdētās šausmas (ceru, ka ikviens no Jums vēl ir pie pilnas apziņas un turpina lasīt šo rakstu). Tieši tāpēc turpinām ar brīnišķīgu sērfpopu — šim vajadzētu prātu atbrīvot no negācijām, kuras piedzīvojāt augstāk, jo dziesma ir patiesi lieliska!

The Vaccines — Post Break-Up Sex

Lai nebūtu tā, ka šīs dienas atmiņu ceļojumā pa šogad izdotajām platēm būtu tikai pieklusināti un ļoti izjusti gabali, nolēmu atgādināt arī par The Vaccines. Vīriem tika piedēvēti daudzi cildinoši epiteti, pat „ģitārmūzikas glābēju” statuss, tomēr cerības līdz galam attaisnot neizdevās. Tas nedaudz skumdina, tomēr grupas pagaidām zināmais singls pārliecina — arī pēc gadiem tā būs viena no 2011. gada virsotnēm.

Beirut — A Candle’s Fire

Turpinot atcerēties sev mīļos gabalus, nevaru nepieminēt arī vienu no kvalitatīvākajiem veikumiem vienā no svarīgākajiem vasaras ierakstiem — Beirut albuma The Rip Tide ievadošo skaņdarbu. Šis domās aiznes kaut kur augusta nogalē, ko noteikti gribās atcerēties ar labākajām domām.

Wild Beasts — Albatross

Šie puiši rada absolūto skaistumu, tādas sajūtas mūzikā ir jūtamas ĻOTI reti. Neko citu šeit piebilst nevaru — izbaudiet, jo šis tiešām ir jābauda!