10 dziesmas šai nedēļai (N #20)
Jau atkal ļoti ātri ir paskrējusi kārtējā nedēļa, kuras laikā esam saņēmuši kārtējo bagātīgo porciju ar jaukiem un ne tik jaukiem jauniem singliem. Šonedēļ mūsu kolektīva izvēles ir bijušas kritušas uz ļoti dažādiem gabaliem, bet nešaubāmies — šos Tev vajadzētu (vismaz pusi no visiem) noklausīties!
Kā pirmais ļoti savas izvēles šonedēļ pamanījās iesniegt Gundars, tāpēc arī viņa dziesmām ir tas gods ievadīt šo listi.
Nickelback — Bottoms Up
Kanādiešu rokeri Nickelback vienlaicīgi izdevuši divas jaunas dziesmas no tuvākajā laikā gaidāmā albuma. Ģitāras, atšķirībā no iepriekšējā ieraksta, kļuvušas labāk dzirdamas, arī bungas ir pasmagas, kopumā labākajās grupas tradīcijās ieturēts gabals, taču kopumā produkts ir tas pats — nepamet doma, ka arī jaunais albums būs diezgan "lēts".
Nickelback neļauj savas dziesmas parādīt citur, tāpēc ja vēlies, noklausies to šeit.
Nickelback — When We Stand Together
Otrā dziesma to tikai apliecina. Popsīgs gabals, kas šajā ziņā pārsit pat iepriekšējā ieraksta singlus. Piedziedājumā iekļautais "yeah, yeah, yeah, yeah, yeah" rada iespaidu, ka saule spīd un viss ir skaisti, bet diez vai tā domās kritiķi. Es nez vai tāds esmu, tomēr visai droši varu prognozēt ne pārāk labu iznākumu. Taču fakts ir un paliek fakts — Nickelback jaunais albums tuvojas un tiks izdots novembra otrajā pusē.
Arī šis gabals ir dzirdams šeit.
Ne gluži liekot Nickelback, tomēr arī Uldim, runājot viņa paša vārdiem (vismaz pirmajās divās dziesmās), griboties izcelt pilnīgu marasmu.
How I Quit Crack — In Realm
Zem How I Quit Crack pseidonīma paslēpusies kāda jauniete no Teksasas, kuras muzikālās spējas izpaužas caur Witch House estētikā tērptu drīmpopu. Viņas projekta nosaukums ir ar dziļu un poētisku domu — mūziķe kādreiz aktīvi niekojās ar kreku un tagad šizofrēniskā elektroniskajā mūzikā visai pasaulei atklāj savas sarežģītās atmešanas gaitas. Kopumā tas viss ir reāli slimi un tā tas arī izklausās. Vislabāk How I Quit Crack varētu raksturot kāds citāts no intervijas ar mūzikas žurnālu Vice:
I’m trying to rock out with my vagina out. Like do something less phallic. More wombic. Rocking out with my genitals in.
Breatherholes — About Being Stoned
Tāpat kā How I Quit Crack gadījumā, man nav ne jausmas, kas īsti ir Breatherholes, taču šāds, sauksim to par bezpajumtnieku folku, ir sasodīti interesants. Īsti hipsteru dziesminieki neieraksta savas mīlas dziesmas dārgās studijās, tā vietā viņi apdzied stoned tēmas kādā garāžā.
We Were Promised Jetpacks — Act On Impulse
Pagalam ikdienišķs britu indie rock (kas pats par sevi jau ir kļuvis par klišeju), taču reizēm gadās šādos ierakstos atrast arī kaut ko sev tīkamu. Šoreiz tas ir gabals Act On Impulse no grupas We Were Promised Jetpacks, šķiet, nupat iznākušā albuma, kura nosaukumu neatceros un diez vai tas arī ir nepieciešams.
Lana Del Rey — Video Games (Jamie Woon Remix)
Elizabeta Granta, plašāk pazīstama kā Lana Del Rey, ir sasodīti simpātiska (plastiskās operācijas, kaņešna) hipsteru dziesminiece. Vēl seksīgāka un simpātiskāka ir viņas balss mūziķes vienīgajā hitā Video Games. Iespējams, britu stiļaga un post-dubstep pārstāvis Jamie Woon domā līdzīgi, līdz ar to izveidojot savai estētikai atbilstošu Video Games remiksu. Un, starp citu, tāpēc Vūna kolēģis Džeimss Bleiks reāli var iebāzt (khem) savu jauno EP.
Ar mazāk kardināliem spriedumiem izceļas Monvīds, kurš jau pasen nebija ieteicis nevienu jauno dziesmu.
Mr. Little Jeans — The Suburbs
Alternatīva versija tiem, kuriem Arcade Fire ģitāras šķiet par griezīgām un/vai kuru iekšējais hipterisms aizvadītā gadā pretojās vispārējai masu sajūsmas psihozei un liedza iespēju izbaudīt šo lielisko skaņdarbu oriģinālā. Atmetot ironiju var teikt, ka Mr. Little Jeans ir izdevies iedvest dziesmai citu elpu un pacelt to jaunā līmenī: pavedinošs vokāls, dubstep tik raksturīgie kropļotie basa efekti un vibrējošais sintezators rada smeldzīgi melanholisku noskaņu un ļauj līdz kaulam izbaudīt nožēlojamo, banālas garlaicības un absurda pilno dzīvi metropoļu guļamrajonos.
Zola Jesus — Vessel
Ņujorkas hipstergotu dīva, otrās paaudzes krievu emigrante Nika Roza Daņilova, kas muzicē ar skatuves vārdu Zola Jesus, šonedēļ tautās laiž nu jau savu trešo studijas albumu. Vessel ir pirmais singls no jaunā albuma Conatus. Dziesmā ir jau zināmie Zola Jesus trumpji: spēcīga un liela balss (trenēta operai), nebeidzamas dronu variācijas un mītiska melanholija.
Visbeidzot man atlika vien pielikt divas dziesmas, kuras šonedēļ izvēlos pēdējās nedēļas laikā redzēto koncertu iespaidā.
James Blunt — So Long Jimmy (Live)
Jau vairākkārt to esmu rakstījis, bet atkārtošos vēlreiz — Džeimsam Blantam ir lielisks vokāls un izcils pavadošais sastāvs, kas viņa koncertus padara lieliskus. Tieši tāpēc piedāvāju šīs dziesmas ierakstu ar aptuveni līdzīgu izpildījumu kā pirms nedēļas Palladium.
FM Belfast — Underwear (Live)
Šīs nedēļas 10 dziesmu sarakstu noslēdzam ar pavisam svaigām emocijām no vakar notikušā FM Belfast koncerta. Atšķirībā no Blanta, viņus dzīvajā iemūžināt ir daudz problemātiskāk, bet ieraksti zaudē vismaz pusi savas burvības un vēl vairāk enerģijas, tāpēc piedāvāju varbūt kvalitātes ziņā sliktu, bet atmosfēras ziņā ļoti līdzīgu izpildījumu vakar baudītajam. Tas bija maģiski!